Arnis Blūmfelds: Uzņēmēji sauc pēc palīdzības, kurš atsauksies? ^{Apriņķis.lv}

Situācija lauksaimniecības nozarē

Nenoliedzami katrai uzņēmējdarbības nozarei ir savas unikālās tendences un izaicinājumi, tomēr tieši lauksaimniecība pēdējos gados ir piedzīvojusi izteiktu viļņveidīgu šūpošanos. Nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi radījuši zaudējumus, kas nozarē kopumā mērāmi daudzos miljonos eiro un ir tukšojuši kontus katram zemniekam. Ja mēs “iekāptu lauksaimnieku kurpēs” un lūkotos uz situāciju no viņu skatu punkta, tad ieraudzītu, ka rūpju un raižu viņu pusē šogad netrūkst.

Izejvielu un ražošanas izmaksu pieaugums, līgumi ar iepriekš saskaņotiem piegādes apjomiem, jau esošie kredītmaksājumi, nemaz nerunājot par iespējām pieteikties aizdevumam, plānojot nākamā gada attīstības iespējas. Paredzu, ka maksājumu kavējumi un finansiālais spiediens daudziem uzņēmējiem liks pārplānot vai atlikt investīcijas uzņēmuma izaugsmē un paplašināšanā, tādējādi bremzējot arī Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstību kopumā.

Mūsu kaimiņi Igaunijā un Lietuvā nupat izsludinājuši ārkārtas situāciju nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ, kas ļaus ieviest pasākumus, lai mazinātu krīzes radīto ietekmi un sekas. Šis ir brīdis, kad arī finansēšanas sektoram būtu jāsadodas rokās un jārisina nozares steidzamas vajadzības, lai novērstu potenciālos zaudējumus, jo, samazinoties ražas apjomam, vietējie lauksaimnieki saņems smagu triecienu, kas atspoguļosies uz visu tautsaimniecību kopumā.

Man šķiet pavisam absurdi, ka šajā kritiskajā brīdī nespējam paplašināt savu atbalstu vietējiem uzņēmējiem.

Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas lēmums par refinansēšanas procentu likmes paaugstināšanu ir radījis jūtamas izmaiņas finansēšanas pieejamībā. Šobrīd situācija sāk nostabilizēties, bet atskatoties uz šī gada ziemas periodu, dažās Eirozonas valstīs, piemēram, Vācijā inflācija sasniedza 7,6%, kamēr Beļģijā tā bija 3,3%, bet Latvijā, kurā dzīvo nepilni 2 miljoni cilvēku, inflācija sasniedza teju 15%.

Tuvojas rudens, ko varam sagaidīt?

Tuvākais gads, īpaši rudens un ziemas periods, būs sarežģīts. Ne tikai uzņēmējiem, bet arī sabiedrībai kopumā. Paredzu, ka joprojām saglabāsies mēreni augsta inflācija, procentu likmes kāps un slogs uz uzņēmumu un mājsaimniecību budžetiem, domājot tieši par pamatvajadzību nodrošināšanu, būs jūtams. Tāpat ekonomiskā situācija būs atkarīga gan no ģeopolitiskās situācijas pasaulē – Krievijas izraisītā kara Ukrainā ietekmes sekām – gan no tā, kāda būs ziema, cik lieli tēriņi būs jāatvēlē siltuma nodrošināšanai utt.

Paredzams, ka izjutīsim inflācijas ietekmi, t.sk. Euribor % likmes pieaugumu. Īpaši šis attiecas uz tiem kredītņēmējiem, kam līgumos noteikto likmju izmaiņas ir ar 3 un 6 mēnešu termiņu. Attiecīgi tas nozīmē, ka jūlija likmes izmaiņas maksājumos parādīsies ar pāris mēnešu nobīdi. Uzņēmējiem jārēķinās ar to, ka vairums piegādātāju vaicās pēc priekšapmaksas, turklāt pieaugs rēķinu apmaksas kavējumi.

Viens no ieteikumiem, kā pasargāt sevi no kavētiem rēķiniem un liekām galvassāpēm, ir tos apdrošināt, lai nodrošinātu laicīgu apmaksu. Daudziem uzņēmumiem šobrīd ir jāpārdomā darbības modeļi un stratēģija, lai biznesa apjoma krituma apstākļos pelnītu tikpat, cik iepriekš un izvairītos no neparedzētām krīzes situācijām.

Izvērtējot to, kā alternatīvās finansēšanas nozarei veicies šī gada otrajā ceturksnī, varam secināt, ka šis periods ir bijis gana veiksmīgs. Jūtam pieaugošu interesi pēc papildu līdzekļiem, kam pamatā ir divi iemesli – banku neelastīgā politika kreditēšanas jautājumos un sezonalitāte, jo pavasaris izteikti ir attīstības laiks. Uzņēmēji cenšas paspēt pirms vasaras sezonas iesākt vai noslēgt iepriekš iesāktos projektus. Turklāt redzam, ka ir noslēgti arī lielāki tilta finansēšanas darījumi, kas pēc sekmīgas projektu realizācijas ir refinansējušies uz bankām.

Finansēšanas vajadzību uzņēmējiem visnotaļ netrūkst gan apgrozāmo līdzekļu, gan esošo kredītu pagarināšanai vai jaunu līgumu slēgšanai jau virzītām vai plānotām investīcijām, tādēļ secinu, ka šis ir labs laiks  sākt sarunas ar alternatīvo finansēšanas nozari, saprast iespējas un vajadzības, lai izveidotu operatīvu sadarbību.