Senioru portrets: vai seniori Pierīgā dzīvo labāk? ^{Apriņķis.lv}

Pensionāru īpatsvars lielākais Jūrmalā, mazākais – Mārupē

Vidēji Latvijā piektā daļa iedzīvotāju ir seniori, un līdzīga aina veidojas, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus par Pierīgas reģionu. Vislielākais senioru īpatsvars ir Jūrmalā – 22,6 procenti, kam seko Saulkrastu novads – 21,5 procenti. Viszemākais senioru īpatsvars ir Mārupes novadā (10 procenti), Ropažu novadā (14,6 procenti) un Ķekavas novadā (14,7 procenti). Kopumā Rīgas reģionā dzīvo vairāk nekā 70,5 tūkstoši senioru, kuru vecums ir virs 65 gadiem.

Šā gada sākumā Latvijā 46,3 procenti iedzīvotāju bija vīrieši un 53,7 procenti – sievietes, bet starp senioriem šis dalījums būtiski atšķiras – tikai trešdaļa no iedzīvotājiem šajā vecumā ir vīrieši (33,6 procenti), bet divas trešdaļas ir sievietes (66,4 procenti). Pierīgas reģiona novados senioru statistiskais portrets ir līdzīgs Latvijas kopējai ainai – sieviešu senioru skaits ir lielāks nekā vīriešu, un tas ir izskaidrojams ar sieviešu paredzamo mūža ilgumu, kas ir garāks ne tikai Pierīgā, bet kopumā visā Latvijā. Piemēram, 62 gadu vecumā Pierīgā no nepilniem pieciem tūkstošiem senioru 2211 ir vīrieši, bet 2768 – sievietes.

69 gadu vecumā Pierīgā ir 3634 seniori, no kuriem 1513 ir vīrieši, bet 2121 – sieviete. Virs 70 gadu vecuma Pierīgas novados ir 50 tūkstoši senioru, un vairāk nekā puse – 33 595 – ir sievietes.

Valstspilsētās augstākais senioru īpatsvars kopskaitā ir Daugavpilī (23,8 procenti), vismazākais – Jelgavā (19,6 procenti), savukārt Rīgā (21,4 procenti) tas ir virs Latvijas vidējā rādītāja. Salīdzinot reģionus, augstāks senioru īpatsvars par Latvijas vidējo rādītāju ir Latgalē, Kurzemē un Vidzemē (attiecīgi 23,1, 22,0 un 21,9 procenti), bet Pierīgas un Zemgales reģionā tas ir mazāks (attiecīgi 18,1 un 20,5 procenti).

Kad cilvēki dodas pensijā?

Gan sievietes, gan vīrieši faktiski dodas pensijā agrāk par valstī noteikto pensionēšanas vecumu, jo daļa izmanto priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju. Pensiju likums paredz tiesības pensionēties divus gadus agrāk par kalendāra gadā noteikto pensijas vecumu. 2022. gadā, kad pensionēšanās vecums bija 64 gadi un 3 mēneši, sievietes vidēji pensijā devās 63,64 gadu vecumā, bet vīrieši 63,71 gadā.

Pēdējo 11 gadu laikā, lai arī pensionēšanās vecums palielinājies tikai par diviem gadiem un trim mēnešiem, faktiskais pensionēšanās vecums ir pieaudzis mazliet straujāk.

Pierīgā nabadzības risks zemāks

Pensijas vecuma iedzīvotāji ir viena no nabadzības riska grupām. Starp iedzīvotājiem 65 un vairāk gadu vecumā nabadzības risks pēdējo 10 gadu laikā pieaudzis par 22,9 procentpunktiem, un 2021. gadā nabadzības riskam pakļauto īpatsvars šajā vecuma grupā sasniedza 40,5 procentus.

Nacionālajā attīstības plānā iezīmēts mērķis samazināt nabadzības risku 65 gadu vecumu sasniegušajiem pensionāriem. To plānots samazināt līdz 52 procentiem 2027. gadā, bet šo mērķi Latvija sasniedza jau 2019. gadā, kad nabadzības riskam pakļauto 65 gadu vecumu sasniegušo pensionāru īpatsvars nokritās zem šā rādītāja, 2020. gadā tas sasniedza 51,2 procentus un 2021. gadā – 47,8 procentus.

Savukārt pirmspensijas vecuma iedzīvotāji ir vieni no visvairāk nabadzībai pakļautajām riska grupām. Pēdējo 10 gadu laikā starp 50 līdz 64 gadus veciem iedzīvotājiem nabadzības risks pieaudzis par 2,7 procentpunktiem, to īpatsvaram 2021. gadā sasniedzot 23,5 procentus. Pierīgas reģionā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits ir būtiski mazāks, nekā citviet Latvijā – 6,5 procenti.

2022.gadā starp 65 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem materiālajai un sociālajai nenodrošinātībai bija pakļauts 19,1 procents iedzīvotāju. Starp pensijas vecuma iedzīvotājiem sievietes ir vairāk pakļautas gan materiālajai un sociālajai nenodrošinātībai, gan dziļai materiālajai un sociālajai nenodrošinātībai.

Zinātnieki pēta ne tikai nabadzības risku, bet arī apmierinātību ar mājokļa apstākļiem, kas liecina par kopējo sociālo situāciju. Aprēķinot datus par iedzīvotāju apmierinātību ar mājokļa apstākļiem, eksperti secinājuši, ka 2020. gadā ar neapmierinošiem mājokļa apstākļiem saskārās ceturtā daļa iedzīvotāju, bet Pierīgā šo iedzīvotāju īpatsvars bija nedaudz zemāks – 18 procenti.

Pēdējo 15 gadu laikā iedzīvotāju īpatsvars Pierīgas reģionā, kuriem ir neapmierinošs mājoklis, ir samazinājies. Piemēram, 2005. gadā tā domāja puse senioru Pierīgā. 17,5 procenti aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka viņu mājoklī ir tekošs jumts, mitras sienas, griesti, grīdas, mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās, 7,9 procenti atklāja, ka viņu mājoklī nav ierīkota tualete ar ūdens novadu, bet 8,9 procenti atzina, ka nav vannas istabas vai dušas.

Apmierinātība ar mājokļa apstākļiem ir saistīta ar iedzīvotāju spēju segt ikdienas vajadzības, starp kurām ir mājoklis. 2020. gadā piektajai daļai Latvijas mājsaimniecību mājokļa izdevuma segšana bija ļoti apgrūtinoša, un vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem. Mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt 34,5 procentiem vientuļo vecākā gadagājuma cilvēku (vecumā no 65 gadiem).

Seniori strādā arī Pierīgā

Kopumā Latvijā pensijas vecuma iedzīvotāju nodarbinātības līmenis ir augsts – 22 procenti senioru, sasniedzot pensionēšanās vecumu, turpina strādāt. Zināms, ka atbilstoši Nacionālās attīstības plānam senioru nodarbinātības līmenim jābūt vismaz 22,5 procentiem, un tas nozīmē, ka mērķis ir praktiski sasniegts. Šo rādītāju ietekmē pensiju politika – proti, kopš 2014. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums ik gadu tiek pakāpeniski palielināts par trim mēnešiem, līdz 2025. gada 1. janvārī tas būs 65 gadi.

Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis pirmspensijas vecumā arī ir augsts – 50-54 gadu vecumā strādā 70 procenti iedzīvotāju. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis pakāpeniski samazinās no 55 gadu vecuma, tomēr arī 64 gadu vecumā mazliet vairāk nekā puse (51,9 procenti) ir nodarbināti.

Pierīgas reģionā kopumā ir nodarbināti 15 552 seniori. Visvairāk nodarbināto, protams, ir vecumā no 65 līdz 69 gadiem, tomēr arī lielākā vecumā seniori strādā – Pierīgas pašvaldībās ir vairāk nekā tūkstoš senioru virs 80 gadiem, kuri strādā.

Arī ilgākais mūža ilgums ir Pierīgā

Latvijā sabiedrība diskutē par vidējo mūža ilgumu un to, vai Latvijā cilvēki sagaida pensionēšanās vecumu. Vidējais paredzamais mūža ilgums ir demogrāfisko situāciju raksturojošs rezultatīvs rādītājs. Līdz Covid-19 pandēmijai vidējais mūža ilgums Latvijā palielinājās, augstāko rādītāju – 75,6 gadus – sasniedzot 2019. gadā (sievietēm 79,9, vīriešiem – 70,8 gadus), taču pēdējos divus gadus tas samazinās. 2022. gadā dzimušo bērnu vidējais paredzamais mūža ilgums bija 73,1 gads, (vīriešiem – 69,4 gadi, sievietēm – 79,3 gadi).

Latvijā vidējais paredzamais dzīves ilgums atšķiras iedzīvotājiem dažādos Latvijas reģionos. Vīriešiem un sievietēm visgarākais paredzamais mūža ilgums ir Pierīgā dzīvojošajiem (vīriešiem 70,7 gadi un sievietēm 79,2 gadi), bet visīsākais – Latgalē (attiecīgi 64,3 un 75,5 gadi). Tātad paredzamā mūža ilguma starpība starp Pierīgas un Latgales reģionos dzīvojošiem vīriešiem ir 6,4 gadi, bet sievietēm – 3,7 gadi.

Centrālās Statistikas pārvaldes Sociālās statistikas metodoloģijas daļas speciāliste Ance Ceriņa norāda, ka iedzīvotājiem katrā vecuma grupā ir savi veselības un ar riskantu dzīvesveidu saistīti riski, tāpēc nav pareizi attiecināt jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu uz pensijas vecumu sasniegušajiem, kuri jau vienu daļu risku ir izdzīvojuši. Proti, ir maldīgi uzskatīt, ka Latvijas vīrieši un sievietes nenodzīvo līdz pensionēšanās vecumam vai pensijā pavada tikai dažus gadus. 2022. gadā Latvijā bija paredzams, ka vīrieši pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo vēl 14, bet sievietes 19 gadus.

Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.
#SIF_MAF2023