Pavils Brūvers. Tev būs savu tēvu un māti godāt Apriņķis.lv
- Autors: Pavils Brūvers, bīskaps emeritus
Foto - lnb.lv
Maija otrajā svētdienā gandrīz 100 pasaules valstīs tiek svinēta Ģimenes diena. Biežāk gan to dēvē par Mātes dienu, jo gribot negribot šo svētku galvenais akcents nosveras tur, kur meklējams ģimenes pavards, kur sastopama vispilnīgākā mīlestība – un tas ir pie mātes. Nav virs zemes lielākas mīlestības kā mātei pret savu bērnu.
Mātes diena pie mums savulaik bija patiesi tautas svētki – bērni rūpējās par kādu īpašu iepriecinājumu savai māmiņai, tika gatavotas speciālas Mātes dienas programmas, mākslinieki, dziedātāji, aktieri nāca klajā ar veltījumiem māmiņām. Šogad Mātes dienu, kas iekrita 9. maijā, mūsu sabiedrībā bija grūti pamanīt. Iespējams, tas saistīts ar Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, varbūt arī Mātes dienu šogad aizēnoja Otrā pasaules kara noslēguma dienas pretrunīgo vērtējumu sadursme.
Ļoti ceru, ka tam par iemeslu nav bijuši ideoloģiski apsvērumi. Par tādiem Amerikas sociālajos medijos šogad parādījušies trauksmes zvani, ka Mātes dienas svinēšana Amerikā varētu drīz beigties, jo var tikt uzskatīta par politnekorektu. Aizvien biežāk pat augstākā līmeņa ASV amatpersonu vidū notiekot centieni izvairīties no vārda “māte”. Tā vietā par māti tiekot runāts kā par personu, kas dzemdē, vai kā par vecāku numur viens vai divi vai vēl kā citādi, bet tikai ne “māte”, jo tas neatbilstot t.s. dženderisma ideoloģijai.
Paldies Dievam, uz mūsu sabiedrības pietiekami lielas daļas apziņu joprojām savu ietekmi atstāj kristīgās vērtības. Apmeklē cilvēks baznīcu vai ne, tomēr gandrīz katrs kaut ko būs dzirdējis par mūsu pirmajiem vecākiem Ādamu un Ievu, par grēkā krišanu, par baušļiem. Domāju, vairākums būs dzirdējuši arī ceturto bausli, kurā teikts: “Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē.” Tā ir Dieva pavēle godāt tēvu un godāt māti, nevis kādu vecāku numur viens vai divi vai dzemdētāju personu.
Vai mēs šo bausli ar ticīgu sirdi pildām, tas ir cits jautājums, bet, domāju, tas mums visiem ir svarīgs jautājums, jo šis ceturtais bauslis ir tāds, kam līdzi nāk īpašs apsolījums. Tajā teikts: “..lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē.” Tas nozīmē, ka tēva un mātes turēšana godā varētu veicināt gan mūsu labklājību, gan mūsu dzimtās zemes drošību, gan varbūt arī ilgu mūžu. Tās ir lietas, pēc kurām mēs taču ilgojamies, bet nevarētu teikt, ka mēs ar tām būtu lielā mērā aplaimoti. Varbūt vajadzētu pievērst lielāku vērību saviem vecākiem? Ko gan nozīmē godāt vecākus?
Pirmkārt jau tā ir uzmanība pret tēvu un māti, rūpes par viņiem: atbalstīt viņus viņu vajadzībās, pacietīgi un iecietīgi izturēties pret viņu īpatnībām, arī kļūdām, neaprunāt savus vecākus, cienīt viņu viedokli, īsāk sakoties – vēlēt viņiem labu. Jāpiebilst, ka ceturtais bauslis attiecas ne vien uz konkrētajiem vecākiem, bet gan uz visu vecāko paaudzi – uz tiem, kam mēs varam pateikties par to mantojumu, ko esam saņēmuši.
Tas, ka šādai attieksmei līdzi nāk īpaša svētība, parādās arī mūsu tautas folklorā, mūsu pasakās un teikās – kādu necerētu laimi gūst tie, kas palīdzējuši grūtdieņiem, kas parādījuši līdzjūtību vārgajam, vecuma nespēkā nonākušajam –, un otrādi, cik bēdīgu galu piedzīvo egoistiski, patmīlīgi, neiejūtīgi un skopi ļaudis. Tautas folklorā atklājas tā universālā atziņa, ka rūpes par nelaimē nonākušiem, rūpes par veciem ļaudīm, rūpes par tēvu un māti tiek mistiskā veidā atalgotas, par ko runā arī ceturtais bauslis.
Mātes diena šogad ir pagājusi, un, ja neesam savus vecākus šajā dienā iepriecinājuši, nav jau tā, ka to nevarētu darīt katru dienu. Tas dos prieku gan viņiem, gan arī mums pašiem, un, kas zina, varbūt piedzīvojam, ka mūsu dzīvē piepildās arī ceturtā baušļa apsolījums.