Foto: Mārupes, Olaines un Ķekavas novada aktīvie iedzīvotāji iedvesmojas pasākumā "Dižkūre"

Pasākuma būtība: iespēja iedzīvotājiem, kas darbojas nevalstiskajā sektorā, kopīgi satikties, gūt jaunas un noderīgas zināšanas un smelties enerģiju citam no cita, lai turpinātu ikdienā iesākto pilsonisko darbību un neizdegtu. Ikvienam ir nepieciešama spēcinoša brīvdiena no ikdienas, ko šogad izmantoja 30 dalībnieki, satiekoties viesu mājā “Irbēni”. Šī gada “Dižkurēs tēma” – par un ap iedzīvotāju kopienām, iedzīvotāju iesaisti tajās, spēju veidot komandu dažādu aktivitāšu realizācijai un iespējām uzrunāt un ieinteresēt iedzīvotājus.

Pirmā diena tika sākta ar biedrības “Sēlijas salas” pārstāvju Dainas Alužānes un Santas Šmites stāstījumu par Sēlijas apdzīvoto vietu kopienu veidošanu “Krāsas, vārdi, līnijas, spēles un nopietnas lietas – kopienas identitātes atklāšanai”. Dalībnieki iedvesmojās, uzzinot, kā samērā īsā laikā, aptuveni septiņos gados, Sēlijā jau aktīvi darbojas vairāk nekā 40 kopienu. Uzzinājām, kā vietām, kurās veidojas kopienas, tiek radīta identitāte, izpētīta vēsture un ar dažādu pasākumu palīdzību aktivizēti iedzīvotāji. “Sēlijas salu” mērķis ir veidot Sēlijas kopienu tīklu, dodot iespēju vietējiem iedzīvotājiem gan veidot un saglabāt uzņēmējdarbību, attīstīt vietu identitāti, sadarboties un gūt ienākumus, dzīvojot uz vietas Sēlijā. Šobrīd Sēlijas salu tīkls jau ir tik plašs, ka tiek organizēti kopīgi tūrisma pasākumi, tādējādi piesaistot teritorijai apmeklētājus. Šis stāsts bija kā ideju “banka” turpmākajam darbam ar kopienu veidošanu un kopienu darbības spēcināšanai, norāda Aiga Smiltāne.

Turpinājumā bija saruna ar Artu Birumu, eksperti personāla vadībā, kura ar dažādiem praktiskiem piemēriem un idejām atklāja, kā kopienas darbībā iesaistīt iedzīvotājus, veidot viņos vēlmi darboties un nākt palīgā dažādu aktivitāšu realizēšanā, kā izprast un saprast, kāds ir ieinteresējamais cilvēks, un kā viņam “pieiet”. Artas Birumas stāstījums ļāva secināt, ka līdzīgi nosacījumi darbojas, gan piesaistot darbiniekus uzņēmumam, gan veidojot komandu iedzīvotāju kopienas vai biedrības darbam. Būtiskākais motīvs, ko guva dalībnieki, – uzticēties un ļaut darīt pārējiem, tādējādi neizdedzinot un nepārpūlējot sevi, atmest liekos darbus.

Diena tika noslēgta ar kopienas iekustināšanas aktivitātēm, kuras vadīja muzikālā apvienība “Brička”, parādot, kā caur dziesmu, rotaļām un dejām var veidot kopienas sadarbību, iedzīvotāju savstarpējo iepazīšanos un iesaistīšanos. Dalībnieki secināja, ka svarīgi ir katrā kopienā apzināt iedzīvotāju prasmes un vaļaspriekus un izmantot tos kopīgu saliedēšanās pasākumu organizēšanā.

Otrajā dienā dalībnieki vairāk darbojās praktiski, pilnveidojot savas komunikācijas un cilvēku izprašanas prasmes, kā arī mācoties veidot resursu karti, ar kuras palīdzību iespējams dažādām idejām noteikt nepieciešamos resursus, idejas mērķus, un ceļus, kā to sasniegt, stāsta “Pierīgas partnerības” pārstāve.

Komunikācijas prasmes spēcinājām kopā ar Inesi Pabērzu, kura gan ar dažādu aktivitāšu palīdzību demonstrēja mums cilvēku savsatarpējās patikšanas/ nepatikšanas ietekmi uz sarunu un tās virzību, iznākumu, gan stāstīja par sociālo tīklu komunikācijas tendencēm un “modi”. Daudzi no “Dižkūres” dalībniekiem ikdienā veido komunikāciju ar saviem kopienas pārstāvjiem, pārējai sabiedrībai stāstot par kopienas vai biedrības darbu, aicinot uz pasākumiem un notikumiem, tāpēc Ineses Pabērzas sniegtās zināšanas turpmāk varēs pielietot ikdienas praksē.

Sākoties “Dižkūres” pēdējai nodarbībai, daudzi nespēja iedomāties, kāda var būt biedrību un iedzīvotāju kopienu sasaiste ar neirografiku. Tomēr nodarbības vadītāja Diāna Serga spēja vienkāršiem vārdiem atklāt un parādīt būtiskāko, ko dod neirografika: iespēju savām idejām veidot resursu karti vai arī ar zīmēšanas palīdzību vienkārši atbrīvot galvu un domas, dodot vietu jaunām idejām. Tādējādi pēdējā “Dižkūres” nodarbībā dalībnieki ļāvās sevis izzināšanai ar zīmēšanas palīdzību, atzīmē Aiga Smiltāne.

Noslēgumā, atskatoties uz abās “Dižkures” dienās padarīto, dalībnieki secināja, ka dažādās nodarbības ļāvušas ne tikai atslēgties no ikdienas darbošanās, bet devušas arī jaunas zināšanas, paziņas un grūdienu turpmākajam darbam.