SPRK: Kopējais pasta paku sūtījumu skaits pērn samazinājies par 5,2%, vēstuļu skaits – par 24%

SPRK Elektronisko sakaru un pasta pakalpojumu departamenta direktors Ivars Tauniņš norāda, ka Covid-19 ierobežojumu atcelšana pagājušajā gadā ietekmējusi lietotāju paradumus pasta pakalpojumu izmantošanā. Kopumā lietotāji pagājušajā gadā retāk sūtījuši vai saņēmuši pasta pakas. Pasta nozares rādītāju izmaiņas liecina, ka lietotāji devuši priekšroku iegādāties preces klātienē, pasūtīt tās interneta veikalos un saņemt tās uz vietas veikalā vai, piemēram, nogādāt dāvanu saņēmējam klātienē. Arī vēstuļu korespondences sūtījumiem novērots straujš kritums, ko, iespējams, ietekmējusi e-adreses aktīvāka izmantošana dokumentu saņemšanai vai nosūtīšana.

Pērn kopumā SPRK uzraudzītie pasta komersanti apstrādājuši 63 miljonus pasta sūtījumu, ko ietver tradicionālie, eksprespasta, kurjerpasta pakalpojumi, kā arī abonētās preses piegāde. Salīdzinot ar 2021.gadu, kopējais sūtījumu skaits ir samazinājies par 12,8%.

Pagājušogad pasta tirgū pakalpojumu nodrošināja 62 pasta komersanti, kuru darbība uzrauga SPRK. Pēdējo trīs gadu laikā pasta pakalpojumu sniedzēju skaits samazinājies par 16,2%. Pagājušā gada laikā tirgū konkurences apstākļos ienākuši arī jauni tirgus spēlētāji, kā arī daļa komersantu beiguši savu darbību.

Paku sūtījumu segmentā lielāko sūtījumu skaitu 2022.gadā nodrošināja SIA "Omniva", SIA "DPD Latvija", SIA "Venipak" un SIA "Itella Logistics". Savukārt vēstuļu korespondences sūtījumu sektorā lielāko sūtījumu skaitu apstrādāja VAS "Latvijas pasts", nodrošinot 98% vēstuļu sūtījumu no kopējā vēstuļu sūtījumu skaita.

Pasta komersantu kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 161,9 miljonus eiro. Lielāko daļu no ieņēmumiem (63%) veidoja eksprespasta sūtījumi, bet 33% - tradicionālie pasta pakalpojumi.

Lietotāji vairāk izvēlas izmantot tradicionālo pasta un eksprespasta pakalpojumus, bet mazāk izmanto - kurjerpasta pakalpojumu

Pasta pakalpojumu lietotāji pērn visbiežāk izmantojuši tradicionālos pasta pakalpojumus jeb izvēlējušies sūtījumu nosūtīšanu un saņemšanu pakomātos vai pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, kur sūtījumi veidoja pusi no kopējā sūtījumu skaita. Pārsvarā tā bijusi vēstuļu korespondence, ko adresāts saņēmis savā pastkastītē. Vēstuļu korespondences sūtījumi no kopējā tradicionālā pasta sūtījumu skaita veido 65,4%.

Savukārt pasta paku nosūtīšanai iekšzemē lietotāji devuši priekšroku gan ātrākam piegādes veidam - eksprespasta pakalpojumam jeb paku saņemšanai personīgi norādītajā adresē, gan tradicionālā pasta pakalpojumam. Izmantojot eksprespastu, lietotāji nosūtījuši 5,5 miljonus pasta paku, kamēr vēstuļu korespondenci vien 8300.

Tauniņš skaidro, ka kopumā pērn novērota tendence izmantot eksprespasta un kurjerpasta pakalpojumu mazāk, lai saņemtu vai nogādātu sūtījumus. Eksprespasta pakalpojumu ietvaros kopā nosūtīti 13,2 miljoni sūtījumu, kas ir par 13,1% mazāk nekā 2021.gadā, savukārt kurjerpasta gadījumā kritums ir būtiski augstāks - 26%. SPRK pārstāvis to galvenokārt skaidro ar Covid-19 ierobežojumu atcelšanu, kā rezultātā lietotāji devuši priekšroku preci saņemt klātienē, neizmantojot pasta pakalpojumus.

Pērn kopumā tika apstrādāti 24,3 miljoni pasta paku sūtījumu, no kuriem vairāk nekā puse jeb 55% bija iekšzemes sūtījumi, savukārt 25% saņemti no ārvalstīm un 19% sūtīti ārpus Latvijas. Salīdzinot ar 2021.gadu, kopējais pasta paku sūtījumu skaits ir samazinājies par 1,3 miljoniem sūtījumu jeb 5,2%, bet pašmāju paku sūtījumi, kurus lietotāji saņem pakomātos vai pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, ir pieaudzis par 4,2%.

Arvien mazāk lietotāji abonē abonētās preses izdevumus, par ko liecina abonēto sūtījumu skaita samazinājums 1,2 miljonu apmērā jeb par 6,2%, salīdzinot ar 2021.gada rādītājiem. SPRK to daļēji saista ar šī pakalpojuma aktualitātes zaudēšanu un konkurenci ar digitālā laikmeta iespējām.