Menu
 

Pētījums: 74% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka Latvija nepietiekami pārstrādā atkritumus Apriņķis.lv

  • Autors:  Biedrības "Cleantech Latvia" pārstāvji
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Latvija pietiekami efektīvi nepārstrādā atkritumus – šāds viedoklis ir vairākumam aptaujāto (74%) iedzīvotāju, liecina biedrības “Cleantech Latvia” un kompānijas “Norstat” veiktais pētījums.

Uz jautājumu, vai Latvija patlaban pietiekami efektīvi pārstrādā atkritumus, lielākais īpatsvars (43%) iedzīvotāju ir drīzāk noraidoši, bet teju trešdaļa (31%) cilvēku tam kategoriski nepiekrīt. Faktam, ka valsts šobrīd pietiekami efektīvi pārstrādā atkritumus, drīzāk vai pilnībā piekrīt tikai 15% respondentu.

Eiropas Savienības (ES) atkritumu apsaimniekošanas mērķi nosaka, ka Latvijai līdz 2035.gadam ir jāpārstrādā 65% sadzīves atkritumu un vien 10% varēs nonākt specializētajos poligonos. Šobrīd valsts poligonos apglabā gandrīz 60% no gadā radītajiem sadzīves atkritumiem, no kuriem vairāk nekā puse ir otrreizējai pārstrādei (izejmateriālu ieguvei) nederīgi.

“Skaidrs ir viens – visiem atkritumu veidiem, visām atkritumu plūsmām pārstrādes iespējas uz vietas, Latvijā, noteikti nebūs. Mēs neesam tik liela valsts, lai katrai atkritumu plūsmai uzstādītu pārstrādes rūpnīcas, bet ir jāmeklē iespējas. Ir jādomā, kā šeit attīstīt atkritumu pārstrādi, jo tās ir iespējas jaunām darbavietām, iespējas jaunām tehnoloģijām un zinātniskiem risinājumiem,” uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Lai efektīvāk sasniegtu izvirzītos mērķus, viena no iespējām ir aizgūt ES un Skandināvijas valstīs esošo "industriālās simbiozes" pieredzi, kur daļu atkritumu izmanto kā resursu siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi veicinot aprites ekonomiku un energoneatkarību. Piemēram, Zviedrijā, Somijā un Dānijā enerģijā tiek pārvērsti apmēram 50% atkritumu.

“Atkritumu reģenerācija, manuprāt, ir tas, kas ļaus mums neapglabāt atkritumus poligonos. Šobrīd tur nonāk tas, ko nevienam nevajadzēja. Tas joprojām ir nozīmīgs resurss – vai nu sagatavots kurināmajā vai izmantots reģenerācijas stacijā. Mēs šobrīd ļoti lepni rokam nost resursus, kas ir bēdīgākais,” atzīst biedrības “Cleantech Latvia” izpilddirektore Evija Pudāne, piebilstot, ka poligoni rada bīstamu gāzi – metānu, kas ir daudzreiz spēcīgāka par CO2.

Uz jautājumu, vai Latvijai ir vajadzīgas reģenerācijas stacijas, kas tiek izmantotas Skandināvijas valstīs, vairākums (78%) iedzīvotāju drīzāk vai pilnībā izteica atbalstu. Turpretī tikai 5% respondentu kopumā uz šo jautājumu atbildēja ar “drīzāk nē” vai “nē”.

Biedrības “Cleantech Latvia” veiktais pētījums sadarbībā ar kompāniju “Norstat” realizēts šī gada aprīlī, intervējot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.