Uzņēmēji domā, ka nākotnē personīgo prasmju loma aizvien pieaugs

Tāpat 89% uzņēmēju pārstāvju akcentē, ka personīgās prasmes ir nozīmīgas jebkurā amatā un darbā. Mazāk par pusi jeb 42% uzņēmēju sagaida, ka jauniešiem, potenciālajiem darba ņēmējiem, būtu tādas spējas kā komunikācijas prasmes, kritiskā domāšana, spēja strādāt komandā, līderība, kā arī spējas pieņemt lēmumus un būt patstāvīgam savā amatā.

Jauniešiem, kas ienāk darba tirgū, personīgās prasmes nav attīstītas gaidītajā līmenī, uz to norādījuši 63% aptaujas dalībnieku. Uzņēmēji sagaida, ka jaunieši spēs risināt problēmas, konfliktus, būs stresa noturīgi, spējīgi pašorganizēties un plānot savu laiku. Trešā daļa uzņēmēju sagaida, ka kādas no šīm prasmēm jaunajiem darba ņēmējiem būtu attīstītas vairāk.

Pēc Renča paustā, uzņēmēju ieskatā, ja darbinieks šīs personīgās prasmes ir attīstījis, tad uzņēmums var strādāt efektīvāk un produktīvāk. Tāpat tas palīdz nodrošināt komunikāciju uzņēmumā un sekmē uzņēmuma kultūru. Ja uzņēmumā ir gana daudz darbinieku ar personīgajām prasmēm, tad uzņēmumam ir vieglāk pielāgoties pārmaiņām, labajiem un sliktajiem laikiem.

Aptaujā 70% uzņēmēju pārstāvju atzīst, ka iemācīt darbiniekam personīgās prasmes ir grūtāk, nekā profesionālās prasmes. Viena piektā daļa uzņēmēju ir gatavi pieņemt darbā jaunieti vai jaunu darbinieku, kuram varbūt vēl nav vajadzīgā līmenī fiziskās vai profesionālās prasmes, kas vajadzīgas darbam, bet viņam ir labi attīstītas personīgās prasmes. Darba devēji ir gatavi paši iemācīt profesionālās zināšanas.

Jautājot uzņēmējiem, kur jauniešiem personīgās prasmes būtu jāapgūst, 72% uzskata, ka tam jānotiek mācību iestādē, 63% respondentu atzīmē, ka prasmes jāiemācās ģimenē, 49% norāda, ka jauniešiem pašiem tas ir jāiemācās, savukārt 30% uzsver, ka viņi ir gatavi iemācīt to paši.

Aptaujājot jauniešus, 87% uzskata, ka personīgās prasmes ir nepieciešamas, lai iegūtu darbu. Tāpat 86% respondentu norāda, ka personīgās prasmes, iespējams, ir grūtāk apgūt, nekā profesionālās prasmes. 49% jauniešu ir pārliecināti, ka tad, kad viņi meklēs darbu, personīgās prasmes viņiem dos lielu priekšrocību.

Aptauja rāda, ka jaunieši grib vairāk attīstīt komunikācijas prasmes, pašmotivāciju, mērķtiecību un spēju pieņemt lēmumus, risināt konfliktus, būt stresa noturīgiem un spēt pielāgoties dažādām pārmaiņām. Taujājot jauniešiem, kur šīs prasmes būtu jāiegūst, 59% respondentu atzīst, ka skolās nepietiekami tiek attīstītas personīgās prasmes. Jauniešu ieskatā, skolā vismazāk attīsta stresa noturību, pašmotivāciju, spēju pielāgoties pārmaiņām, spēju risināt problēmas un konfliktus, spēju pašorganizēties.

Nedaudz vairāk par pusi jeb 52% jauniešu uzskata, ka personīgās prasmes būtu jāattīsta skolā, 17% respondentu norāda, ka tā ir katra individuālā atbildība, savukārt 12% jauniešu uzskata, ka personīgās prasmes būtu jāattīsta ārpusskolas aktivitātēs vai neformālajā izglītībā.

"Rezumējot, varam secināt, ka mēs uzliekam diezgan lielas gaidas uz skolām, ka tās palīdzēs apgūt personālās prasmes un arī attīstīt tās. Gan jaunieši, gan uzņēmēji norāda, ka apgūt personīgās prasmes bieži vien ir lielāks izaicinājums, nekā profesionālās prasmes," sacīja "ZZ čempionāta" rīkotāja pārstāvis.

Aptaujā iegūtie dati ļaujot secināt, ka jaunieši vēlas attīstīt tās prasmes, kas uzņēmumu ieskatā viņiem būtu visnoderīgākās - spēju risināt problēmas, konfliktus, iemācīties stresa noturību, spēju pašorganizēties un plānot savu laiku. Jaunieši grib attīstīt sevī prasmes, kuras no viņiem sagaida darba tirgus.

Uzņēmumu aptauja "Tele2" sadarbībā ar "Norstat" veikta martā un tajā piedalījās 539 uzņēmumi. Jauniešu aptauja tika veikta martā, aptaujājot 341 jaunieti vecumā no 16 līdz 19 gadiem.