Batņa: Nākamā mācību gada sākumā izglītības iestādēs trūks teju 1000 skolotāju

Uz šī gada 16.februāri 335 aptaujātajās vispārējās izglītības iestādēs, pēc Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem, bija 359,96 vakances. Savukārt faktiski pedagogu vakances izglītības iestādēs bija 410,05. Ņemot vērā, ka Latvijā ir 617 vispārējās izglītības iestādes, trūkstošais pedagogu skaits varētu būt divreiz lielāks, uzskata Batņa.

Prognozēts, ka šī gada 1.septembrī trūks 190 latviešu valodas, 118 literatūras un 135 angļu valodas skolotāju. Matemātikā brīvas būšot 188 pedagogu vakances, savukārt visās eksaktajās zinātnēs - fizikā, ķīmijā un bioloģijā - aptuveni 75 pedagogu vakances.

Aptaujātās izglītības iestādes prognozē arī 75 vēstures pedagogu trūkumu. Tāpat brīvas varētu būt arī 100 pedagogu vakances datorikā. Batņa kā vienu no galvenajiem iemesliem min, ka datorikas skolotāji bieži izvēlas pāriet uz informācijas tehnoloģijas (IT) jomu, kur ir lielāks atalgojums. Sporta un veselības mācībā brīvas plānotas 94 pedagogu vakances.

Lielākais pedagogu trūkums varētu būt latviešu valodas, literatūras un matemātikas priekšmetos - līdz desmit stundām nedēļā. Visvairāk pedagogu vakanču uz 1.septembri prognozē Rīgas valstspilsētas pašvaldībā - 346,91 pedagogu vakance.

Batņa norādīja, ka gadījumā, ja brīvās vakances netiks aizpildītas, pedagogu pārslodze saglabāsies, tāpēc būtu jādomā, kā veicināt jauno pedagogu palikšanu skolās. Viņa ieskatā, būtu nepieciešams nodrošināt ikmēneša stipendijas pedagoģijas studentiem 300 eiro apmērā, kā arī ieviest nosacījumu par obligātu darbu izglītības iestādē, ja studijas finansējusi valsts.

Tam piekrita Latvijas Studentu apvienības prezidente Liene Levada, informējot apakškomisijas deputātus par to, ka šobrīd pedagoģijas studentiem iespējams saņemt tikai sociālo stipendiju "Studētgods" vai izcilības stipendiju, tomēr šo stipendiju saņemšana esot ļoti ierobežota.

Batņa piedāvāja arī ieviest iestājpārbaudījumus augstskolās, kā arī obligātu mentora nodrošināšanu jauniem pedagogiem izglītības iestādēs vismaz pirmos divus gadus. Tāpat būtu jādomā par atbalsta mehānisma ieviešanu visiem pedagogiem, tostarp par veselības apdrošināšanu, bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanu, minēja deputāts.

Liepājas Universitātes profesors Pāvels Jurs pauda uzskatu, ka būtu nepieciešams pārskatīt esošo studiju programmu piedāvājumu, jo, lai iegūtu pedagoga kvalifikāciju, no vienas puses, nepieciešams studēt četrus gadus, bet, no otras, pietiekot ar 72 stundu profesionālās pilnveides kursiem. Jura ieskatā, nepieciešams nodrošināt arī pedagoģijas programmu piedāvājumu visos reģionos, par piemēru minot vēsturniekus, kuri pedagoģisko izglītību var iegūt tikai divās universitātēs.

Apakškomisija vienbalsīgi lēma jautājumu par pedagogu vakancēm virzīt skatīšanai uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.