Menu
 

63 % Latvijas patērētāju atzīst, ka šogad ir sliktākā finansiālajā situācijā nekā pirms gada

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

63 % Latvijas patērētāju atzinuši, ka šogad ir sliktākā finansiālajā situācijā nekā pirms gada, liecina Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” ikgadējais pētījums “Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums 2022”. Tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm – Igaunijā savu situāciju kā sliktāku novērtējuši  61 %, bet Lietuvā 54 %,  kamēr Eiropā vidēji 59% iedzīvotāju ziņo par savas finansiālās labklājības pasliktināšanos.

Divas trešdaļas (jeb 68 %) Latvijas patērētāju norāda, ka patlaban jūtas vēl nedrošāk nekā pandēmijas gados. Līdzīga noskaņa ir vērojama visā Eiropā, 61 % eiropiešu zaudējot optimismu par gaidāmo nākotni. 

Starp faktoriem, kas satrauc Latvijas iedzīvotājus, pirmajā vietā, protams, ir enerģijas (91 %) un pārtikas (90 %) cenas un līdzīgas bažas rada arī augošās kredītu procentu likmes (62 %), kā arī bažas par bezdarbu (71 %) un jauniem Covid-19 ierobežojumiem (55 %).

Lai pārvaldītu inflācijas un pieaugošo procentu likmju ietekmi uz savām personīgajām finansēm, 68 % Latvijas iedzīvotāju jau veic vai plāno veikt izmaiņas savos ikmēneša naudas tērēšanas paradumos: 61 % iepērkas atlaižu vai zemo cenu veikalos, 57 % samazinājuši sociālās aktivitātes, piemēram restorānu apmeklējumus, 37 % plāno tērēt mazāk naudas dāvanām, 24 % samazinās uzkrājumu veidošanu, bet 20% ziedos mazāk vai nemaz labdarībai.

40 % Latvijas patērētāju prognozē, ka, pieaugot enerģijas cenām, turpmāko 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ viņi varētu kavēt vismaz vienu komunālo pakalpojumu rēķinu, bet trešdaļa (jeb 33 %) paredz, ka nākamajā gadā būs spiesti kavēt dažus zemākas prioritātes rēķinus, lai apmaksātu savus būtiskos izdevumus. Tas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā Lietuvā (22 %), Igaunijā (23 %) vai vidēji Eiropā (29 %).

Kamēr cilvēki ar lielākiem ienākumiem potenciāli labāk spēs absorbēt cenu pieaugumu, patērētāji ar zemākiem ienākumiem var būt spiesti meklēt iespējas gūt papildu finansiālos līdzekļus, lai segtu pieaugošās cenas un rēķinus, t. sk. uzņemoties jaunas parādsaistības, kas var ietekmēt cilvēku maksātspēju nākotnē.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.