Kad "gauso jūdzi" nomaina dinamiski piejūras muzeji (1.daļa) ^{Apriņķis.lv}

Un tādu mūsu piekrastē ir vesels lērums – gan valsts un pašvaldību, gan privātie un sabiedriskie muzeji, par kuriem gādā jūras skartie un apkaimju kopienas. Zvejniecības tūrisms gar līča un dižjūras ceļiem sit augstu vilni, tādēļ vasaras izskaņā būtu vērts kādā no prāta veicināšanas un tēvzemes mācības tempļiem iegriezties.

Lapmežciemā dižojas ar jaunu ekspozīciju

Nu jau pagājuši daži gadi, kopš Lapmežciema muzejs dižojas ar jaunu ekspozīciju (lai gan vecā arī bija gana uzrunājoša, it īpaši zvejnieku būdiņas makets ar mūžam ķērcošo kaiju!). Jaunā pagasta muzeja centrā ir zvejnieks savā saimnieciskajā darbībā autentiskajā piemares vidē. Ekspozīcija stāsta par dažādajām zvejnieka dzīves un darba formām cauri gadu lokiem. Te redzami arheoloģiskajos izrakumos atrastie priekšmeti, kas stāsta par zvejniecību un zemes kopšanu pagājušajos gadsimtos, lūkojami vēsturiski dokumenti un kartes, kur iezīmēts piekrastnieku ceļš līdz mūsdienu Lapmežciemam.

Muzeja veidotāji uzsver: “Par 19. un 20. gadsimta zvejnieku sadzīvi un darbu vēsta fotogrāfijas, kā arī zvejnieku un zemnieku sadzīves priekšmeti, kas stāsta par mājas soļa, darba un vaļas brīžu ciešo saistību – to centrā ir jūra.” Mūsdienu tūrists noteikti priecāsies par interaktīvajām nodarbēm muzejā, kas ļaus izzināt Lapmežciema apkārtni, tā seno vietvārdu un vides bagātību. Pats muzejs te dibināts 1999. gadā, un tagadējā izstāžu zālē interesenti var iepazīties ar Ragaciemā dzimušā dzejnieka Imanta Ziedoņa dzīves ceļu. Te regulāri tiek rīkotas arī mākslas darbu izstādes.

Pavasaros, kad atminamies maija sākumā dzimušo dzejnieku, pagasta muzejnieki rīko aizraujošu tikšanos “Noķer Ziedoni!”. Pie muzeja var vērot, kā zinātāji sagatavo kūpināšanai reņģes. Klātesošiem piedāvā tās vērt uz virbiņām un kūpināt dūmu namiņā, lai pēcāk cienātos paši un dižotos ar veikumu muzeja viesiem. To pavisam droši varam saukt par reņģu kūpināšanas meistarklasi. Tāpat laipnie lapmežciemieši aicina ikvienu apskatīt muzeja ekspozīciju ar virtuālās realitātes (3D) brillēm, iejūtoties zvejnieka lomā, kā arī interaktīvi piedalīties zvejā piekrastnieka laivā vai uz kuģa. Ja jūrā netiek, noder arī 3D brilles.

Ja muzejā nav paspēts uz reņģu kūpināšanu, nav pamata noskumt – ceļa malā jūs gaidīs rosīgā Rudīte Rudzīte savā “Gardo zivju namiņā”, lai tālākam braucienam iekārdinātu ar kādu laša vai ķilavmaizi, svētdienās piesmeļot pilnu šķīvi zivju zupas, un sezonā mājāspalicējiem iešķiņķotu pa kūpinātai jūras vai Engures ezera zivij.

“Gausā jūdze” mūsdienās nemīl lēnos, jo zivju ir tik, cik ir, un kādreiz beidzas arī tradicionālās, ceļmalā nopērkamās pepinātās butes un lucīši.

Nosargā “Ragaciema sedumu” un liek lietā Apšuciema skolu

Vietējās rīcības grupas un kopienas mūsdienās ir ietekmīgs spēks, kurā neieklausīties var tikai vienas dienas deputāti. Jau mūsu valsts pirmais prezidents Jānis Čakste tolaik uzsvēra, ka Latvijas valsts ir izaugusi no biedrībām, un to lomu arī šodien nevajadzētu novērtēt par zemu. Lūk, Ragaciemā iedzīvotāju kopiena paglāba no degradācijas unikālu Latvijas zvejniekciema ainavu – Ragaciema sedumu. Kā zināms, sedums piekrastē ir vieta, kur zvejnieki piestāj ar laivām, rīko kopāsanākšanas un uzceltajās tīklu būdās glabā savus zvejas rīkus – tīklus, enkurus un pludiņus. Savukārt zvejnieku sievas sedumā no tīkliem lasa laukā zivis, lai pēc tam linumus žāvētu saulē.

Vietējie zvejnieki gadu gaitā bija jau paspējuši atjaunot vairākus tīklu namiņus, līdz daži vietvaras “entuziasti” piekrastes ainavu bija iecerējuši mūsdienīgot ar Eiropas standartiem atbilstošu bērnu rotaļu laukumu varavīksnes krāsās. Kad vietējie savā iedzīvotāju kopienā tam nedeva akceptu, ierosme noplaka, jo, šķiet – iet pret savējiem var tikai garā vājie.

Asociācija “Lauku ceļotājs” uzsver šī kultūrvēsturiskā pieminekļa nozīmi piejūras tautsaimniecības gājumā: “Bigauņciema sedumu tīklu būdas laika gaitā ir ieskalotas jūrā, bet Ragaciema sedumi – daļēji gājuši bojā. Lapmežciemā esošie ir vislabāk saglabājušies. Tas varbūt arī ir iemesls, kādēļ, ejot gar jūras krastu, tam jāpievērš īpaša uzmanība un jāuztaisa kāds “vēsturisks” foto.”

“Zvejas un jūras kultūras mantojuma centrs Apšuciemā” – tik skanīgi nosaukta ekspozīcija vecajā skolā, kas atrodas pašā piekrastē. Ēkā izvietotajos stendos un vitrīnās redzami priekšmeti, kas liecina par mūsu senču nodarbēm šajā krastā. Pirmajā stāvā darbojas Apšuciema bibliotēka un ir apmācību telpa, kur notiek dažādas radošās darbnīcas, kas saistītas ar jūras izzināšanu un zvejnieku prasmju nodošanu nākamajām paaudzēm. Vasarās vecais skolas nams ir īpaši piepildīts, jo te jaunieši pulcējas nometnēs, un, kas zina, varbūt kāds no viņiem izvēlēsies savu darba dzīvi saistīt ar jūrniecības arodiem.

Nobeigums sekos.