Lielākais risks pārejai uz mācībām latviešu valodā esot skolotāju trūkums
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Lielākais risks pārejai uz mācībām latviešu valodā ir skolotāju trūkums, šodien Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputātus informēja Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis.
Viņš informēja, ka skolu vadītāji norādījuši uz šo būtisko risku. Turklāt tas esot ne tikai Rīgas pilsētā, bet gan visā Latvijā.
Ņemot vērā, ka 1.septembrī pāreja uz mācībām Latviešu valodā notiks 1., 4. un 7.klasēm, skolas darīšot visu iespējamo, lai šīs klases nodrošinātu ar nepieciešamajiem pedagogiem, piemēram, pārgrupējot skolotājus, novirzot tos uz šīm klasēm.
Deputāti tika informēti, ka 12 mazākumtautības skolas norādījušas uz nepieciešamību piesaistīt latviešu valodas skolotāju, bet 14 izglītības iestādes - matemātikas sklolotāju.
Citos priekšmetos situācija esot labāka, taču negaidīti esot iezīmējies mūzikas skolotāju trūkums.
Savukārt 68% izglītības iestāžu norādījušas, ka tās ir nodrošinājušas pedagogus pirmajām klasēm.
Rīgā ir 51 skola (kopā 33 625 izglītojamie, 4501 pedagogs), kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas. 17 skolās no tām tika īstenotas tikai mazākumtautību pamatizglītības programmas.
Jau ziņots, ka pērn oktobrī Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.
Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri - 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.