Partneri: Kariņš noraidījis NA un AS piedāvāto risinājumu tālākajam koalīcijas darbam (papildināta)

Dombrava norādīja, ka NA un AS bija apņēmības pilni vienoties par darāmo darbu sarakstu, kas būtu uzdevumi katrai ministrijai. Partneri piedāvāja modeli, kas paredzēja, ka turpmāk sagaida no ministriem līdz gada beigām atskaiti par paveicamajiem darbiem, un, ja kaut kas nav izdarīts termiņu laikā, tad jebkurš politiskais spēks var ierosināt ministra nomaiņu. "Izvērtējot katra ministra paveiktos darbus, nevis balstoties uz nesaprotamiem kritērijiem," sacīja politiķis. To premjers esot noraidījis.

Smiltēns pauda pārliecību, ka šī triju partiju koalīcija ir visoptimālākā un Latvijas nacionālās drošības interesēm visatbilstošākā. "Mēs esam gatavi strādāt, visi ir motivēti strādāt - valsts nevar atļauties šādu stagnāciju un neskaidrību," teica Saeimas priekšsēdētājs.

Smiltēns retoriski vaicāja, kas ir sabiedrības ieguvums no konkrētām ministru pārbīdēm, kam esot tikai kosmētiska forma. Sabiedrībā nevarot izskaidrot viena vai otra ministra rotāciju, jo jebkura rotācija nozīmē paziņojumu par ministra nespēju vadīt. Ja ir rotācija, tam ir savs pamatojums, mērķis un iemesls, uzsvēra politiķis.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī situācija liecina, ka valdība pēc būtības krīt, AS Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (AS) apliecināja, ka tā no Kariņa tas izklausījās. Reizē Smiltēns un Dombrava apliecināja, ka abi politiskie spēki ir gatavi turpināt strādāt valdībā.

Dombrava pastāstīja, ka tikšanās laikā NA un AS uzsvēruši, ka pašreizējai koalīcijai ir jāturpina darbs, bet "ir jāizbeidz dažādas politiskās rotaļas, ultimāti", pievēršoties paveicamajiem darbiem. NA politiķis norādīja, ka partneri bija gatavi vienoties par darāmo darbu sarakstu ministrijām.

Kā ziņots, lai valdība strādātu dinamiskāk, Kariņš rosināja NA politiķim Rihardam Kolam ieņemt ārlietu ministra amatu, AS pārņemt Ekonomikas ministrijas un "Jaunajai vienotībai" (JV) - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību. Tāpat JV no NA pārņemtu Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja amatu, paredz Kariņa piedāvājums.

Noprotams, ka AS un NA šo priekšlikumu nepieņēma. Ja NA vai AS atteiktos no šī piedāvājuma, tad premjers būtu gatavs sākt sarunas par citas valdības veidošanu ar Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem".

Kā ziņots, premjers jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.

Patlaban valdošajā koalīcijā strādā "Jaunā vienotība", Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS), taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Ministru prezidents Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem", kam gan NA un AS iebilst.