Atlīdzībās par vēja postījumiem "Ergo" pērn izmaksājis teju 700 000 eiro

Speciālisti prognozē, ka dažādu dabas stihiju ietekme uz mūsu ikdienu un apdrošināšanas jomu klimata pārmaiņu dēļ nākotnē arvien pieaugs. Jaunākais “Ergo” Drošības indeksa pētījums liecina, ka 52 % Latvijas iedzīvotāju uztraucas par klimata izmaiņu un ar tām saistīto dabas katastrofu ietekmi uz viņu dzīvi nākotnē. Savukārt Latvijas Banka prognozē, ka 2023. gadā, izpildoties pesimistiskākajam scenārijam, dabas katastrofas Latvijā var radīt zaudējumus 5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2050. gadā – jau 7% no (IKP).

Vētrās visvairāk cieš īpašums

“Vētras uzskatāmas par postošākajām dabas stihijām. 2022. gads paliks atmiņā ar spēcīgu vēju janvārī jeb ziemas vētrām, kuru veidošanās saistāma ar globālo sasilšanu. Kopumā vēja radīto postījumu dēļ pērn apdrošināšanas atlīdzībās esam izmaksājuši teju 700 000 eiro,” norādījusi “Ergo” Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Ilze Andersone.

“94% no šīs summas veido zaudējumi, kas nodarīti nekustamajam īpašumam: izārdīti, aizpūsti jumti un citas ēku daļas, nokritušas izkārtnes, nolūzuši, uz namiem sakrituši koki. Savukārt transportlīdzekļu īpašniekiem KASKO un OCTA atlīdzībās par vēja radītajiem bojājumiem izmaksāti vairāk nekā 40 000 eiro. Salīdzinājumam – 2020. gadā vējš “Ergo” klientiem kopumā radīja zaudējumus nepilnu 200 000 eiro, bet 2021. gadā – tikai 76 000 eiro apmērā.

Viens no 2022. gada spilgtākajiem gadījumiem nekustamā īpašuma segmentā notika gada sākumā, kad kādā būvobjektā stiprais vējš izrāva un apgāza daudzus kokus, bojājot izbūvēto infrastruktūru un radot ievērojamus zaudējumus. Šo postījumu dēļ apdrošinātajam uzņēmumam tika izmaksāta atlīdzība 158 700 eiro apmērā, kas ir otra lielākā “Ergo” atlīdzība par pērn notikušu apdrošināšanas gadījumu.

Aizpūš pat auto

Arī vēja nodarītie bojājumi automašīnām visbiežāk saistīti ar kritušiem kokiem un zariem, stipra vēja nestiem, lidojošiem priekšmetiem, taču izrādās, ka vējam pa spēkam ir arī paši auto. Pagājušā gada janvārī spēcīgā vēja un ceļu apledojuma kombinācijas dēļ daudzas automašīnas tika burtiski pūstas pa brauktuvi, izraisot avārijas situācijas un sadursmes.

To apstiprina arī “Ergo” sadarbības partnera “Green Wave Latvija” Operatīvā atbalsta dienesta vadītājs Artūrs Mezītis: “Vēja ietekmē var rasties vēl kāda bīstama situācija. Proti, sākot braukšanu, vējš no apledojušiem auto nopūš ledus plāksnes, kas savukārt atsitas pret citiem garām braucošiem auto, nodarot bojājumus. Tādu gadījumu nav daudz, bet tie ir, tādēļ autovadītājiem šādas potenciāli bīstamas situācijas būtu jau laikus jānovērš.”

Jāparedz klimata pārmaiņu ietekme

“Nevajadzētu domāt, ka klimata pārmaiņas mūs skars tikai pēc desmit vai simts gadiem – tās notiek jau tagad. Bieži vien redzam, ka Latvijas infrastruktūra šīm pārmaiņām nav gatava,” komentējot klimata izmaiņu radītās sekas, uzsver Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna. “Prognozējam, ka 2023. gada janvāris vēja ziņā nebūs tik kritisks kā pērn. Vēja brāzmas var sasniegt 20 m/s, kad siltāki periodi strauji mīsies ar atkušņiem, bet kopumā janvāris gaidāms ar mierīgākiem vējiem un nelielu salu.”

“Klimata izmaiņu tendences Latvijā visvairāk saistās ar gaisa temperatūras paaugstināšanos: ziemas kļūst siltākas, pastāvīgas sniega segas periodi samazinās. Savukārt vasarā sausuma periodi mijas ar lietusgāzēm, arvien vairāk novērojam tropiskās naktis, kad gaisa temperatūra naktī nenokrīt zem +20 grādiem,” skaidro A. Vīksna.

Pēc viņa vārdiem, šīs un citas izmaiņas jau tagad ietekmē daudzas tautsaimniecības nozares, tostarp enerģētiku, lauksaimniecību, mežkopību, un vienlaikus ir cieši saistītas ar nekustamā īpašuma drošību.

“Ir svarīgi pielāgoties pārmaiņām, kas mūs sagaida. Māju būvējam vismaz turpmākajiem 50 vai 100 gadiem, tādēļ nevaram nerēķināties ar klimata pārmaiņām, piemēram, jūras krastu eroziju, palieņu pļavu vai upju applūšanu nekustamā īpašuma tuvumā. Arī vētras rada lielas problēmas gan Latvijas tautsaimniecībai, gan atsevišķiem īpašumiem. Noteiktās Latvijas vietās redzam, ka pat, ja vēja stiprums būtiski nemainās, ūdens līmenis paaugstinās, tādēļ pastāv risks, ka jūra “grauzīsies” tālāk. Ar katru vētru krasta applūšanas risks palielinās,” atzīst klimata speciālists A. Vīksna.

“Vēl viena specifiska lieta nekustamo īpašumu kontekstā ir pelējums – parādība, kam īpaši Skandināvijā pēdējā desmitgadē pievērš pastiprinātu uzmanību. Vēsturiski mūsu reģionā mājas nav paredzētas salīdzinoši siltām un mitrām ziemām, tās nav atbilstoši projektētas – bez piemērotas ventilācijas sistēmas. Tādējādi klimata izmaiņu dēļ ēkās var uzkrāties mitrums, radot nevēlamas sekas. Domājot par savu nekustamo īpašumu, jau tagad jāparedz un jāplāno klimata izmaiņu ietekme uz to.”