Menu
 

Par Gada sēni pasludināta daivainā čemurene, par Gada gļotsēni – pušķainā šokolādes gļotsēne

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - Latvijas Mikologu biedrība Foto - Latvijas Mikologu biedrība

Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2023.gadā izvirzījusi daivaino čemureni (Grifola frondosa), bet par Gada gļotsēni – pušķaino šokolādes gļotsēni (Stemonitis axifera), informēja biedrībā.

Daivainā čemurene par gada sēni izvēlēta tādēļ, ka tās lielajā čemurā bagātīgi saaugušās cepurītes ir kā daudzie biedrības biedri, aktīvā “sēņu vērotāju” kustība, kas ir izaugusi un aizvien plešas platumā biedrības darbības 20 gadu laikā.

Daivainā čemurene pieder pie piepju sēņu grupas, tā noārda atmirušu ozolu koksni. Aug galvenokārt pie vecu ozolu pamatnēm, sastopama mežos, parkos, alejās, arī pie individuāli augošiem lieliem ozoliem ganībās un citās lauksaimniecības zemēs. Latvijā suga sastopama reti un ir aizsargājamo sugu sarakstā, norāda Mikologu biedrība.

Augļķermeņi ir viengadīgi, veido lielu čemuru no daudzām mēlesveida cepurītēm, kuru kātiņi atiet no kopējas pamatnes. Visa augļķermeņa diametrs līdz 50 (60) centimetriem (cm), svars – pat 20 kilogrami, atsevišķas cepurītes platums līdz 4-8 cm, biezums līdz 1 cm. Virspuse cepurītēm sākumā gaiši pelēkbrūna, vēlāk kļūst tumšāka līdz pat tumši brūnai veciem eksemplāriem, nedaudz joslaina. Konsistence sīksta, kaltēta veidā – trausla. Mīkstums ir balts līdz gaiši krēmkrāsas, ar patīkamu smaržu.

Kā "Gada suga" kāda no gļotsēnēm tiek iecelta pirmoreiz, un šis gods pienācies pušķainajai šokolādes gļotsēnei. Gļotsēnes nav ne dzīvnieki, ne sēnes, kaut vēsturiski ir tikušas pieskaitītas gan vieniem, gan otriem. Gļotsēnes, arī tās, kas aizņem plaukstas lieluma un pat lielāku platību, patiesībā ir vienšūņi.

Nobriedušas pušķainās šokolādes gļotsēnes ir aptuveni 7-20 mm garas, kur kātiņš ir trešdaļa līdz puse no visa garuma, bet uz tā rūsganbrūna, izbalējot gaišbrūna, vālīte, ko veido smalks tīkliņš un brūna sporu masa. Tā sāk augt jau maijā, jūnijā, visvairāk sastopama jūnijā un jūlijā, nedaudz mazāk augustā, bet atrodama arī vēlāk rudenī. Lai arī gļotsēnes var sastapt arī uz dzīviem augiem, tajā skaitā uz sūnām un kokiem, vislielākā iespēja būs, meklējot uz kritalām, tās apdzīvo 90% no gļotsēņu sugām, īpaši – mitrākos mežos. Arī pušķainā šokolādes gļotsēne pārsvarā atrodama uz vidēji vai stipri satrupējušām kritalām.

Līdz šim gadam Latvijā apzinātas ap 200 gļotsēņu sugas, no kurām aptuveni 90 sugas atklātas tikai pēdējo 15 gadu laikā, aktivizējoties gļotsēņu pētniekiem portālā "dabasdati.lv". Agrāk gļotsēnes bija samērā maz pētītas, tāpēc joprojām iespējams atklāt jaunas sugas. To noteikšanai gan parasti jāvāc paraudziņi un tie jāmikroskopē, informēja Latvijas Mikologu biedrība.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.