Katru gadu palielinās ar alerģijām slimojošo cilvēku skaits. Kā varam sev palīdzēt? Apriņķis.lv
- Autors: Zane Melberga, “Euroaptieka” farmaceite
Foto - publicitātes
Klāt ir pavasaris – sezonālo alerģiju pīķa laiks, kurā daudzi priecājas par plaukstošajiem pumpuriem un ziediem, kamēr citiem nopietnu izaicinājumu rada nebeidzamas iesnas, acu nieze, asarošana un apsārtums, kā arī citi alerģiju simptomi. Turklāt dati liecina, ka viens no četriem Eiropas iedzīvotājiem saskaras ar alerģijām, ko izraisa koku un augu ziedputekšņi.
Ārsti Latvijā arī atzīst, ka pēdējo 20 gadu laikā ar ziedputekšņu alerģiju slimo arī arvien vairāk bērnu un jauniešu. To varam arī novērot pēc aptiekas apmeklētāju pirkumu tendencēm. Arvien vairāk cilvēku interesējas par dažādiem alerģiju simptomu mazinošajiem līdzekļiem, lai būtu vieglāk pārlaist alerģijas laiku. Aptieku sortimentā ir pieejami daudz un dažādi līdzekļi, tāpēc, lai nerastos apmulsums plašajā piedāvājuma klāstā, aicinu konsultēties ar farmaceitu par piemērotākā līdzekļa izvēli.
Kas izraisa pavasara alerģijas?
Alerģijas var būt gan iedzimtas, gan parādīties dzīves laikā, tāpēc svarīgi jau iepriekš saprast un pārbaudīt, kas izraisa alerģiju. Tādā veidā iespējams laicīgi pasargāt sevi no alerģijas izraisītajiem simptomiem, kā arī no smagākām sekām, ko var izraisīt alerģija, piemēram, bronhiālā astma.
Latvijā alerģijas visbiežāk izraisa lazdu un bērzu ziedputekšņi, kas parasti zied pavasara pirmajos mēnešos. Aprīlī sāk ziedēt arī alkšņi, apses, kļavas, oši un citi lapu koki, kuru ziedputekšņi ātri nonāk cilvēka elpceļos un izraisa alerģiju. Savukārt maijā zied papeles, pienenes, rudzi, gobas un citi augi. Ir arī cilvēki, kuriem alerģijas turpinās vasarā, jo tad zied dažādas pļavu zāles, ziedi un nezāles.
Jāņem vērā – ja cilvēkam ir alerģija uz viena konkrēta auga ziedputekšņiem, tad alerģijas izpausmes būs tikai šī auga ziedēšanas laikā. Taču, ja alerģija ir no vairākiem augiem, tās simptomi turpināsies ilgākā laika posmā līdz ziedēšana būs beigusies.
Visliekākais risks, kad ziedputekšņi var nonākt elpceļos, ir vējainās dienās, kad tie ātri izplatās, turpretim lietainās dienās to ir mazāk, jo tiem esot slapjiem ir grūtāk izplatīties. Tāpat no pavasara alerģijām vairāk cieš tie cilvēki, kuri dzīvo pilsētās, jo vēja sapūstajiem ziedputekšņiem ir vairāk vietas kur uzkrāties – pilsētu ietves, automašīnas, bērnu laukumiņi vai atpūtas soli parkos. Tādā veidā palielinās iespēja, ka cilvēki un viņu mājdzīvnieki tos var ienest savos mājokļos.
Raksturīgākie simptomi pavasara alerģijām ir:
- iesnas (alerģiskais rinīts);
- aizlikts deguns un apgrūtināta elpošana;
- šķaudīšana;
- acu asarošana un graušana;
- apsārtums ap acīm;
- tumši loki zem acīm;
- klepošana;
- izsitumi uz ādas.
Kā varam mazināt simptomus?
Lai mazinātu alerģijas izraisīto simptomu attīstīšanos, jāmazina saskarsme ar alerģijas izraisītājiem jeb alergēniem. Taču, ja tas nav iespējams, simptomus ir iespējams mazināt ar dažādiem līdzekļiem.
Gan pirms aktīvās ziedputekšņu sezonas, gan tās laikā farmaceite iesaka lietot bezrecepšu deguna aerosolus, kas deguna gļotādā veido mitrinošu aizsargslāni, kas pasargā no putekšņiem un citiem alergēniem.
Lai atvieglotu elpošanu un atbrīvotu degunu no izdalījumiem, ieteicams to skalot ar līdzekļiem, kuru sastāvā ir jūras vai okeāna ūdens, kas attīra un mitrina deguna gļotādu. Šķīdumu deguna dobumā var ievadīt ar aerosolu, iesmidzinot līdz četrām iesmidzināšanas reizēm dienā katrā nāsī. Tāpat var veikt arī tiešo deguna skalošanu, uzlejot šķīdumu un plaukstas un ne pārāk spēcīgi iešņaucot degunā. Pēc tam deguna saturs jāizšņauc, lai nepārplēstu kādu asinsvadu. Deguna skalošanu ieteicams atkārtot vienu līdz divas reizes dienā. Kad simptomi mazinās, deguna skalošanu var atkārtot divas līdz trīs reizes nedēļā, lai uzturētu deguna dobumu labā stāvoklī.
Ja alerģijas simptoms ir aizlikts deguns, ieteicams lietot speciālos aerosolus vai pilienus, kuru sastāvā ir aktīvā viela, kas sašaurina deguna asinsvadus un mazina tūsku. Šos līdzekļus jālieto atbilstoši savam vecumam, ievērojot lietošanas instrukcijā noteikto laika intervālu, kā arī ne ilgāk par 7 līdz 14 dienām. Tos var pārtraukt lietot ātrāk, ja alerģijas izraisītie simptomi ir mazinājušies vai pazuduši vispār. Šos līdzekļus var lietot arī bērni, taču tikai vecāku uzraudzībā. Farmaceite atgādina, ka aptiekās ir pieejami arī speciālie deguna aerosoli un pilieni, kas paredzēti tieši bērniem.
Simptomu mazināšanai var lietot uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir tādas dabiskās sastāvdaļas kā gaiļbiksīšu ziedu sausais ekstrakts vai priežu mizas sausais ekstrakts, kas var atvieglot elpošanu un nodrošināt normālu elpceļu funkciju.
Lai acis būtu mazāk apsārtušas, neasaro un neniez, vēlams lietot pilienus, kas ir speciāli domāti alerģiskas reakcijas mazināšanai. Tie parasti jālieto divas reizes dienā – no rīta un vakarā, katru reizi pa vienam pilienam iepilinot katrā acī. Ja alerģijas laikā acis ir pietūkušas un niezošas, nav ieteicams izmantot kontaktlēcas vai lietot dekoratīvo kosmētiku, kas var radīt papildu kairinājumu.
Praktiski padomi, kā izvairīties no alergēniem:
Seko līdzi informācijai par konkrētajā laikā ziedošajiem kokiem un augiem. Tas var palīdzēt efektīvāk noteikt, no kā tieši ir alerģija, kā arī turpmāk veiksmīgāk no tās izvairīties. Ziedēšanas kalendāram var sekot līdzi “Latvijas Astmas un alerģijas biedrības” mājaslapā.
Brīvdienu pastaigās dodies uz pludmali, jo tur ir vismazākā ziedputekšņu izplatība salīdzinājumā ar pilsētu parkiem vai dabas takām.
Nevēdini iekštelpas tad, kad ārā ir pastiprināts ziedputekšņu daudzums. To labāk darīt vakarā vai naktī, jo tad ir mazāka ziedputekšņu izplatīšanās aktivitāte.
Biežāk maini un mazgā gultas veļu, izpurini un izsūknē paklājus.
Drēbes nežāvē ārā, bet gan iekštelpās.
Kad ierodies mājās, uzreiz novelc apavus un, ja iespējams, atstāj tos ārā aiz durvīm. Tāpat arī virsdrēbes liec skapī un pārģērbies mājas drēbēs, lai ziedputekšņus neizplatītu pa visu mājokli.