Menu
 

Cepsim vai kūpināsim? Apaļā jūrasgrunduļa meklējumos Apriņķis.lv

  • Autors:  Gints Šīmanis
Kapteiņa Anatolija Molokanova vīriem pilns konteiners ar invazīvajiem ienācējiem – jūrasgrunduļiem. Foto – Valdis Brauns Kapteiņa Anatolija Molokanova vīriem pilns konteiners ar invazīvajiem ienācējiem – jūrasgrunduļiem. Foto – Valdis Brauns

“Kas tas par ērmu? Tik vien ir, kā tā lielā galva! Vai maz ēdams?!” – tie ir tikai mazi uzplaiksnījumi no emociju gammas, ja piedāvājam pagatavot kādu ēdmaņu no apaļā jūrasgrunduļa, kas mūspusē jau kļuvis par ierastu parādību piekrastnieku lomos. Šis odiozā paskata svešzemju princis nu dejo latviešu zvejnieka laivā un ir sevi pieteicis kā otru visnozvejotāko zivi pēdējo gadu sezonās. To piedāvā arī daža laba piejūras ēstuve, bet īpaši lielu popularitāti un tradicionālo jūras velšu cienītāju piekrišanu šis lielgalvis nav iemantojis. Taču ēd ne jau galvu, bet zivs fileju, kas, nežēlojot garšvielas, nav nemaz tik smādējama.

Kas ir apaļais jūrasgrundulis?

Apaļais jūrasgrundulis ir invazīva svešzemju suga, kas pirmo reizi Baltijas jūrā tika konstatēta Gdaņskas līcī Polijas piekrastē pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Kā smej ironiju autori, sabruka varenā Padomju Savienība un parādījās apaļais jūrasgrundulis. Tiek uzskatīts, ka Baltijas jūrā tas tika ievazāts ar tirdzniecības kuģu balasta ūdeņiem. Gāja gadi, un svešzemnieks pakāpeniski izplatījās arī uz citu valstu ūdeņiem, areālam palielinoties ar vidējo ātrumu aptuveni 30 kilometri gadā.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups precizē: “Baltijas jūrā apaļā jūrasgrunduļa nozvejas pēdējos gados bijušas 1000 –1500 tonnas. Latvijā ir augstākās nozvejas Baltijas jūrā, apaļais jūrasgrundulis parādās arī Lietuvas, Igaunijas un Polijas zvejnieku lomu atskaitēs. Mūsu ūdeņos pēdējos gados vidēji nozvejo aptuveni 70 procentus no visas Baltijas jūras apaļā jūrasgrunduļa nozvejas. Lietuvas un Igaunijas zvejnieku lomi ir līdzīgi, bet Polijā šī zveja nav attīstīta, tur jūrasgrundulis parādās tikai kā piezveja nelielos apjomos piekrastes zvejā.”

Jāpiebilst, ka vēsturiski vislielākā nozveja Latvijas piekrastē bijusi 2018. gadā – 1112,9 tonnas –, bet 2022. gadā tā bija jau salīdzinoši zema – 550 tonnas. Kopš 2004. gada, kad apaļais jūrasgrundulis pirmoreiz parādījās mūspuses zvejnieku lomos Liepājā un Daugavgrīvā, tas ieņēmis stabilu, bet, domājams, ne paliekošu vietu Latvijas jūras vīru zvejas rīkos.

Liepājas zvejas ostā jeb lunkā piestāj piekrastnieku kuģīši ar jūrasgrunduļu lomu.


Pēc svešzemnieka uz Kurzemes krastu

Apaļā jūrasgrunduļa zvejas sezona Dienvidkurzemes novadā un Ventspils apkaimē ilgst no aprīļa līdz jūnijam. To zvejo (tiesa, krietni mazāk) arī janvārī, jūlijā un augustā. Ainu mūsu ūdeņos pēc jūrasgrunduļa ierašanās komentē Didzis Ustups: “Turpmākajos gados atklātās jūras piekrastē tagadējā Dienvidkurzemes novadā apaļo jūrasgrunduļu daudzums strauji palielinājās, kur mūsdienās tas ir nozīmīga piekrastes ekosistēmas sastāvdaļa. Tas veic sezonālas migrācijas, kad pirms nārsta (vasarā) migrē tuvāk krastam, bet rudenī veic migrācijas uz dziļākiem ūdeņiem, kur ir augstāka ūdens temperatūra.”

Ja vēlamies būt tuvāk jūrasgrunduļu zvejai, der braukt uz Kurzemi, kur Liepājas zvejnieki ved malā itin bagātus lomus. Piekrastnieki Vilnis Brikmanis, Oskars Kadeģis, Anatolijs Molokanovs un citi dzintara pilsētas jūras vīri sezonā nozvejo ne mazums šo svešzemnieku. Ko gan citu lai dara, ja mencas ķert nav ļauts un arī citu zivju limiti zvejnieku peļņas iespējas ierobežo. Liepājas promenādē blakus slavenajam spīķerim ar zivju apstrādes cehu un restorānu ik rītu zinātāji šķiro jūrasgrunduļus, lai pēc tam tos lādētu aukstuma furgonos sūtīšanai uz valstīm, no kurām šī zivs pie mums ieceļojusi, – Rumāniju, Bulgāriju un Ukrainu. Tur apaļais jūrasgrundulis ir cieņā – to filetē, cep, kūpina, kaltē saulē, tādējādi tiekot pie uzkodas un arī pamatēdiena. Droši vien svešzemju princis ir vārāms arī zivju zupā, kurai attiecīgo zemju pavāri piešpricē vēl simt gramu degvīna vai kādu citu pašbrūvēto stipruma dziru.

Arī Pāvilostā redz krastā vedam apaļos jūrasgrunduļus, kaut gan te vairāk tiek gaidītas plekstes, lai tāda meistara kā Dzintars Zamarītis rokās tās pārtaptu zeltainās pepinātās lestēs. Ja nu jums gadās patrāpīties pāvilostnieka Jāņa Pētermaņa liellaivā, ticiet uz vārda – jūras zvejas ceļojums būs neaizmirstams! Vienalga, vai kapteinis dosies ķert butes vai liks jedas zušiem, neizpaliks arī stāsti par apaļo jūrasgrunduli, un, ja laimēsies, to arī nozvejos un ieliks jums saujā. Bīties nevajag, grundulis ir gudrs – viņam taču ir tik liela galva!

Biologs un piekrastnieks Ēvalds Urtāns brīdina: “Zūd tradicionālo zivju barības bāze, jo to apēd ieceļotāji!”


Baudot jūrasgrunduli, palīdzēsim ekosistēmai

Neskatoties uz apaļā jūrasgrunduļa eksotisko izskatu (15–25 centimetrus gara zivs ar lielu galvu), tas var būt gardas un viegli pagatavojamas ēdmaņas pamats. Latvijā šo invazīvo zivi izmanto svaigu vai atvēsinātu un sasaldētu, to kūpina, konservē vai samaļ zivju miltos. Bulgārijā jūrasgrunduli lielākoties kūpina vai cep uz pannas, turpretī Polijas namamātes to konservē vai kūpina.

Visplašāk svešzemnieks tiek apstrādāts Ukrainā, kur to lieto pārtikā svaigu vai atvēsinātu cepot, sālot, kūpinot, žāvējot un konservējot. Kādā sarunā ar saimnieci no Ukarainas karadarbības zonas, kas patvērumu atradusi Korģenes pusē, uzzināju, ka pie viņiem šī zivs ir ļoti labi pazīstama, to mājās gatavojuši visdažādākajos veidos, pieliekot garšvielas un aizdaru. Ukrainā apaļo jūrasgrunduli rūpnieciski daudz maļ arī zivju miltos, kas ir plaši izmantojama barība zivjaudzētavās.

Latvijas jūras zinātņu speciālisti uzsver, ka, plašāk izmantojot apaļo jūrasgrunduli pārtikā, mēs no tiesas varētu palīdzēt daudzcietušajai Baltijas jūras piekrastes ekosistēmai.

Pāvilostnieks kapteinis Jānis Pētermanis uzņēmis kursu uz zvejas rajonu.


Cepsim un grilēsim, vārīsim zivju zupu

Tautā populārais pavārmākslas meistars Renārs Purmalis sociālajos tīklos dalījies ar vairākām receptēm zivju zupas pagatavošanai.

“Apaļo jūrasgrunduli mēs varētu gatavot katlā uz uguns, kamēr citas zivis (auksti kūpinātas skumbrijas u.c.) atstāsim aukstajai zivju zupai, kas izklausās visnotaļ romantiski un rosinoši. Piknikā pie ūdeņiem nekas nevar būt gardāks par zivju zupu! Šoreiz – ar apaļo jūrasgrunduli. Vispirms tradicionāli liekam katlā sīpolus, burkānus un selerijas. Sākumā gan uzkarsējam katlu, tad ielejam eļļu un apcepam dārzeņus. Kad tie apcepušies brūni, katlā ielejam karstu ūdeni, tad pievienojam izķidāto zivi bez žaunām. Katlā liekam veselas zivis, jo tad tās nepārvārīsies un nekļūs sausas. Kad zivis katlā pavārījušās aptuveni divas minūtes, katlu noņem no uguns, uzliek vāku un gaida apmēram 40 minūtes, kamēr zivis karstajā ūdenī vienmērīgi beidz gatavoties. Tad ar karoti un dakšiņu (vai īpašām stangām) zivīm noņem galvas un izņem lielās asakas. Zupā paliek zivs gaļa, un tā nu jau ir gatava degustēšanai.

Citreiz var izmēģināt roku, apaļo jūrasgrunduli grilējot, – pusstundā var pagatavot gardumgardu maltīti. Ņemam ķiplokus un zaļumus, tos smalki sakapājam, pievienojam rīvmaizi. Olas uzputojam ar sāli un svaigi maltiem pipariem. Zivis atzvīņojam un iztīrām, apviļājam vispirms olas maisījumā, pēc tam rīvmaizē. Grunduļus cep uz grila trīs četras minūtes no abām pusēm. Labu apetīti zaļumos!”

Rolands Ķirsis no Svētciema jūrasgrunduļus pārstrādā konservos.


“Gardo zivju namiņā” cep svešzemnieku

Kurš gan nepazīst īsto latvju saimnieci Rudīti Rudzīti! Viņas “Gardo zivju namiņam” Lapmežciemā diezin vai pabrauks garām patiess zivjmīlis, mērojot ceļu uz Kolkasragu, ja vēl nav tikts līdz Gausajai jūdzei. Saimniece šosezon cep apaļo jūrasgrunduli, ka smaržo vien! Vispirms filetē, lielo galvu izmetot piejūras putniem (pats gan neko tādu neesmu redzējis!), tad apkaisa ar garšvielām, jo svešzemnieks ir diezgan liess, sauss un bežgaršīgs, tādējādi zivs iegūst aromātiskāku garšu, jo mums jau patīk tas veco laiku aroms – maltie melnie pipari, lozberlapas, drusku krustnagliņas un smaržīgie pipari. Ja nu akurāt neiet pie sirds tas svešzemnieks, Rudzītes kundze uzceps arī pašmāju reņģes, piedāvās kādu laša vai ķilavu maizīti (ziemā te cepa gardumgardas stintes!), reizēm esot arī kaut kas no sīgas. Vēl “Gardo zivju namiņš” ir populārs ar zivju zupu, ko vāra gan tikai reizi nedēļā, jo darbs nav viegls, bet ļoti atbildīgs.

Rūpnieciski ar apaļā jūrasgrunduļa apstrādi noņemas Svētciema pusē, kur gados jaunais, bet pieredzējušais zvejnieks Rolands Ķirsis tos konservē tālāksūtīšanai. Viņa vadītā zvejnieku saimniecība “Salacas zivtiņa” atrodas starptautiskā kājāmceļotāju maršruta “Jūrtaka” tuvumā, kur allažiņ bijis liels pieprasījums arī pēc svaigām un kūpinātām zivīm, tostarp jūrasgrunduļiem. Kopā ar kundzi Liegu Rolands rūpējas par savām “Liedegām” romantiskajā Unģēnu ciemā, kur 52 soļus no krasta ģimenes īpašumā iekārtota viesu māja.

Vai apaļais jūrasgrundulis ir mūsu videi draudzīgs? To pirms gadiem pravietiski komentējis Latvijas Zvejnieku federācijas vadītājs liepājnieks Ēvalds Urtāns: “Ir nepieciešami valstiski risinājumi, lai atrastu pareizos veidus un metodes, kā šīs sugas zivis izķert un veicināt to lietošanu uzturā. Zvejnieku stāvvados ir nevis reņģes, bet grunduļi. Tie apēd gliemežus un citu barību, kas ir reāls drauds citu zivju sugām – butēm un vimbām. Jūrasgrunduļi ir milzīga masa, un aiz viņiem paliek tuksnesis.”

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.