Pierīgā prognozē maznodrošināto skaita pieaugumu ^{Apriņķis.lv}

Trūcīgajiem un maznodrošinātajiem lielāki pabalsti

Situācija no 1. jūlija mainās visā valstī, taču katra pašvaldība var noteikt atšķirīgus šos sliekšņus. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 50 procenti no minimālo ienākumu mediānas jeb 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 80 procentiem no minimālo ienākumu mediānas jeb 501 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 351 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Abi lēmumi būs likuma ietvaros, taču būtiski atšķirsies maznodrošināto rocība dažādos Latvijas novados.

Bet, nenoliedzami, daudziem Latvijas iedzīvotājiem tas tik un tā ir cerību stariņš, lai ieņemtu stabilas pozīcijas vismaz apakšējā Maslova tabulas rindā.

Atgādināšu, ka nabadzības slieksnis ir minimālais ienākuma līmenis, kas nepieciešams, lai nodrošinātu cilvēka pamatvajadzības. Nabadzības riska sliekšņus turpmāk Latvijā pārskatīs reizi gadā, lai tie atspoguļotu mājsaimniecību vidējos ienākumus Latvijā.

Mainās minimālā ienākuma sliekšņa aprēķini

Minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodes dažādās valstīs ir atšķirīgas. Dažas valstis izmanto fiksētas summas, bet citas izmanto procentu daļas no minimālo ienākumu mediānas vai vidējās algas. Savulaik arī Latvijā izmantoja fiksētu summu, taču šogad šī metodika ir mainīta.

Minimālajiem ienākumu sliekšņiem no šā gada 1. jūlija tiek izmantota 2020. gada ienākumu mediāna – 626,57 eiro –, kas ir publicēta Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā. ( Minimālo ienākumu mediānas rādītājs tiek iegūts no Centrālās statistikas pārvaldes veiktās mājsaimniecību aptaujas, kurā piedalās aptuveni 6000 mājsaimniecību.)

Minimālo ienākumu mediāna ir tāda ienākumu summa, kas dalībvalstī atdala mazturīgus cilvēkus no labturīgiem. Mediāna ir viduspunkts ienākumiem, kas sagrupēti no zemākās līdz augstākajai vērtībai.

Garantēto minimālo ienākumu slieksnis no 1. jūlija ir 125 eiro iepriekšējo 109 eiro vietā. Atbilstoši likumā paredzētajiem procentiem palielināts arī trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis un minimālie ienākumi maznodrošinātas mājsaimniecības statusam.

Jaunie ienākumu sliekšņi sociālās palīdzības sniegšanai

Pašvaldībās jaunie minimālo ienākumu sliekšņi tiks ņemti vērā, aprēķinot pabalstus no šā gada 1. jūlija:

• garantētā minimālā ienākuma pabalsts – 125/87,50 eiro (līdz šim 109/76 eiro);
• trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis– 313/219 eiro (līdz šim 272/190 eiro);
• maksimālais maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis – līdz 501/351 eiro (iepriekš līdz 436/305 eiro).

Likumā vairākas būtiskas izmaiņas

Lai mājsaimniecība (kas var būt arī viena persona) varētu pretendēt uz trūcīgas mājsaimniecības statusu, tās ienākumi nevar pārsniegt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni, kas ir 50% no ienākumu mediānas jeb 313 eiro pirmajai personai un 219 eiro katrai nākamajai. Ja mājsaimniecībā ir vairāki cilvēki, tad visi ienākumi jāskaita kopā.

Izvērtējot mājsaimniecības materiālos resursus, tiek ņemti vērā ienākumi, kas paliek pēc nodokļu samaksas. Mājsaimniecības kopējos materiālos resursus – ienākumus, īpašumus, uzkrājumus – izvērtē pašvaldības sociālais dienests. Piemēram, ja persona maksā uzturlīdzekļus bērnam citā mājsaimniecībā, tad tie netiks ieskaitīti ienākumos – valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā (155 eiro līdz bērna septiņu gadu vecumam un 186 eiro – no septiņu gadu līdz astoņpadsmit gadu vecumam).

Turpmāk ņems vērā arī stipendijas un visus ienākumus no Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem, izņemot bezdarbnieka stipendiju Nodarbinātības valsts aģentūras organizēto mācību laikā un finanšu atlīdzību reģionālās mobilitātes veicināšanai.

Ienākumos netiks ņemts vērā citas personas sniegtais materiālais atbalsts ārstniecības izdevumu, izglītības izdevumu un mājokļa kredīta maksājuma veikšanai, ja to apliecina izdevumus apliecinoši dokumenti. Svarīgi, lai atbalsta sniedzējs pārskaitījumā norāda kādu no šiem mērķiem un materiālā atbalsta sniedzējs uzrāda naudas izlietojumu paredzētajam mērķim.

Jaunums ir arī vairāku neregulāru ienākumu veidu «pārcelšana» no divpadsmit mēnešu ienākumu vērtēšanas perioda uz trīs mēnešiem, piemēram, tiešie maksājumi lauksaimniekiem un atbalsts lauku attīstībai, tostarp kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, ienākumi no autoratlīdzības u. c.

Palielināta ir mājsaimniecībā pieļaujamā atlikuma summa bankas kontā – no 272 eiro mājsaimniecībai līdz 313 eiro pirmajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Atlikumu sāk uzskaitīt tikai tad, ja tas pārsniedz vidējos mēneša ienākumus personai mājsaimniecībā. Atlikums bankas kontā, kas izveidojies no tikko ieskaitītas darba algas vai pensijas, nav uzskatāms par uzkrājumu.

Kā uz šīm jaunajām likuma izmaiņām raugās sociālo dienestu darbinieki Pierīgas novados?

Ādažos pagaidām bez būtiskām izmaiņām

Ādažu novadā maznodrošinātie var justies apmierināti – šeit deputāti lēmuši, ka novadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs maksimālais iespējamais jeb 80%.

Vai maznodrošināto kļuvis vairāk? Ādažu Sociālā dienesta vadītāja vietniece Daiga Landsmane atzīst, ka būtiskas izmaiņas novadā nav vērojamas. Arī iepriekšējā gadā ar Ādažu novada domes lēmumu maznodrošinātajiem izmaksāta maksimālā pabalsta summa, tāpēc, viņasprāt, nekādas lielās svārstības cilvēku skaita ziņā nav novērojamas.

Lielā mērā mīts esot arī tas, ka mazu ienākumu saņēmēji pārsvarā ir daudzbērnu ģimenes. Ādažu novadā daudzbērnu ģimenes esot gana stipras un spējīgas pašas par sevi parūpēties, stāsta Daiga Landsmane. Turklāt pašvaldības daudzbērnu ģimenēm jau sniedz daudzveidīgu atbalstu. Piemēram, Ādažos, lai atbalstītu daudzbērnu ģimenes, novadā deklarēto ģimeņu bērni saņem brīvpusdienas. Liela daļa maznodrošināto Ādažu novadā esot pensionāri.

“Protams, ka tā ir valstiska lieta,” saka Daiga Landsmane. “Taču man ir prieks, ka ar šo lēmumu ir radusies lielāka iespēja palīdzēt tiem, kam ienākumi ir ļoti mazi, gan palīdzot nomaksāt daļu slimnīcas izdevumu, gan segt daļu izdevumu par medikamentiem, jo 500 eiro mēnesī  – tā  mūsdienās ir ļoti maza naudiņa.”

Vienlaikus viņa atzīst, ka, paaugstinot minimālo ienākumu sliekni, pieaugs arī pabalsta saņēmēju skaits, kad cilvēki būs pilnībā informēti par iespējām. Turklāt tiek prognozēts, ka situācija var mainīties rudenī līdz ar apkures sezonas sākšanos.

Ropažos maznodrošināto skaits pieaug

Arī Ropažu novada pašvaldība ir noteikusi valstī maksimālo trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni – 80%. Taču atšķirībā no Ādažu novada pēc 1. jūlija maznodrošināto skaits Ropažu novadā ir manāmi pieaudzis – ja agrāk novadā bija 381 maznodrošinātais, šobrīd to skaits pieaudzis līdz 501.

Ropažu Sociālā dienesta vadītāja Ruta Leišavniece atzīst, ka novadā par maznodrošinātiem kļūst arī strādājošie ar zemiem ienākumiem. “Piemēram, mamma, kas viena audzina divus bērnus. Sieviete strādā un nopelna 700 eiro. Minimālie ienākumi maznodrošinātas mājsaimniecības statusam ir 501 eiro un par diviem bērniem kopā vēl 700 eiro. Viņas ģimenes minimālajiem ienākumiem vajadzētu būt 1200 eiro. Ja mamma strādā un viņas alga ir 700, tad viņa ir sociālā dienesta  kliente ar abiem bērniem.

Vēl viens stāsts. Mūsu novadā ir ģimene, kur tēvs aizgāja strādāt un saprata, ka viņa ienākumi nemainās – vai ir alga vai pabalsts. Kad nokārtojām maznodrošinātā statusu, sociālais dienests samaksāja arī dzīvokļa izdevumus – 300 eiro. Un tad vīrietis sameklēja darbu, kur nopelnīja 400 eiro. Sociālais dienests par dzīvokli sedza vairs tikai 100 eiro. Vīrietis no darba aizgāja, jo viņam izdevīgāk ir saņemt pabalstu un sēdēt mājās. Beidzas trīs mēneši, un rīt viņš atkal būs klāt.”

Situācijas ir dažādas, taču visvairāk sāp sirds par pensionāriem, atzīst Ruta Leišavniece. Latvijā trūcīgas personas statusu var piešķirt cilvēkam, kuram nav uzkrājumu, ir viens kustamais un viens nekustamais īpašums, tādējādi it kā atbalstot tos, kas pa dzīvi gājuši viegli, par nākotni nedomājot, bet cilvēks, kas dzīves laikā ir strādājis un ir kaut ko arī iekrājis, viņam pieder dzīvoklis, citā vietā lauku māja vai meža pleķis, – viņš nevar saņemt palīdzību.

“Sāpīgi, ka gadu no gada maznodrošinātie ir vieni un tie paši. Lielākā daļa ir pensionāri. Tas ir jautājums par mazām pensijām mūsu valstī. Ja būtu lielākas pensijas, nebūtu tik daudz maznodrošināto,” pārliecināta ir Ruta Leišavniece.

#SIF_MAF2023
Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.