"Zārka naglas", ko nolād pāvesti, aizliedz sultāni un apkaro Hitlers

Par cigarešu priekšgājējiem varam uzskatīt Meksikā un Centrālamerikā aptuveni 9.gadsimtā lietotās niedru smēķēšanas caurulītes. No šī reģiona “cigaretes” pārceļoja uz Spāniju un tālāk uz citām Eiropas valstīm. Papīrā ietītās cigaretes parādījās tikai 17.gadsimtā. Savu nosaukumu cigaretes ieguva 19.gadsimta vidū Francijā, kur to ražošana bija valsts monopols. Jau 19.gadsimta beigās cigaretes sāka saukt par “zārka naglām”, tomēr saikne starp plaušu vēzi un smēķēšanu tika noteikta vien 20.gadsimtā, kad cigarešu smēķēšana jau bija ieguvusi epidēmisku raksturu.

Hitlers pret smēķēšanu

Vācu zinātnieki un ārsti bija vieni no pirmajiem, kas pētīja smēķēšanas saistību ar vēzi un plaušu slimībām, tādējādi liekot pamatus tobrīd pasaulē visvērienīgākajai pretsmēķēšanas kustībai tieši Vācijā. Aicinot piekopt veselīgu dzīvesveidu, plašas pretsmēķēšanas kampaņas šajā valstī tika rīkotas no 1933. līdz 1945.gadam. Ā.Hitlers personīgi bija nikns smēķēšanas pretinieks – cigaretes tika apkarotas gan ar augstiem nodokļiem, gan aizliegumiem smēķēt universitātēs, valdības ēkās un nacionālsociālistu partijas birojos.

Izslēgšana no baznīcas

Par vienu no pasaulē senākajiem smēķēšanas aizliegumiem uzskata 1575.gada katoļu baznīcas noteikumus, kas aizliedza tabakas lietošanu visās Meksikas baznīcās. Ļoti bargs pret smēķētājiem bija arī pāvests Urbāns VII, kurš 1590.gadā aizliedza smēķēt baznīcu ēkās, draudot izslēgt no baznīcas ikvienu, kurš uzdrošināsies smēķēt dievnamā. Viņa praksi turpināja arī pāvests Urbāns VIII, pieņemot līdzīgus ierobežojumus 1624.gadā.

Sultāns par smēķēšanu soda ar nāvi

1623.gadā Osmaņu impērijā pie varas nāca sultāns Murads IV. Cīnoties pret korupciju un dekadenci, viņš 1633.gadā visā impērijā aizliedza tabaku, alkoholu un kafiju. Pie tam pats sultāns, pārģērbies vienkāršās drēbēs, devās pastaigās pa Stambulas ielām, lai personīgi pārbaudītu smēķēšanas aizlieguma izpildi. Pieķerot smēķētājus, Murads IV personīgi mēdza arī izpildīt tiem nāves sodu. Līdzīgi bargi šajā pašā laikā vērsās pret smēķētājiem Krievijā, kur tabaka tika aizliegta 1627.gadā. Likumpārkāpēji varēja saņemt fiziskus sodus, tikt izsūtīti uz Sibīriju, bet atkārtotu pārkāpumu gadījumā arī izpelnīties nāves sodu. 

Atkarība uzveic aizliegumus

Tomēr, neskatoties uz aizliegumiem un bargajiem sodiem visdažādākajos laikos, šis kaitīgais ieradums ir pārdzīvojis gan pāvestus un sultānus, gan arī visdažādākos režīmus un kampaņas.

Kā pierāda vēsture, cilvēki, kuri ir sākuši smēķēt, visbiežāk arī kļūst par ilgstošiem cigarešu lietotājiem. Lai arī daudzi domā par smēķēšanas atmešanu, to realitātē izdarīt nav nemaz tik viegli. Eirobarometra dati liecina, ka lielākā daļa esošo un bijušo smēķētāju uzsākuši smēķēt pirms 18 gadu sasniegšanas (54%). Tostarp aptuveni 80% to respondentu, kuri kādreiz pamēģinājuši tabakas produktus, pirmo smēķēšanas pieredzi ir guvuši, lietojot parastās cigaretes. Pusaudžiem ir pārliecība, ka varēs atmest, kad vien to vēlēsies. Daudzi pusaudži atzīst, ka viņi “vienkārši gribēja izmēģināt” vai arī viņus uz to pamudināja draugi un paziņas.

Samazināt kaitējumu

Lai gan nikotīns rada atkarību no smēķēšanas, tomēr galvenais veselības problēmu cēlonis un priekšlaicīgas nāves izraisītājs ir cigarešu dūmi. Kad cigarete tiek aizdedzināta, tā sadedzina tabaku līdz pat 900°C temperatūrai. Cigarešu dūmos veidojas aptuveni 7000 ķīmisko vielu, tostarp vairāk nekā 70 no tām ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi, insultu, sirds un asinsvadu slimības, plaušu slimības, smaganu slimības, kā arī iedragāt kopējo imūnsistēmu.

Vislabākais veids, kā izvairīties no šo indīgo vielu uzņemšanas, ir nesmēķēt pašam un neļaut sev tuvumā smēķēt nevienam citam. Tomēr dažkārt to nav nemaz tik vienkārši izdarīt, jo ne visi spēj atmest. Savukārt citi ir gatavi sadzīvot ar šo kaitīgo ieradumu, neskatoties uz tā bīstamību veselībai nu dzīvībai. Tāpēc mūsdienās arvien vairāk tiek domāts par jauniem un inovatīviem risinājumiem, kas smēķētājiem palīdz atmest smēķēšanu vai vismaz samazina cigarešu kaitīgo ietekmi. Parādās jauni nikotīnu saturoši produkti, piemēram, nikotīna plāksteri un spilventiņi, kā arī bezdūmu alternatīvas, piemēram, karsējamās ierīces, kas nerada kaitīgos cigarešu dūmus, jo tabaka netiek dedzināta. Zinātne un inovācijas var palīdzēt samazināt kaitīgo ieradumu ietekmi, ja nespējat no tiem pilnībā atteikties.