Patēriņa prognozes uzlabojas, turpinās algu kāpums
- Autors: Pēteris Strautiņš, “Luminor” bankas ekonomists
Foto - arhīvs
Šis gads Latvijas tautsaimniecībai ir izrādījies vēl viens rakstura audzināšanas gads – tas saistīts ar Eiropas ekonomikas nākotnes ainas pasliktināšanos, jo īpaši mūsu ražotājiem tik nozīmīgajā celtniecības nozarē. Tomēr, pateicoties tam, ka ir atsācies reālo algu kāpums, cikla zemākais punkts varētu būt pārvarēts. Vienlaikus uzlabojas arī patērētāju prognozes par saviem makiem un valsts ekonomiku. Kā vēsta “Luminor” bankas ekonomista Pētera Strautiņa jaunākais Latvijas un Baltijas ekonomikas apskats, nākamais gads valsts ekonomikai nesīs attīstības paātrinājumu, bet tas būs ļoti pakāpenisks, jo situācija preču eksporta nozarēs joprojām būs sarežģīta.
Prognoze par 2023. gada IKP pieaugumu nemainās, tā joprojām ir 0,6%. Lai gan 1. pusgadā ekonomika bija tuvu stagnācijai, 2. pusgadā izaugsme varētu nedaudz paātrināties, uzlabojoties patēriņa nozaru darbības videi.
Nākamā gada prognoze ir kļuvušas pieticīgākas, sagaidām IKP pieaugumu par 1,8%. Eiropas rūpniecības noskaņojums un pasūtījumu dinamika atbilst recesijas līmenim, strauji sarūk kreditēšana. Redzamas pirmās ASV izaugsmes vājināšanās pazīmes, bet visstraujāk situācija pasliktinājusies Ķīnā. Ja pasaulē nebūs jaunu postošu satricinājumu, Latvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā pamazām paātrināties, tālāk pagātnē atkāpjoties 2022.-2023. gada pirktspējas krīzei. Tāpat sagaidāms, ka pēc šobrīd notiekošās eirozonas ekonomikas bremzēšanās tā tad varētu ieiet izaugsmes fāzē.
Patēriņš uzlabosies, bet pakāpeniski
Reālās algas pieaugums līdz gada beigām strauji paātrināsies, veicinot patēriņa atjaunošanos. Nākamgad algu kāpums varētu būt ap 7-8%, kompensējot reālo algu kritumu pērn. Iedzīvotāju uzkrājumi ir saglabājušies gandrīz neskarti – kopš pērnā gada septembra mājsaimniecību noguldījumi ir ap 10 miljardiem eiro, pirms tam tie auga
Augustā mājsaimniecību personiskās finanšu situācijas prognoze bija labvēlīgākā, bet bažas zaudēt darbu –- mazākās pusotra gada laikā. Taču nav gaidāms straujš patēriņa kāpums, jo pasaules ekonomikas fons drīzāk mudina rūpēties par finansiālās drošības palielināšanu. Vēlme veikt lielus pirkumus aizvadīto 12 mēnešu laikā nav būtiski mainījusies un ir ievērojami zem vēsturiskā līmeņa. Savukārt gatavība palielināt uzkrājumus nākamajos 12 mēnešos jau ir pusceļā no vidusmēra līdz visu laiku augstākajam punktam.
Preču cenas stabilizējas, pakalpojumu – turpinās augt
Salīdzinot ar martu, cenu līmenis ir audzis tikai par 0,35%. Kopš marta mēneša inflācija ir bijusi zemāka nekā vēsturiski šajos mēnešos, izņemot maiju un jūliju, kad cenu kāpumu veicināja politiski lēmumi – mājsaimniecību enerģijas izdevumu atbalsta beigas un elektrības sadales tarifu celšana.
2024.gadā kopējā inflācija varētu būt ļoti tuvu nullei. Preču cenas samazināsies, ar laika nobīdi atspoguļojot enerģijas izejvielu cenu kritumu, kas 2023. gadā salīdzinājumā pērno gadu, par spīti nesenam naftas sadārdzinājumam, ir ļoti ievērojams. Turpretim pakalpojumu cenas turpinās augt, jo algu kāpumam ir liela ietekme uz pakalpojumu sniegšanas izmaksām.
Darba tirgu stiprinās patēriņa pieaugums
Attīstība darba tirgū bijusi labvēlīgāka par mūsu gaidām. Reģistrētais bezdarbs gada griezumā augustā turpināja samazināties (par 0,3 pp; janvārī par 0,6 pp). Vienlaikus ir atzīmēts neliels darba meklētāju īpatsvara pieaugums sezonālajos datos. Krīze atsevišķās preču eksporta nozarēs sāk ietekmēt darba tirgu, taču negaidīti spēcīgs glābiņš izrādījās celtniecība, kas 1. pusgadā auga par 16%. Turpmākajos mēnešos darba tirgum var palīdzēt patēriņa atjaunošanās.
Pakalpojumu eksports nespēj kompensēt preču eksporta kritumu
Kamēr pakalpojumu eksports turpina augt, situācija preču eksporta nozarēs ir šī brīža Latvijas ekonomikas galvenā problēma, kopējais eksports 1. pusgadā samazinājies par 1,2%. Līdz gada beigām preču eksporta tirgi kopumā drīzāk pasliktināsies nevis uzlabosies.
Pēc divu gadu ilgas un spēcīgas augšupejas kokapstrādes nozarē situācija strauji pasliktinājās 2022. gada izskaņā. Uzlabojumi ir gaidāmi tikai 2024. gada 2. pusē pēc procentu likmju samazināšanās un svarīgu eksporta valstu mājokļu tirgu iziešanu no krīzes. Savukārt inženierijas nozares kļūst par rūpniecības izaugsmes galvenajām virzītājām. Jau šogad mašīnbūves un elektronikas sniegums ir daudz labāks nekā rūpniecībā kopumā. Lielā mērā pateicoties tām, rūpniecībā nākamgad sagaidāma mērena izaugsmes atjaunošanās un paātrināšanās tuvākajos divos gados. Pārtikas pārstrāde šogad ir panākusi sev netipiski lielu kāpumu, daļēji pateicoties straujam izmaksu kritumam vairākās apakšnozarēs, kā arī investīcijām jaudu palielināšanā.
Pakalpojumu eksportētājiem gads ir bijis veiksmīgs, apgrozījumam 1. pusgadā augot par 16,8%. Īpaši strauji auga aviopārvadājumu ienākumi (+108%), savukārt tūrisma pakalpojumu eksports – par 22%. Turpinās biznesa un IT pakalpojumu eksporta pieaugums šo sektoru vēsturiskajai “normai” līdzīgā tempā, tām tuvāko divu gadu laikā ievērojami palīdzēs lielais biroja telpu pieplūdums tirgū. Biznesa pakalpojumu eksports jau ir pārsniedzis divus miljardus gadā, bet IT pakalpojumu eksports šogad varētu sasniegt miljardu eiro, šīs nozares ir galvenais Rīgas ekonomikas attīstības virzītājspēks.