CSP: Latvijas iekšzemes kopprodukts 2.ceturksnī palielinājies par 3,0 %

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 9,5 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP samazinājās par 1,0 %.

Šāgada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2 % izaugsmi (tajā skaitā, augkopībā pieaugums par 4,6 %, bet lopkopībā samazinājums par 0,5 %). Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9 %, savukārt zivsaimniecībā vērojams samazinājums par 1,6 %.

Pēdējos astoņos ceturkšņos pozitīvi attīstoties apstrādes rūpniecībai, tā devusi nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā – pieaugums par 5,8 % (izaugsme vērojama 16 nozarēs no 22). To veicināja pieaugums otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – pārtikas produktu ražošanā (par 1,3 %). Pieaugumi vērojami arī citās nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 4,8 %), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 7,1 %), elektrisko iekārtu ražošanā (par 4,1 %), mēbeļu ražošanā (par 5,2 %), dzērienu ražošanā (par 16,1 %), kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

Savukārt par 0,5 % samazinājās lielākā apstrādes rūpniecības nozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana, ko ietekmēja samazinājums par 3,6 % zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā un pieaugums par 1,4 % koka un koka izstrādājumu ražošanas nozares uzņēmumu darbībā. Pārējās rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums: par 5,5 % ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, par 10,8 % elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā un par 10,0 % ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā.

CSP dati liecina, ka būvniecības nozares apjoma samazinājumu (par 13,8 %) negatīvi ietekmēja pieaugošās būvniecības izmaksas, kas aizkavēja darbu uzsākšanu (sakarā ar līgumu indeksāciju), mazināja pieprasījumu un pagarināja darbu izpildes termiņus. Samazinājums vērojams visās trijās būvniecības nozares apakšnozarēs: ēku būvniecība samazinājās par 9,6 %, inženierbūvniecības veikto darbu apjoms – par 16,8 % un specializēto būvdarbu veikšana samazinājās par 15,5 %.

Tirdzniecības nozarē fiksēts samazinājums par 8,2 %, ko ietekmēja kritums vairumtirdzniecībā par 21,1 %. Pozitīvu ieguldījumu tirdzniecības attīstībā radīja pieaugums automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē (par 5,7 %). Mazumtirdzniecībā vērojamo pieaugumu (par 2,5 %) veicināja gan nepārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums (par 2,6 %), gan pārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums (par 2,5 %).

Transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu (par 7,2 %) pozitīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta nozares attīstība (par 2,4 %), gaisa transporta pārvadājumi (pieauga 3,7 reizes), ūdens transporta nozare palielinājās par 23,8 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbības – par 8,1 %.

Savukārt negatīvi transporta nozari ietekmēja pasta un kurjeru darbības – samazinājums par 12,0 %.

Pārvietošanās, pulcēšanās un epidemioloģisko ierobežojumu atcelšana veicināja izmitināšanas un ēdināšanas nozaru pozitīvu attīstību (pieaugums par 77,4 %), ko veicināja izmitināšanas nozares izaugsme par 92,4 % un sniegto pakalpojumu apjoms ēdināšanas nozarē – par 73,5 %.

Pēc CSP datiem, būtisku pozitīvu ietekmi uz kopējās pievienotās vērtības izaugsmi deva informācijas un komunikāciju nozaru darbības (pieaugums par 15,3 %), ko sekmēja apjoma pieaugums telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā – par 19,0 %, datorprogrammēšanā un konsultēšanā (par 18,1 %), kā arī informācijas pakalpojumu sniegšanā (par 6,0 %).

Finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 5,5 % apmērā negatīvi ietekmēja finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares, savukārt finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbībās vērojams pieaugums.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma pieaugumu par 15,3 % ievērojami sekmēja darbības juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 37,6 %), citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā (par 17,3 %), kā arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozares pieaugums (par 13,8 %), liecina CSP informācija.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu nozares pieaugušas par 20,1 % (pieaugums vērojams visās apakšnozarēs). Vislielāko pieaugumu uzrādīja ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozare (par 87,1 %). Ievērojami pieaugumi arī lielākajās apakšnozarēs: ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumos (par 13,3 %), iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā (par 24,2 %), darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu (par 27,8 %).

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms šī gada 2. ceturksnī samazinājās par 0,9 %, ko ietekmēja samazinājums lielākajā produktu nodokļu grupā –pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos, bet pieaugums vērojams akcīzes nodokļa ieņēmumos.

2022.gada 2.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņa kopējie izdevumi ir palielinājušies par 8,0 %. Pilnībā atceltie Covid-19 izplatības ierobežojumi sekmēja mājsaimniecību izdevumu palielināšanos izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem. Izdevumi attiecīgajās grupās palielinājās par 26,8 % un 45,1 %. Mājsaimniecību tēriņi par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) palielinājušies par 1,2 %. Ģeopolitiskās situācijas dēļ strauji pieauga energoresursu cenas, kā rezultātā mājsaimniecības tērējušas mazāk un par 2,0 % samazinājušas izdevumus par mājokli (ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais).

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 9,1 %. Preču eksports palielinājās par 5,7 %. Galvenās eksportētās preces bija koks un tā izstrādājumi, kā arī minerālprodukti. Preču un pakalpojumu imports palielinājās par 11,2 %. Preču imports palielinājās par 10,9 %, bet pakalpojumu imports – par 12,6 %. Visvairāk tika importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, bet pakalpojumu importa pieaugumu galvenokārt noteica transporta pakalpojumi, kā arī citu saimniecisko darbību pakalpojumu imports.

Šāgada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 2. ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 11,3 %, tai skaitā kopējā darba alga palielinājās par 11,0 %, bet darba devēju sociālās iemaksas – par 12,9 %. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums pieauga mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs – par 22,2 %, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 18,3 % un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta; transporta un uzglabāšanas; izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā – par 16,5 %. Pakalpojumu nozarēs kopumā kopējais darbinieku atalgojums palielinājies par 13,3 %, vēsta CSP.