Pulksten 22 ir noslēgusies parakstu vākšana, un pirmajā vietā procentuāli pēc balsotāju aktivitātes, tāpat kā pēdējās Saeimas vēlēšanās 2010. gadā, ir Saulkrastu novads, kur divos vēlēšanu iecirkņos bijuši vairāk nekā 97% pilsoņu.

Otrajā vietā ir Mārupes novads, kur parakstījušies vairāk nekā 94% balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati.

Arī citos Pierīgas novados bijusi augsta vēlētāju atsaucība, taču tā visai ievērojami atpaliek no iepriekš minētajiem. Nākamais ar vislielāko balsotāju atsaucību seko Ķekavas novads (gandrīz 83%) un Siguldas novads (gandrīz 82%).

Kopumā visā Latvijā referendumā, paužot atbalstu vai pretēju nostāju otrās valsts valodas ieviešanai, piedalījušies 70,31% - vairāk nekā miljons balsstiesīgo pilsoņu (1 086 409), kas ir lielākais vēlētāju skaits tautas nobalsošanās pēc neatkarības atgūšanas.

Savukārt Vidzemes reģionā parakstu vākšanā piedalījušies 298 566 vēlētāji (72,95%). Jūrmalā pie urnām bijuši 24 621 jeb 70,38% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu. Galvaspilsētā iedzīvotāju atsaucība pārsniegusi 77% barjeru (314 651 vēlētājs).

Atgādinām, ka 18. februārī Latvijā un ārvalstīs izveidotajos 1035 iecirkņos, kas bija atvērti no pulksten 7 līdz 22 pēc vietējā laika, notika parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu Latvijā. Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kas ir nedaudz vairāk par 770 tūkstošiem cilvēku.