Kam būs, kam ne Apriņķis.lv
- Autors: Liene Ozola
Karikatūra – Agris Liepiņš
Saeima piektdien konceptuāli kā steidzamu atbalstīja valdības virzīto likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”, kurā 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada budžetu šogad paredzēts ieņēmumu palielinājums par 2,025 miljardiem eiro un izdevumu palielinājums par 2,233 miljardiem eiro.
Jautāts par dāsnāk un trūcīgāk finansētajām nozarēm, finanšu ministrs Arvils Ašeradens atzinis: “Kultūra ir ļoti dāsni finansēta, ja salīdzina ar citām valstīm, arī izglītības sistēma pēc pēdējiem budžeta piešķīrumiem ir nopietni finansēta. Izglītības sistēma atšķirībā no veselības sistēmas ir pietiekami finansēta, bet ļoti vāji organizēta. Ja salīdzinām ar Igauniju, tad tur ar mazāku cilvēku skaitu, mazāku būvju skaitu, ar daudz mazāku infrastruktūru panāk daudz labāku rezultātu nekā mēs. Igauņi ir pirmajā trijniekā, mēs kaut kur pa vidu, un tas nozīmē, ka mums ir neefektīva sistēma. Tas pats ar augstskolām. Savukārt divas nozares budžetā nav finansētas pietiekami – tā ir labklājība un veselība, kurām ir būtiski zemāks finansējums nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tas katru gadu izpaužas arī budžeta diskusijās.”
Pēc viņa teiktā, veselības aprūpei kopumā no budžeta prioritātēm ir paredzēti 85,8 miljoni eiro. Un, kaut arī faktiskos skaitļos veselības aprūpei piešķirtās naudas būs vairāk, salīdzinot ar pērn piešķirto finansējumu, mediķu un slimnīcu biedrības pauž sašutumu un neizpratni par valdības sagatavoto budžeta projektu, jo saskaņā ar to veselības joma ir vienīgā funkcija vispārējos valdības izdevumos, kuras daļa no iekšzemes kopprodukta paredzami mazināsies.
“Tāpēc mēs ar Slimnīcu biedrību esam nolēmuši kopīgi vērsties pie Saeimas deputātiem ar aicinājumu nepieļaut tāda budžeta apstiprināšanu, kurā būtu tik liels veselības aprūpē nepieciešamo līdzekļu iztrūkums,” šonedēļ paziņoja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
“Mēs esam informējuši par draudošo situāciju Saeimas deputātus, aicinājuši viņus nepieļaut tāda budžeta apstiprināšanu, kas veselības aprūpes katastrofu veicinātu. Mēs esam par situāciju informējuši arī Eiropas Komisiju, nosūtīsim vēstuli arī Valsts prezidentam un tiesībsargam,” sacīja Keris.
Arī Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs norādījis, ka, ja naudu neatradīs, sekas varētu būtu smagas. Viņš ironiski aicinājis cilvēkus šogad labāk slimot gada pirmajā pusē, jo nepietiekamā veselības aprūpes finansējuma dēļ gada otrajā pusē pie ārstēšanas varētu arī netikt: “Vairākas slimnīcas jau ir pateikušas, ka augustā, septembrī laikam būs jāslēdz vispār plānveida pacientu pieņemšana. Ir slimnīcas, kas ir pateikušas, ka arī neatliekamo palīdzību nevarēs nodrošināt līdz gada beigām.”
Tā kā nauda slimnīcu darbības nodrošināšanai būs nepieciešama jebkurā gadījumā, biedrības vadītājs paredz, ka daļa trūkstošā finansējuma varētu būt jāsedz arī pacientiem.
Neapmierinātību ar budžeta projektu izteikusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. “Lai gan bija panākta šķietama vienošanās ar Izglītības un zinātnes ministriju attiecībā uz streika prasību izpildi, patlaban arodbiedrībai nākas secināt, ka valdība nepilda streika vienošanos, neparedz naudu valsts budžetā un nenosaka tiešu, nepārprotamu finansējumu doto solījumu īstenošanai praksē. Tas ir licis arodbiedrībai lemt par pedagogu streika rīkošanu, ja mēneša laikā netiks izpildīti visi valdības iepriekš doties solījumi.”
Atgādinām, ka vienlaikus valsts augstākajām amatpersonām budžeta izdevumos, pēc publiski pieejamiem aprēķiniem, ir paredzēts būtisks algas pieaugums: Valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%, Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem – no 3841 līdz 6256 eiro (+63%).