87 % Latvijas uzņēmēju nesagaida inflācijas mazināšanos tuvākā gada laikā
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - publicitātes
Kaut gan makroekonomiskās prognozes paredz inflācijas samazināšanos zem 3 % atzīmes līdz šī gada beigām, Latvijas uzņēmēji nav tik optimistiski noskaņoti un sagaida, ka inflācija saglabāsies augstā līmenī vēl gadu vai pat ilgāk. Baltijas valstīs biznesa noskaņojums ir visnegatīvākais – 87 % Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju paredz ilgstoši augstu inflāciju, savukārt Eiropā vidēji šādi uzskata 68 %, liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” jaunākā Eiropas maksājumu ziņojuma 2023 dati.
Lai cīnītos ar ekonomiskajiem izaicinājumiem, trešdaļa (32 %) Latvijas uzņēmēju plāno samazināt izmaksas, gandrīz ceturtdaļa (23 %) plāno piesardzīgāk uzņemties jaunas kredītsaistības, tikpat daudz – palielināt pārdošanas apjomus, bet teju piektdaļa jeb 18 % plāno samazināt resursus jaunu darbinieku algošanai vai strādāt ar debitoriem, lai ātrāk atgūtu maksājumus par sniegtajām precēm vai pakalpojumiem. Savukārt 16 % uzņēmēju ir gatavi lūgt saviem piegādātājiem garākus apmaksas termiņus.
“Baltijas valstu uzņēmēji saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, kas saistīti ar inflāciju, ģeopolitisko nepastāvību, naudas plūsmas pārvaldību. Straujais inflācijas kāpums ir veicis korekcijas ne tikai patērētāju finansiālajā labklājībā, bet arī uzņēmēju noskaņojumā. Latvijas uzņēmēji ir īpaši satraukti par inflācijas ietekmi uz debitoru spēju laicīgi apmaksāt rēķinus, kā arī bažījas par savu uzņēmumu izaugsmes un attīstības iespējām,” skaidro “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
“Izmaksu samazinājums ir pirmā reakcija uz straujo cenu kāpumu, tāpēc nereti uzņēmumiem nākas atlikt nākotnes attīstības plānus, cenšoties saglabāt stabilu naudas plūsmu esošo procesu pārvaldībai. Tāpat arī ikdienas praksē redzam, ka uzņēmumi daudz ātrāk uzsāk darbu ar debitoriem kavēto maksājumu atgūšanai, jo pretējā gadījumā laikus neiegūtā nauda liedz iespēju laicīgi samaksāt saviem piegādātājiem, darbiniekiem un segt citus uzņēmuma darbībai būtiskus maksājums,” secina I. Valeika.
Inflācijas un procentu likmju kāpums ietekmē arī uzņēmumu piegādes ķēžu stabilitāti, jo daudzi piegādātāji ir izmainījuši apmaksas nosacījumus, pieprasot priekšapmaksu veiktajiem pasūtījumiem. Tāpēc turpmāko 12 mēnešu laikā 66 % Latvijas uzņēmēju paredz pārrāvumus piegādes ķēdes procesos, kas ir augstākais rādītājs Baltijas valstīs – 63 % Lietuvā un 56 % Igaunijā. Savukārt Eiropā par savu uzņēmumu piegādes ķēžu stabilitāti ir nobažījušies vidēji 55 % uzņēmēju.