Laima Letiņa: Latvijas banku pakalpojumu pieejamība atbilst labākajai praksei reģionā
- Autors: Laima Letiņa, Finanšu nozares asociācijas padomniece, CAMS
Foto - publicitātes
Latvijas bankas pēdējos piecos gados piedzīvojušas nozīmīgas pārmaiņas. Lielākā daļa banku pakalpojumu klientiem ir pieejami digitāli, piedāvājot modernākas maksājumu iespējas. Stiprināta arī starptautiskā reputācija, veidojot ilgtspējīgākus biznesa modeļus un aizejot no transakciju “nauda ienāk, nauda aiziet” pieejas, ko joprojām dažreiz kāds aplami mēdz saukt par “investīcijām”.
Pēdējos divos gados darbs ieguldīts, lai no formālas pieejas, kas plaši un pamatoti kritizēta savas neelastības dēļ, risku pārvaldībā pārietu uz riskos balstītu pieeju. Pozitīvās pārmaiņas bijušas labas sadarbības rezultāts starp nozari un atbildīgajām iestādēm Latvijā un arī starptautiski.
Latvijas finanšu iestādes dažādās diskusijās bieži tikušas salīdzinātas ar kaimiņvalstīm, norādot gan uz atšķirīgām prasībām, gan dažādiem pieejamajiem resursiem prasību izpildei. Uzsvērta pārlieku stingra un formāla pieeja, negatīva ietekme uz konkurētspēju reģionā, rezultātā mazinot investīciju piesaistes iespējas. Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Polijas partnerorganizācijām veica pētījumu, kas salīdzina Latvijas risinājumus finanšu pakalpojumu pieejamībā un atbilstības nodrošināšanā ar kaimiņvalstīm un starptautiskajiem standartiem.
Pētījumā vērtētas un apkopotas minēto partnerorganizāciju sniegtās atbildes par dažādiem ar finanšu pakalpojumu sniegšanu saistītiem segmentiem – depozīti un finansēšana, aizdevumi, parādu atgūšana, maksājumu pakalpojumi, neklātienes identifikācija, it īpaši naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju izpildes prasību īstenošana.
Veicot pētījumu, esam secinājuši, ka Latvijas pieeja finanšu sektora pakalpojumu pieejamībā un regulējumā vairumā aspektu ir līdzvērtīga reģiona tendencēm, kā arī atbilstoša starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei. Atsevišķos segmentos, kā parādu atgūšana un kapitāla tirgus pieejamība rodama sabalansētāka pieeja ar pārējo reģionu, tādejādi veicinot Latvijas konkurētspēju. Taču būtiskākie šķēršļi, kas traucē iegūt attīstībai jaudu un vienādot vai pat izvirzīties līderpozīcijās reģionā, visticamāk meklējami krietni plašāk par finanšu sektora pakalpojumiem noteiktajām atbilstības prasībām.
Pētījums neapstiprina līdz šim izteiktās bažas, ka ieviestās prasības naudas atmazgāšanas novēršanā būtu nozari padarījušas negatīvi atšķirīgu no kaimiņvalstīm, tādejādi mazinot konkurētspēju vai investīciju piesaistes iespējas. Kopumā Latvijas pieeja ir līdzvērtīga un atbilst labākajai praksei reģionā. Turklāt Latvijas iespējas neklātienes identifikācijai, saņemot banku pakalpojumus, ir elastīgākās reģionā, kas arī Covid-19 pandēmijas apstākļos klientiem nodrošināja neapgrūtinātu mūsdienu prasībām atbilstošu pakalpojumu pieejamību.
Tāpat arī informācijas pieejamībā un tās apmaiņas iespējās mums ir labākā situācija reģionā, kas dod klientu izpētes ietvaros daļu informācijas iegūt arī pastarpināti, neradot klientam lieku administratīvo slogu.
Latvijas līderpozīcijas reģionā iezīmējas arī starptautisko un nacionālo sankciju piemērošanas regulējumā. Mūsu valsts likumā noteiktie konkrētie pienākumi ievērot starptautiskās, tajā skaitā ASV OFAC sankcijas, kā arī to labākai un vienveidīgākai piemērošanai pieejamās vadlīnijas ir tikai daži no instrumentiem, kas šobrīd, izpildot pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, ļauj mums visiem kopā apliecināt savu kompetenci, spēju reaģēt ātrāk, efektīvāk un samērīgāk.
Ielūkojoties citos pētījuma segmentos, būtiskas atkāpes Latvijā no pieejas reģionā nav vērojamas. Esam ieviesuši segto obligāciju tiesisko regulējumu, tāpat arī finanšu sektoram tiek nodrošināta mūsdienu prasībām atbilstoša pieeja informācijai par izmaksātajiem aizdevumiem efektīvākai kredītspējas vērtēšanai.
Zibmaksājumu pieejamībā Latvija, lai arī ar nelielu pārsvaru, bet tomēr ir līderpozīcijās reģionā, kamēr zibprasījumi (request-to-pay) tikai vēl gaida, lai kļūtu par nozares standartu visā reģionā.
Finansēšanā esam līdzīgā situācijā ar Lietuvu un Igauniju, taču vairāk jādara kapitāla tirgus attīstībā. Uzdevums nav jauns un pie tā turpina strādāt, īstenojot Finanšu kapitāla tirgus komisijas 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Noteikti jāpanāk, ka finansējuma piesaistē kapitāla tirgus veido daudz lielāku proporciju un ekonomikai nav jābalstās tikai uz kredītiestāžu piešķirtu finansējumu.
Vienlaikus parādu atgūšanā, kas pastarpināti ietekmē arī kreditēšanas iespējas, diemžēl esam ar nesamērīgi stingrāko regulējumu reģionā. Piemēram, kaimiņvalstu prasības ārpustiesas parāda piedziņai, ko veic brīdinot parādnieku. Citviet pietiek, ja brīdinājumu nosūtam pa pastu, atsevišķos gadījumos saņemot parādnieka apliecinājumu – parakstu par brīdinājuma saņemšanu.
Diemžēl Latvijā brīdinājuma piegādē parādniekam, lai būtu iespēja piemērot likumā noteiktās procedūras, obligāti jāiesaista arī trešā persona – tiesu izpildītājs vai notārs. Finanšu nozares asociācijas rīcībā nav informācijas, ka citviet mūsu reģionā, pastāvot mazāk stingrajam regulējumam, tas negatīvi ietekmētu parādnieka aizsardzību.
Tādējādi secinām, ka veicinot konkurētspēju šajā un citos saistītos jautājumos, vienmēr būtu nepieciešams rast sabalansētāku pieeju visā reģionā.