Kā īstenojama mentālās veselības profilakse ^{Apriņķis.lv}

Galvenais iemesls, kāpēc ir svarīgi sargāt savu mentālo veselību, ir nesaraujamā saikne starp psihisko un fizisko stāvokli. Zināms, ka ilgstošs stress vai trauksme var provocēt gremošanas sistēmas, sirds un asinsvadu, arī endokrīnās sistēmas slimību attīstību, vājina imunitāti, var pastiprināt citu slimību norisi.

Saskaņā ar definīciju, psihiskā veselība ir labklājības stāvoklis, kad cilvēks spēj īstenot savu potenciālu, tikt galā ar ikdienas stresu, produktīvi strādāt un dot ieguldījumu sabiedrībā. Ja katru šīs definīcijas sastāvdaļu neizdodas apstiprināt ar pārliecinošu “jā”, visticamāk, mentālā veselība jau ir cietusi.

Mentālā veselība nenozīmē nekad neizjust trauksmi, nomāktību vai ko citu negatīvu. Mentāla veselība nozīmē spēju to visu pārvarēt. Ja pasliktinās spēja tikt galā ar ikdienas pienākumiem dažādās dzīves jomās un cilvēks izjūt spēcīgas, ilgstošas ​​emocionālas ciešanas, skaidrs, ka ar mentālo veselību ir problēma. Mentāli vesels cilvēks var pilnvērtīgi priecāties par dzīvi, izjūt dzīves jēgu, labi pielāgojas stresa situācijām un tiek galā ar citiem dzīves uzdevumiem.

Kas liecina par to, ka nav labi

Miega traucējumi – miegs ir ilgāks vai ievērojami īsāks nekā parasti, grūtības aizmigt utt.
Ķermeņa svara pieaugums vai zudums bez diētas un lielākas fiziskās slodzes, apetītes trūkums.
Veselības traucējumi, piemēram, galvassāpes, hroniskas sāpes, vēdera izejas traucējumi utt., ko neizskaidro izmeklējumi.
Emociju kontroles zudums (dusmas, balss pacelšana utt.), garastāvokļa svārstības (pēkšņa grūtsirdība, asaras vai agresija utt.).
Mūžīgs nogurums un enerģijas trūkums.
Nespēja veikt ikdienas pienākumus, koncentrēties patīkamām nodarbēm.
Bezjēdzības, bezpalīdzības izjūta.
Atmiņas problēmas, īpaši, īslaicīgās atmiņas pasliktināšanās.
Izolēšanās, izvairīšanās no sociālām aktivitātēm. Nevēlēšanās tikties ar draugiem, radiem, iziet sabiedriskās vietās.
Pastiprināta atkarību izraisošo vielu lietošana.
Uzmācīgas domas, satraukums, bažas.
Domas vai rīcība, kas vērstas uz ļaunuma nodarīšanu sev un citiem.

Ja domājat, ka kāda no pazīmēm attiecas uz jums vai tuvinieku, noteikti ir svarīgi konsultēties ar ģimenes ārstu un, visticamāk, doties speciālista – neirologa, psihiatra vai klīniskā psihologa.

Mentālās veselības profilakse. Ko iesākt?

Organisms ir gudrs – daudzas reizes dienā tas cenšas tevi brīdināt un pasargāt, tādēļ ir svarīgi ieklausīties šajos signālos.

Tāpat ir būtiski ļaut sev just un izdzīvot emocijas, paturot prātā, ka to apspiešana var būt kaitīga veselībai. Neignorē emocionālās vajadzības! Tas ir panākams, iemācoties atpazīt, nosaukt un izdzīvot emocijas.

Jūtu un emociju ignorēšana var radīt nopietnas sekas – dzīves jēgas zaudēšanu, motivācijas trūkumu, apātiju, depresiju. Vispirms ir svarīgi saprast savas emocionālās vajadzības, apzināties, kas ir vajadzīgs laimes izjūtai un ko vari darīt, lai emocionālās vajadzības apmierinātu. Kad tas izdarīts, konsekventi jāķeras pie rīcības.

Labs veids, kā “iztīrīt un sakārtot galvu”, ir bieži vien ātri un nepārtraukti skrejošo vai uzmācīgo domu pierakstīšana. Tā var dot smadzenēm iespēju atbrīvoties no neproduktīvas raizēšanās.

Ārkārtīgi būtiski ir apzināties, saprast un definēt visas savas vajadzības. Kas tev šobrīd ir nepieciešams – atpūta, saruna ar draugu, pastaiga vienatnē?  Pārslēdz uzmanību no tā, ko dari un kas nogurdina, uz kaut ko patīkamāku kaut uz brīdi! Tas var palīdzēt saglabāt pozitīvu attieksmi.

Par to, cik svarīgi ir katrā diena rast mazus priekus, šķiet, dzirdējis ikviens. Jo vairāk patīkamu pārdzīvojumu, jo labāks būs mentālais stāvoklis. Arī fizisks kontakts ar mīļiem cilvēkiem var sniegt neatsveramas pozitīvās emocijas, tādēļ apskaujies biežāk!

Tomēr visā ir svarīgi rast līdzsvaru. Pierādīts, ka lielākā daļa cilvēku jūtas labāk pēc pusstundas vienatnē, tādēļ nevajadzētu liegt sev arī šādus brīžus – pabūt ar sevi un ieklausīties sevī.

Labu efektu mentālās veselības profilaksē var dot patīkami rituāli, piemēram, darbdienas vai darba nedēļas noslēgumam. Īpašs rituāls, ko piekopsi regulāri, signalizēs smadzenēm, ka ir laiks domāt par ko citu.

Daudziem palīdzošas ir elpošanas un apzinātības prakses – metodes, kas palīdz nomierināt prātu.

Svarīgi ir ik dienu izjust mazus priekus.  Savā iknedēļas rutīnā jārada pietiekami daudz iemeslu laimes sajūtai, lai tā būtu kā veselīga atbalsta aptieciņa noturībai pret stresu un dažādām ne tik vēlamām dzīves norisēm.

Visbeidzot – liela loma mentālās veselības uzturēšana ir attiecībām ar partneri, ģimeni, draugiem, darba kolēģiem. Jo tās veselīgākas, jo lielāks labums gan mentālajai, gan fiziskajai veselībai.

Kas vēl var palīdzēt?

“Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva novērojusi, ka cilvēki bieži aptiekā jautā līdzekļus miega kvalitātes uzlabošanai, stresa mazināšanai, un šie simptomi, kā skaidro psiholoģe, liecina par iespējamu mentālās veselības problēmu un prasa nekavējoties rīkoties, lai stāvoklis nepasliktinātos. “Ir labi, ka, iegriežoties aptiekā pie farmaceita, dalieties ar savām mentālās veselības problēmām, jo arī farmaceits var būt tas veselības aprūpes speciālists, kurš farmaceitiskās konsultēšanas laikā, pamanot stāvokļa nopietnību, var mudināt doties pie ārsta.

Aicinu apsvērt domu par konkrētu, tieši konkrēta cilvēka organismam nepieciešamu uztura bagātinātāju lietošanu. Varbūt trūkst magnija, B grupas vitamīnu, kas nepieciešami nervu sistēmas darbībai. Jāņem vērā, ka organismam ir grūti tikt galā ar ikdienas stresu, ja tam trūkst kādu mikroelementu vai vitamīnu. Palīdzoši var būt arī līdzekļi, kas veidoti uz augu bāzes un paredzēti nervu sistēmas darbības normalizēšanai. Savukārt, miega traucējumu mazināšanai vispirms jāķeras pie miega higiēnas. Ja ar to nebūs līdzēts, farmaceits var konsultēt par bezrecepšu preparātiem, kas paredzēti miega kvalitātes uzlabošanai,” saka farmaceite. Ja tomēr neizdodas uzturēt mentālo veselību pietiekami apmierinošā formā, svarīgi meklēt speciālista palīdzību un problēmu neielaist.