Ādažnieki zaļo vērtību sardzē

(Komentēt)
Jauno ciematu attīstītājiem Ādažu novada pašvaldība pieprasa ierīkot komunikācijas – minimālās prasības ir centrālais ūdensvads vai kanalizācija. Jauno ciematu attīstītājiem Ādažu novada pašvaldība pieprasa ierīkot komunikācijas – minimālās prasības ir centrālais ūdensvads vai kanalizācija. Foto: Aivars Jakovičs
26. jūlijs, 16:20

Ādažu novada teritorija plešas Gaujas lejteces abos krastos no Carnikavas novada robežām līdz Vangažiem, gar starptautisko autoceļu Via Baltica no Baltezera līdz Lilastei. Jūras tuvums, sausi priežu meži, Gauja un daudz dažāda lieluma ezeru ir Ādažu vides galvenās vērtības, kuras, prasmīgi izmantojot, var nodrošināt gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti, gan labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai.

Skaistā un daudzveidīgā daba ir lielisks potenciāls tūrisma attīstībai, kas vienlaikus uzliek pienākumu pašvaldībai gādāt par cilvēka un dabas interešu harmonizēšanu. Taču tas nav viegli, jo laikmets sev līdzi nes arī dažādas negācijas – dabas teritoriju apbūvi, koku ciršanu un ūdeņu piesārņošanu, taču ādažnieki šos procesus spēj kontrolēt un ieguvēji ir visi.

Dzīves vide jaunajos ciematos

"Rīgas Apriņķa Avīze" (RAA) jūlija sākumā apmeklēja Ādažu novada domes rīkoto teritorijas plānojuma apspriedi. Līdzās citiem aktuāliem jautājumiem tās dalībnieki debatēja par privāto zemju apbūves iespējām. Vērību piesaistīja domes priekšsēdētāja Māra Sprindžuka izklāstītie principi, saskaņā ar kuriem apbūves attīstītājam jāuzņemas atbildība par topošo apdzīvoto vietu sakārtošanu.

"Likums visu nereglamentē," RAA uzsvēra M. Sprindžuks. "Mums pašiem jādomā, kā izdarīt, lai zemes īpašnieki visās pļavās neieķēpātu nepabeigtus ciematus un pēc tam nebūtu tā, ka cilvēki izmisuši meklē pašvaldību: "Lūdzu, glābiet! Sakārtojiet ceļus, ierīkojiet kanalizāciju!" Mēs ļaujam pirmās piecas parceles dalīt brīvi, lai ir nauda startam, bet pēc tam jautājam: "Kur ir ceļš, ūdens, kanalizācija?" Vai arī: "Kur ir jūsu saistības ar pircējiem, ka viņi šos darbus pabeigs?" Neizvirzām drakoniskas prasības – attīstītājs var visu ierīkot pa kārtām. Daudzi uz mums ir dusmīgi, ka tik "garšīgs" bizness kā citur Ādažos nesanāk, bet rezultātā mūsu ciemati ir ar komunikāciju tīkliem. Minimālās prasības ir centrālais ūdensvads vai kanalizācija. Visas priekšrocības ir tiem, kuri rūpējas par cilvēkiem un vidi."

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.


Meži cilvēkiem...

"Pašlaik valda paradoksāla situācija," stāsta Ādažu domes priekšsēdētājs. "Ādažos ir lielas mežu platības, taču līdz ar militārā poligona paplašināšanu liela daļa no tām iedzīvotājiem kļūst nepieejamas. Tagad atpūtai piemērotākie meži ir pie Atariem, Baltezera un Dūņezera apkārtnē. Tie pieder SIA "Rīgas meži" un VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) un tiek ļoti intensīvi apsaimniekoti, īpaši nedomājot par vides ainavisko pievilcību. Atšķirībā no Babītes vai Mārupes novada purvainajiem mežiem Ādažos pārsvarā ir atpūtnieku iecienīti sausi priežu meži, tādēļ tie pēc būtības ir rekreācijas meži, kuru saimnieciskā izmantošana būtu pakārtojama šai funkcijai."

Ādažu novada domei ir iecere rūpēties par meža ainavu pie ezeriem un tūrismam pievilcīgos maršrutos gar Gauju Iļķenes apkaimē un pie Ataru–Sužu ceļa, teritorijas attīstības plānojumā šīm vietām nosakot zonējumu "teritorijas ar īpašiem izmantošanas noteikumiem".

"Mežs nav tikai koksnes resursi," M. Sprindžuks uzsver, "mežs ir ekoloģiska vide. Cilvēks iet ar suni, jāj ar zirgu, vienkārši pastaigājas, runā ar kokiem... Nedrīkst visu mežu pārvērst desmit hektāru lielos taisnstūros vai šaha dēlītim līdzīgās struktūrās. Kailcirtes te jāveido mazākas, izvairoties no taisnām formām, bet pagaidām, kamēr likumdošanā nav ieviesti tādi jēdzieni kā "rekreācijas mežs" un "ainaviskā cirte", viss atkarīgs no pašvaldības un meža īpašnieka sapratnes un labās gribas." Domes priekšsēdētājs norāda, ka nesen viņš panācis vienošanos ar LVM par ainavu cirtes principu izmantošanu Lilastes ezera apkārtnē un cer tuvākā nākotnē rast kopēju valodu arī ar SIA "Rīgas meži".

Rūpes par ūdeņiem sākas ar inventarizāciju

Ādažu novadā ir vienpadsmit ezeru, un 2014. gadā Ādažu novada pašvaldība savā valdījumā ieguva četrus – Lielo un Mazo Baltezeru, Lilastes ezeru un Dūņezeru. Lai izstrādātu šo ezeru un citu novada ūdeņu apsaimniekošanas koncepciju, 2016. gadā Latvijas Hidroekoloģijas institūts un biedrība "Latvijas ezeri" veica pašvaldības ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa inventarizāciju. Pētījumos tika noskaidrots ezeru aizaugums, ūdensaugu sugas un ūdens ķīmiskais sastāvs. Analizējot ūdens paraugus ūdenstilpēs ietekošajos grāvjos, tika apzināti galvenie piesārņojuma avoti.

Līdzās šim projektam ar Zivju fonda atbalstu notika arī ezeru zivju krājumu izpēte un zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Kadagas ezeram, Vējupei, Dūņezeram un Mazajam Baltezeram. Šogad jūlija sākumā notika kontrolzveja Lielajā Baltezerā, un Vides risinājumu institūts sadarbībā ar Ādažu un Garkalnes novada pašvaldībām izstrādā arī šī ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus.

Par Ādažu novada vides jautājumiem atbildīgā hidromeliorācijas inženiere Mārīte Šketika stāsta, ka pēc rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu slēgšanas pie "Jaunkūlām" un kanalizācijas tīklu izbūves ezeru krastos, ūdens ekoloģiskā kvalitāte abos Baltezeros pakāpeniski uzlabojas, taču vietām par piesārņojumu liecina fosfora savienojumu koncentrācija, kas saistīta ar kanalizācijas noplūdi no dažām mājām, kuras nav pieslēgtas vienotajai kanalizācijas sistēmai.

Līdz rudenim domē būs sagatavota ūdeņu apsaimniekošanas koncepcija. Šis dokuments ļaus izstrādāt katram ezeram atsevišķus apsaimniekošanas noteikumus, kas nepieciešami gan vides vērtību saglabāšanai, gan atpūtai un makšķerēšanas organizēšanai. Tie palīdzēs izvēlēties videi draudzīgus risinājumus tūrisma infrastruktūras veidošanai. Sabiedrība pieprasa peldvietas, taciņas, ceļus, atpūtas vietas, tualetes, kempingus, viesnīcas, kafejnīcas, taču to izbūve ir jāsaista ar ietekmes minimizēšanu uz ekoloģiski un ainaviski vērtīgu vidi.

Pašvaldība ir izvērtējusi arī pieļaujamos tipveida ezera krastu stiprinājumus. Vietas, kur krastu apdraud erozija, varēs nostiprināt ar laukakmeņiem, pie laivu piestātnēm – ar koka pālīšiem, bet noteikti ne betonējumu. Novada pašvaldība brīvprātīgi veic arī peldūdeņu analīzes – savulaik piecās vietās, tagad jau deviņās.

Lielais Baltezers.Lielais Baltezers.


Infrastruktūras projekti nākotnei

Novadā pēdējās desmitgades lielākie infrastruktūras projekti ir saistīti ar ūdenssaimniecības attīstību. No 2008. līdz 2015. gadam ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu tika īstenots projekts "Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Ādažos". Projekta galvenie ieguvumi ir kvalitatīvs dzeramais ūdens Ādažos un Kadagā, rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas pie Gaujas, izbūvētie jauni ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli.

SIA "Ādažu ūdens" tehniskais direktors Jānis Neilands stāsta: "Ādažu attīrīšanas iekārtas modernizētas pēc Latvijas apstākļiem piemērota vācu projekta. Līdz šim diennaktī attīrījām 1500 kubikmetru notekūdeņu. Pēdējā gada laikā, gatavojoties Ādažu militārās bāzes personāla skaita palielināšanai Kadagā, attīrīšanas iekārtas nācās paplašināt. Šoreiz būvdarbos iztikām pilnīgi bez Eiropas naudas – 60 procentu finanšu līdzekļu ieguldīja Aizsardzības ministrija, pa 20 procentiem – Ādažu novada dome un SIA "Ādažu ūdens". Pēc jaunās aerotvertnes jeb aerotenka pabeigšanas šā gada jūnija beigās iekārtas spēj attīrīt 2250 kubikmetrus kanalizācijas notekūdeņu diennaktī. Tagad apkalpojam Kadagu, Ādažu novada centru, Māras ciematu un Mazā Baltezera piekrasti, tajā skaitā "Jaunkūlu" rūpniecības rajonu, tādējādi pārtraucot slikti attīrītu ūdeņu ieplūdināšanu ezerā.

Izbūvējot jaudīgas attīrīšanas iekārtas, ir radušās problēmas ar bioloģiskās attīrīšanas procesā izaugušo dūņu likvidēšanu. Tagad līdzās iekārtām esam sākuši būvēt dūņu kompostēšanas laukumu. Iegūto kompostu varēsim izmantot Ādažu ciema un ceļmalu apzaļumošanai, kā arī pārdošanai. Lai gan šis laukums atrodas no dzīvojamām mājām samērā tālu, tomēr domājam par to, lai novērstu ar komposta ražošanas procesu saistītās smakas. Šajā sakarā esam pieteikuši inovāciju projektu par unikālas tehnoloģijas izstrādi sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta ķīmiķi Raivi Žalubovski.

Domājam arī par attīrīšanas iekārtām nepieciešamo enerģijas resursu taupīšanu. Šogad Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas speciālistu grupa un vadošā pētniece Kristīna Tihomirova ūdens attīrīšanas stacijā uzstādīja eksperimentālu iekārtu, ar kuras palīdzību, pievadot gaisu, iespējams regulēt mikroorganismu aktivitāti, tādējādi saīsinot attīrīšanas laiku un samazinot procesā patērēto enerģiju. Pēc pilotiekārtas darbības aprobācijas SIA "Ādažu ūdens" saņems rekomendācijas šīs tehnoloģijas ieviešanai un turpmākajai izmantošanai.

2009. gadā Ādažu un Garkalnes novada pašvaldības, lai novērstu Lielā un Mazā Baltezera piesārņošanu ar notekūdeņiem, izveidoja kopīgu uzņēmumu SIA "Garkalnes ūdens". Uzņēmums veiksmīgi piesaistīja ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu un īstenoja projektu "Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Baltezerā".

"Kopā ar garkalniešiem izbūvējām pašteces kanalizācijas sistēmu, kas Baltezera krastu apdzīvoto vietu notekūdeņus novada uz Rīgas kanalizācijas vadiem un attīrīšanas iekārtām Daugavgrīvā," stāsta J. Neilands. Pašlaik kanalizācija aptver 80 procentus ciematu Baltezera krastos. Projekta otrajā kārtā līdz 2020. gadam tiks uzlabota situācija atlikušajās teritorijās. Diemžēl daudzi iedzīvotāji nevēlas pieslēgt savu īpašumu vienotajam kanalizācijas tīklam un turpina izmantot kanalizācijas akas, tādējādi cerot ietaupīt nedaudz naudas."

Veco aku sienas bieži ir saplaisājušas, un kanalizācijas ūdeņi piesārņo gruntsūdeni, tuvumā esošos grāvjus un ezeru. Pastāv arī bēdīga prakse kanalizācijas akā izsist caurumu, caur kuru netīrie ūdeņi noplūst gruntī. Lai nepieļautu vides piesārņošanu un motivētu iedzīvotājus pieslēgt savu īpašumu kanalizācijas sistēmai, "Ādažu ūdens" plāno pastiprināti kontrolēt individuālo kanalizācijas aku izmantošanu, reģistrējot to izsmelšanu. Ja tā tiek veikta tikai dažas reizes gadā, tas ir signāls, ka piesārņojums tiek novadīts nelegāli.

Ādažu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.Ādažu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.


Iedzīvotāju vides iniciatīvas

Ādažu novadā atrodas divas dabas aizsardzības teritorijas – dabas liegums "Lielā Baltezera salas" un "Aizsargājamo ainavu apvidus "Ādaži"". Pašlaik, gatavojot teritorijas attīstības plānojumu, domē ir iesniegti priekšlikumi dibināt jaunu aizsargājamu ainavu teritoriju Eimuru laukos un pļavās, kuras ornitologi uzskata par putniem īpaši nozīmīgu vietu. Pavasaros šeit pulcējas tūkstošiem caurceļojošu zosu un gulbju, bet pārējos gadalaikos sastopamas dzērves, zivju gārņi, dažādi plēsīgie putni, tajā skaitā tādi retumi kā klinšu ērglis, jūras ērglis, kukaiņu piekūns u.c.

Kā RAA pastāstīja viens no Eimuru apsaimniekotājiem bioloģiskais zemnieks Gundars Bojārs, dabas draugi šeit iecerējuši attīstīt videi draudzīgu lauksaimniecību un veidot ekotūrisma infrastruktūras objektus. Vides aktīvisti ierosinājuši alternatīvu maršrutu automaģistrālei Via Baltica–Vecmīlgrāvis, kas šeit pirms vairākiem gadiem ieplānota pļavās un vērtīgā meža masīvā. Tas vestu no Ādažu lidlauka un tālāk gar Rīgas–Skultes dzelzceļa līniju, veidojot ar to vienotu transporta koridoru, tādējādi līdz minimumam samazinot negatīvo ietekmi uz dabu.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Pierīgas vidusskolēni jau mācās valsts valodā aprinkis.lv/sabiedriba/izg… pic.twitter.com/C2WznSITIG
aprinkislv
Vienatnē pa Daugavu 312 kilometrus aprinkis.lv/sabiedriba/dzi… pic.twitter.com/VSs08VNUcn
aprinkislv
Pāvils Brūvers. Rudenīgas pārdomas aprinkis.lv/sabiedriba/dzi… pic.twitter.com/810IP3KK1h

Twitter Citi raksta

Stopini_Latvia
Stopiņu novada domes priekšsēdētāja apstiprināta par Rīgas plānošanas reģiona pārstāvi #LPS Novadu apvienības valdē stopini.lv/lv/jaunumi/pas…
Stopini_Latvia
Oktobrī uzsākta ceļa Lielkājas-Kalves pārbūve Vālodzēs bit.ly/2gJ3EgO pic.twitter.com/MxZmr808NF
Marupes_novads
Mārupes vidusskolas skolēni aicina noskatīties starptautiskam projektam radītu izrādi: goo.gl/bLzSwH pic.twitter.com/g8g3WwiDSo

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017