Elmārs Šefanovskis Baldonē: Arī maza kopiena var sasniegt lielus rezultātus ^{Apriņķis.lv}

Un tas vēl nav viss. Šogad regbija kluba “Baldone” komanda uzvarēja Latvijas čempionātā un Latvijas kausa izcīņā regbijā-7, kā arī ieguva otro vietu prestižā starptautiskā turnīrā Amsterdamā, bet Ķekavas klubs “Miesnieki” ar baldoniešiem sastāvā izcīnīja Latvijas čempionu titulu klasiskajā regbijā-15. “Jā, gads bijis negaidīti veiksmīgs,” atzīst Elmārs Šefanovskis.

– Vai uzvara “Trophy” otrajā posmā Budapeštā pašiem nebija pārsteigums?

– Nē, jo nopietni domājām par pirmo trijnieku. Pirmajā turnīrā spēle īsti neizdevās un palika rūgtuma sajūta, kas toties deva papildu motivāciju gatavoties otrajam posmam. Ieguldītais darbs deva augļus. Tagad ir pārliecība un ticība saviem spēkiem.

– Pirmajā posmā bijāt tikai sestajā vietā, otrajā uzvarējāt. Bija spēcīgāks sastāvs, bijāt labāk sagatavojušies vai varbūt pretinieki bija vājāki?

– Pretinieki noteikti nebija vājāki, drīzāk stiprāki un labāk sagatavojušies. Pirms pirmā posma kā izlase nebijām īsti saspēlējušies, nebija pārbaudes spēļu, turklāt pirms tam klubu komandām īsā laikā bija Latvijas čempionāts, Latvijas kauss, turnīrs Amsterdamā, kas kopā prasīja daudz spēku. Līdz ar to “Trophy” pirmais turnīrs mums arī bija pirmais turnīrs kā izlasei. Laikam īsti nenostrādāja arī komandas komplektācija. Pietrūka arī veiksmes un fiziskās izturības – pēdējā mačā pret Šveici pēdējās minūtēs iztērējām triju piezemējumu pārsvaru.

Rūgtuma sajūtu, ko jau pieminēju, ieguldījām treniņos un, braucot uz otro posmu, bijām gatavi labiem rezultātiem, griboši spēlēt, cīnīties un uzvarēt. Grupu turnīrā tikai par viena piezemējuma tiesu zaudējām ukraiņiem, kuri pirms tam visus bija apspēlējuši pārliecinoši. Kā vēlāk teica skatītāji un citi treneri, mūsu spēles stils viņiem esot bijis nepatīkams. Ar tādu pašu stilu turpinājām finālā, un viņi laikam nebija gatavi, ka mēs izrādīsim tādu pretestību.

– Cik lieli nopelni panākumā ir regbija-7 izlases jaunajam galvenajam trenerim Žanam Batistam Bruzuljē?

– Viņa skatījums uz regbiju-7 ļoti atšķiras no tā, kā bijām strādājuši iepriekš, un treneris lika mums pieņemt šo savu redzējumu. Viņš arī mainīja mikroklimatu komandā ar dažādiem paņēmieniem, kas būtu atsevišķs stāsts. Tas viss nostrādāja. Gatavošanās cikls nebija garš, bet treneris prata maksimāli izmantot katru brīdi, arī turnīru laikā, lai mēs varētu sasniegt maksimālo rezultātu. Arī es kā jaunais treneris daudz ko varēju no viņa pamācīties un liku to lietā, strādājot ar U18 komandu. Tie ir smalki knifi un nianses, bet tie nes augļus. Cerams, ka sadarbība ar viņu turpināsies – varbūt kā ar treneri, varbūt arī kā ar spēlētāju, jo viņam ir latviskas saknes.

– Nākamgad izlases mērķis acīmredzot būs vismaz otrā vieta divu posmu kopvērtējumā un ceļazīme uz augstāko “Championships” līgu?

– Jā, noteikti. Mums Latvijas regbijā sanāk abpusēja mijiedarbība: jaunieši motivē pieaugušos, bet pieaugušie – jauniešus. Pirms U18 turnīra tieši nodomāju, ka būtu ļoti apsveicami, ja jaunieši pirmie iekļūtu “Championship” līgā – tā būtu ļoti laba motivācija lielajiem. Uzskatu, ka komandai, kas spēlē “Trophy” līmenī, ir divu gadu laikā jāpierāda, ka tā ir cienīga kāpt līmeni augstāk, ka ir pietiekams spēlētāju resurss un meistarība. Nākamgad mums tas būs jāapliecina.

– Jau divas nedēļas vēlāk sekoja Eiropas “Trophy” turnīrs jauniešiem.

– Aizbraucām kā vieni no turnīra favorītiem, arī iepriekšējos gados bijām tuvu pirmajam trijniekam. Šis gads pēc sastāva komplektācijas ir labs, viens no puišiem – Dāvids Židelis – piedalījās arī lielajā izlasē, jau bija izjutis “zeltu” un deva papildu sajūtu, ka viss ir iespējams. Turnīrs gan bija tāds saraustīts. Pirmās spēles bija ar salīdzinoši viegliem pretiniekiem, bet uzreiz pēc tam nāca pretī Rumānija, kam spēles stils un meistarība pavisam cita. Tomēr kopumā puiši ar to labi tika galā, un otrā vieta ļauj mums nākamgad spēlēt spēcīgākajā “Championship” grupā starp Eiropas divpadsmit labākajām komandām. Par to ir liels gandarījums.

– Kur slēpās komandas spēks?

– Spēlētāju sagatavotībā, un tur liels nopelns ir klubiem. Garkalnes klubā “Livonia”, tāpat arī “Baldonē” un “Mītavā” jaunieši sezonas gaitā tika pareizā mērā noslogoti ar treniņu apjomu un spēlēm pret pieaugušo komandām, tas radīja viņiem pārliecību par saviem spēkiem. Uztraukums, izejot uz Eiropas skatuves, protams, bija, bet vietējā čempionātā un arī pārbaudes spēlēs pret lietuviešiem iegūtajai pārliecībai noteikti bija sava loma.

– Varbūt pārspīlēti izdarīt secinājumus pēc viena turnīra, bet vai šis varētu būt apliecinājums, ka regbijam Latvijā nākotne ir?

– Nākotne noteikti ir. Šis turnīrs pierādīja, ka arī ar maziem resursiem ir iespējams sasniegt lielas virsotnes. Tā pati Rumānija ar savām regbija akadēmijām un attīstīto infrastruktūru bija tikai viena piezemējuma attālumā, daudzas lielās valstis palika aiz mums. Daudz kas ir atkarīgs no gribasspēka, vēlēšanās darboties. Jācer, ka tagad būs vairāk jauniešu, kas gribēs nodarboties ar regbiju. Svarīgi, lai mēs ar saviem panākumiem nodotu šo vēsti, jo mūsu platuma grādos vēl joprojām šo sporta veidu uzskata par pārāk bīstamu, pārāk brutālu, bet daudzās attīstītajās valstīs regbijs ir starp topa sporta veidiem.

Ļoti svarīgi, ka panākumi ir gan jauniešiem, gan pieaugušajiem – tātad pēctecība veidojas un virziens ir pareizais. Arī U16 vecuma izlasē ir ļoti perspektīvi un talantīgi džeki, kas grib trenēties. Protams, gribētos, lai ir vairāk treneru entuziastu, kuri vēlētos veltīt savu laiku darbam ar jauniešiem. Diemžēl viņu ir tik, cik ir. Jācer, ka klubi ar federācijas palīdzību pie tā piestrādās.

– Pēdējos gado šķiet, ka nopietns treniņdarbs, kaut pārsvarā amatieru līmenī, notiek tikai divos klubos – Ķekavas “Miesniekos” un Garkalnes “Livonia”. Vai arī tas ir maldīgs priekšstats?

– Nosacīti. Šie divi klubi ir paraugs pārējiem – kā piesaistīt atbalstītājus, viesspēlētājus, trenerus, organizēt darbu. Bet tas arī ir piemērs, ka to var darīt un kā to darīt. Pirms pāris gadiem mēs Baldonē tieši saistībā ar regbiju-7 nodalījāmies no lielā kluba  – “Miesniekiem” –, piesaistījām vietējos četrpadsmit līdz sešpadsmit gadus vecos jauniešus, kuri pamazām var iekļauties pieaugušo regbijā. Viņiem ir šī motivācija – tikt pieaugušo komandā. Šogad pierādījām, ka arī šādi var sekmīgi nostartēt gan Latvijas turnīros, gan starptautiskās sacensībās – Amsterdamas regbija-7 amatieru turnīrā trīsdesmit trīs komandu konkurencē izcīnījām otro vietu.

– Regbija klubs “Baldone” – šobrīd tas ir klubs vai drīzāk komanda?

– Juridiski regbija klubs “Baldone” joprojām pastāv, kaut arī pēdējos gados bija, teiksim tā, iepauzējis savā darbībā. Šobrīd Baldonē ir aptuveni simt bērnu, kas nodarbojas ar regbiju, – mazam miestam tas ir daudz. Pieaugušo komanda klasiskajā regbijā-15 mums nesanāk, šeit mēs sadarbojamies ar “Miesniekiem”, bet “septiņniekā” mēs darbojamies atsevišķi. Pagājušajā gadā mums mazliet pietrūka, bet šogad izcīnījām gan Latvijas čempionu titulu, gan Latvijas kausu – mums šis gads ir gandrīz kā sapnis. Un arī kā motivētājs un pierādījums, ka arī maza kopiena var sasniegt lielus rezultātus.

– Baldone Latvijas jauniešu regbija čempionātā ir pārstāvēta visās vecuma grupās, dažās pat ar divām komandām. Cik viegli vai grūti ir komplektēt komandu sastāvus?

– Nav tā, ka Baldonē būtu ļoti daudz sporta veidu, populārākie ir regbijs un futbols. Jaunākas grupas – U10 un U12 – nokomplektēt ir diezgan viegli, grūtāk ir, sākot no U14 vecuma. Pamatīgi iegrieza pandēmija – izskatās, ka lielai daļai jauniešu ir iepaticies brīvo laiku pavadīt, neko aktīvi nedarot un nepilnveidojot sevi. Es pats kā sporta skolotājs redzu, ka ir lielas problēmas saistībā ar bērnu mazkustīgumu. Jaunākos bērnus ar vecāku palīdzību iesaistīt ir vieglāk, ar pusaudžiem sanāk piestrādāt vairāk. Lai viņi saprastu, ka ne jau medaļa kaklā ir pats svarīgākais, bet daudzas pievienotās vērtības, kas nāk līdzi treniņu darbā, socializācijā un kas var noderēt tālākā nākotnē.

– Kāda ir Baldones regbija saistība ar Ķekavas novada sporta skolu?

– Ķekavas novada sporta skola ir profesionālās ievirzes izglītības iestāde, kur mēs strādājam, lai bērniem un jauniešiem būtu iespēja padziļinātāk, ar lielāku apjomu darboties treniņu procesā. Daļa to izmanto un ir sporta skolas audzēkņi, daļa šo ceļu neiet, viņiem regbijs vairāk ir brīvā laika pavadīšanas veids. Mēs dodam iespēju visiem bērniem, ne visi paliek, bet daudzi sajūtas ērti šajā kompānijā, atrod jaunus draugus un spēlē regbiju jau četrus piecus gadus. Sporta skolai ir arī nozīme treneru atalgojuma ziņā, jo ar maza kluba iespējām un resursiem vien pastāvēt būtu nereāli.

– Vai klasiskā regbija-15 komanda Baldonē ir mērķis?

– Ja šāda iespēja radīsies, ja džeki būs gatavi uz to iet, tad jā, bet konkrēta mērķa šajā ziņā nav.

– Tūdaļ Baldone svinēs pilsētas svētkus. Vai regbijam tajos arī atradīsies vieta?

– Sākusies Baltijas “Top” līga [nedēļas nogalē pirmajā spēlē “Miesnieki” piekāpās “Livonia” regbistiem, – aut.], un svētdien Baldonē notiks otrās kārtas spēle, kurā “Miesnieki” sacentīsies ar spēcīgo “Baltrex-Šiauliai” komandu. Bija doma svētku laikā sarīkot arī nelielu regbija-7 turnīru, parādīt mūsu sporta veidu lielākam skaitam cilvēku, taču svētku sezona un regbija sezona šoreiz īsti nesakrita. Bet pavasarī jau sarīkojām Lieldienu turnīru, ir plāni arī nākotnei.

– Ja ierunājāmies par Baltijas “Top” līgu – kādas ir prognozes, priekšnojautas?

– Tāpat kā “Livonia” klubam, arī “Miesniekiem” mērķis ir pusfināls, labāko trijnieks. Bet spēlētāju resursi ir ierobežoti, ar leģionāru piesaisti klubs, visdrīzāk, neaizrausies, tajā skaitā finansiālu iemeslu dēļ. Uzskatu, ka “Baltrex” ir vieni no turnīra favorītiem, jau svētdien redzēsim, kādi esam uz viņu fona. Otri galvenie pretendenti uz uzvaru turnīrā, pēc manām domām, ir Kauņas “Ažuolas”. Varbūt izšauj kāds no Latvijas klubiem.

– Šā gada turnīra formāts ir mainīts – pamatturnīrā katrs klubs tiksies ar katru. Kā tas varētu mainīt sacensību gaitu un iznākumu?

– Interesantāk būs noteikti, arī rezultāti būs objektīvāki, jo iepriekš, kad spēlējām divās apakšgrupās, viena grupa varēja būt stiprāka, otra vājāka. Būs vairāk spēļu, līdz ar to iespējas tikt laukumā būs lielākam skaitam spēlētāju. Beigās uzvarēs stiprākais. Un izturīgākais.