Par un pret atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām

(Komentēt)
Par un pret atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām Foto: Saeimas administrācija
2017. gada 20. decembris, 10:46

Vienīgais aizklātais balsojums Saeimā ir balsojums par Valsts prezidenta kandidatūru. Daļa uzskata, ka atklātas prezidenta vēlēšanas vairotu sabiedrības uzticību, citi – ka tāda kārtība novedīs pie nevajadzīga šova un jau iepriekš ir paredzams, kāds būs balsojuma pamatojums.

Šobrīd iniciatīvu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām ir atbalstījis vairākums Juridiskās komisijas deputātu. Paredzēts, ka šo un citus priekšlikumus par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un pilnvarām deputāti apspriedīs jaunizveidotajā darba grupā, kurā vērtēs Satversmes grozījumu iniciatīvu iespējas saņemt nepieciešamo balsu vairākumu Saeimā.

Pašlaik Satversmes 36. pants paredz, ka "Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu". Savukārt iniciatīvas atbalstītāji rosina, mainot vienu vārdu, šo pantu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

Jāatgādina, ka šobrīd Valsts prezidenta ievēlēšana ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā. Pārējie balsojumi, piemēram, par Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešiem u. c. amatpersonām, ir atklāti.

"Atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas ir nepieciešamas, jo tās liktu deputātiem paskaidrot savu izvēli. Protams, arī patlaban viņiem ir šāda iespēja, bet to nevar nekādā veidā pārbaudīt, proti, vai deputāts tiešām ir balsojis tā vai citādi," skaidro sabiedrības par atklātību "Delna" jurists Jānis Veide.

Savukārt Saeimas deputāts Gunārs Kūtris vērš uzmanību uz to, ka "atklātā balsošanā deputāti balsos, kā partija liks, respektīvi, ja kāds no frakcijas pārstāvjiem nobalsos citādi, nav zināms, kā pēc tam pret šo deputātu izturēsies frakcijas vadītājs, – vai viņu pēc tam no partijas neizstums".

Kāpēc Valsts prezidentu ir nepieciešams ievēlēt atklāti?
Saeima jau kopš tās 11. sasaukuma ir pozicionējusi, ka mēs kā valsts virzāmies uz atklātu balsojumu amatpersonu ievēlēšanā, atgādina J. Veide. Tāpat "Delnas" pārstāvis norāda, ka aizklāts balsojums grauj uzticību gan Saeimas deputātiem, gan valsts augstākajai amatpersonai.

"Nespēja vai nevēlēšanās paskaidrot savu izdarīto izvēli rada šaubu ēnu par patiesajiem prezidenta ievēlēšanas iemesliem, līdz ar to atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas vairotu sabiedrības uzticību Saeimai un tās darbam," atsaucoties uz pētījumu aģentūras SKDS veiktu aptauju, norāda J. Veide. Proti, minētās aptaujas dati par oktobri liecina, ka parlamentam uzticas 14,1%, bet valdībai – 17,1% iedzīvotāju.

Tāpat J. Veide atsaucas arī uz pētījumu kompānijas "Kantar TNS" pētījumu "Latvijas iedzīvotāju viedoklis par Valsts prezidenta ievēlēšanu", kura dati liecina, ka 86% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā.

Manipulēt var gan ar aizklātiem, gan ar atklātiem balsojumiem. "Ja salīdzinām riskus, manuprāt, atklāti balsojot, būs mazāk problēmu," pārliecināts ir Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins. Proti, ir deputāti, kuri baidās balsot pretēji frakcijas nostājai, un ir deputāti, kuri ir gatavi tirgot savas balsis, par to saņemot attiecīgus labumus. A. Judins uzskata, ka lielāks risks pastāv tajos gadījumos, kad deputāti pārdod savu balsi, savukārt atklātās vēlēšanās tās tirgot ir daudz grūtāk.

Savukārt Saeimas deputāts Ritvars Jansons norāda, ka "viena no demokrātijas pamatiezīmēm ir caurspīdība un atklātums, proti, atklāts balsojums sekmētu kvalitatīvu Valsts prezidenta ievēlēšanu". Arī Saeimas deputāts Aleksandrs Jakimovs atbalsta minēto iniciatīvu, norādot, ka mērķis ir parādīt skaidru un saprotamu balsojumu tautai, kā arī palielināt katra deputāta apzinīgi pieņemto lēmumu.

Tāpat par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām ir Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere: "Ar atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu mēs sabiedrībai parādītu briedumu, jo tieši aizklātie balsojumi ir noveduši līdz neesošai politiskās atbildības kapacitātei – tās vienkārši nav."

Kāpēc ir jāatstāj līdzšinējā kārtība?
Vairākums Juridiskās komisijas deputātu ir atbalstījuši iniciatīvu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām, taču komisijas sēdē izskanēja arī deputātu argumenti, kāpēc ir jāatstāj līdzšinējā kārtība.

Saeimas deputāts Gundars Daudze uzskata, ka tieši atklātais deputāta balsojums ir vairāk ietekmējams nekā aizklātais, jo deputāts ir spiests pakļauties kopējam viedoklim, kuru izveido publiski vai uzspiež partija, un, negribot, iespējams, riskēt ar savu politisko karjeru, savām attiecībām ar partijas biedriem, viņš balso pretēji tam, ko patiesībā domā. Proti, aizklātā balsojumā var nobalsot patstāvīgi, nevis saskaņā ar to, kā uzskata vairākums Saeimā pārstāvētajā frakcijā, neriskējot ar minētajām sekām.

Savukārt Saeimas deputāts Ringolds Balodis vērš uzmanību uz to, ka J. Veides minētās "Kantar TNS" aptaujas datus nevar vērtēt kā nopietnus argumentus, jo jebkura pret parlamentu vērsta aptauja, piemēram, vai jāatlaiž parlaments, viņaprāt, sasniegtu 90% iedzīvotāju balsu "par".

"Deputātu skaidrojumi pēc atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām ir jau iepriekš paredzami – mēs frakcijā lēmām, par diskusijām sīkāk pastāstīt nevaram, viedokļi bija dažādi," pārliecināts ir R. Balodis, norādot, ka šādā veidā labāku prezidentu mēs neiegūsim, tikai tautai būs garantēts lielāks deputātu šovs.

Turklāt deputāts uzskata, ka problēma Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā ir pavisam cita, proti, ir noteikts pārāk niecīgs deputātu skaits, kas var ievēlēt Valsts prezidentu. Kā zināms, šobrīd pietiek ar 51 deputāta balsi.

Priekšlikumos – arī pašvaldību iesaiste
"Es noteikti atbalstītu atklātību Valsts prezidenta ievēlēšanā, bet tā latiņa ir jāceļ augstāk, proti, ir jāparedz 70–75 deputātu vairākums, kas ievēl prezidentu," uzskata R. Balodis, vēršot uzmanību uz to, ka tādā gadījumā nedrīkst aizmirst arī otro kārtu, arī tajā nosakot lielāku nepieciešamo deputātu balsu vairākumu. Savukārt, ja nesanāk prezidentu ievēlēt arī otrajā kārtā, ir jāseko Igaunijas piemēram, kura ir apmierināta ar savu modeli un agrāk vai vēlāk ieviesīs tautas vēlētu prezidentu, proti, Valsts prezidenta vēlēšanās jāiesaista pašvaldības.

"LV portāla" publikācijā "Apspriež Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un pilnvaras" jau tika minēti darba grupas Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai atzinumā sniegtie priekšlikumi, kā arī par tiem paustie Saeimas pārstāvēto frakciju viedokļi.

Minētajā atzinumā kā viens no priekšlikumiem ir norādīts, ka pašreizējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība ir jāmaina, proti, Valsts prezidents ir jāievēlē Latvijas tautai tiešās, vispārējās, vienlīdzīgās un aizklātās vēlēšanās. Taču saskaņā ar Saeimas Juridiskās komisijas secinājumiem šo priekšlikumu nav vērts izskatīt, jo šobrīd Saeimas pārstāvēto frakciju izteiktais viedoklis liecina – šajā Saeimā minētajai iniciatīvai nav divu trešdaļu deputātu atbalsta. Taču atzinumā ir minēts arī starprisinājums – Valsts prezidenta ievēlēšanu uzticēt speciālai kolēģijai, kurā būtu 100 Saeimas un 100 pašvaldību deputāti.

Tādējādi Juridiskajā komisijā tika nolemts, ka padziļinātas diskusijas par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās, kā arī par citiem sniegtajiem priekšlikumiem turpinās jaunajā darba grupā, kas vērtēs, kurām Satversmes grozījumu iniciatīvām ir iespējams saņemt nepieciešamo balsu vairākumu Saeimā.


Pilnu materiāla tekstu var izlasīt portālā "LV portāls".

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Aptauja Ikšķilē @Ikskilelv . Vai atbalstāt azartspēļu pilnīgu aizliegumu? aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/GFikdq3y9k
aprinkislv
Vasaras saulgriežu svētki Turaidā @TURAIDASmuzejs – starptautiskā folkloras festivāla Baltica 2018 noslēgums… twitter.com/i/web/status/1…

Twitter Citi raksta

ATD_LV
Lai iedzīvotājiem būtu iespēja apmeklēt Vasaras saulgriežu svētkus Turaidas muzejrezervātā, 21. un 22.jūnijā tiks n… twitter.com/i/web/status/1…
Saulkrastic
Šovasar, savu 21 dzimšanas dienu svinēs plašākais džeza mūzikas festivāls Latvijā. tinyurl.com/y7h4joybtwitter.com/i/web/status/1…
Adazu_novads
Līgo laukumā atvērta bezmaksas publiskā tualete. goo.gl/79jWLc pic.twitter.com/j0ehJ0IgWH

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018