Pierīgā internetu regulāri lieto 87,6 procenti iedzīvotāju
- Autors: Apriņķis.lv
Regulāra interneta lietošana (vismaz reizi nedēļā) 2020.gadā (procentos no iedzīvotāju kopskaita). Grafika – CSP
Mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams internets, 2020. gadā sasniedza 89,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā iedzīvotāju aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās.
2020.gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par 4,3 % pieaudzis mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams platjoslas internets. Ja 2019. gadā tas bija pieejams 83,3 % mājsaimniecību, tad 2020. gadā jau 87,6 % mājsaimniecību. Visplašāk platjoslas internets pieejams Rīgas un Zemgales reģionā – 89,6 % mājsaimniecību, turpretī Latgalē – tikai 80,3 % mājsaimniecību. Gada laikā platjoslas interneta pieejamība laukos palielinājusies par 6,8 %.
2020.gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par 3,2 % pieauga regulāro interneta lietotāju (lieto internetu vismaz reizi nedēļā) īpatsvars, sasniedzot 86,9 %. Visaugstākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir Rīgā (90 %), bet viszemākais – Latgalē (78,7 %). Pierīgā internetu regulāri lieto 87,6 procenti iedzīvotāju.
Jauniešu vecuma grupā (16-24 gadi) internetu reizi nedēļā lieto 97,9 % iedzīvotāju, 25-54 gadu vecumā grupā šis rādītājs ir 95,2 %, bet 55-74 gadu vecumā grupā – 69,6 %.
Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm, norāda CSP. Populārākās no tām ir interneta bankas un elektroniskā pasta lietošana, ko izmanto attiecīgi 85,9 % un 85,4 % iedzīvotāju, savukārt ziņu portālus, avīzes vai žurnālus tiešsaistē lasa 81,7 % iedzīvotāju. Vīrieši biežāk nekā sievietes spēlē spēles tiešsaistē (attiecīgi 26,3 % un 16,5 %), bet sievietes – biežāk nekā vīrieši internetā meklē ar veselību saistītu informāciju (attiecīgi 63,3 % un 46,4 %).
Jauniešu (16-24 gadi) populārākās aktivitātes internetā, salīdzinot ar 2019. gadu, nav mainījušās, un tās ir sociālo tīklu lietošana, ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs un elektroniskā pasta lietošana. Senioru (65-74 gadi) populārākās aktivitātes internetā ir ziņu portālu, avīžu vai žurnālu lasīšana tiešsaistē, internetbankas lietošana un elektroniskā pasta lietošana.
Populārs interneta izmantošanas mērķis ir dokumentu, attēlu, mūzikas, video vai citu datņu glabāšana datu glabātuvēs internetā (mākoņos), un to izmanto 34,2 % interneta lietotāju, īpaši skolēni un studenti, no kuriem vairāk nekā puse (59,6 %) norādīja, ka internets tiek izmantots tieši šādam mērķim.
2020.gadā turpina augt iedzīvotāju sadarbība ar valsts vai sabiedriskajām iestādēm, izmantojot internetu. Valsts vai pašvaldību pakalpojumu sniedzēju veidlapas tiešsaistē aizpilda 63,4 % iedzīvotāju, un gada laikā šis rādītājs pieaudzis par 7,9 %.
Lai iegādātos dažādas preces un pakalpojumus, internetu izmanto 62,8 % iedzīvotāju, un, salīdzinot ar 2019. gadu, šis rādītājs pieauga par 9 %. Kā vienu no šāda būtiska pieauguma iemesliem var minēt ierobežojumus, kas bija saistīti ārkārtējās situācijas noteikšanu saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību, kuras rezultātā iedzīvotāji mazāk iepirkās klātienē, bet biežāk izmantoja internetu. Visvairāk internetā iegādājas apģērbus, apavus vai aksesuārus (45,4 %), datorus, planšetdatorus vai mobilos telefonus un šo lietu aksesuārus (28 %), elektropreces vai sadzīves tehniku (27,8 %). Ēdienu piegādes no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem 2020. gadā izmantoja 17,9 %, bet ēdienus vai dzērienus no veikaliem vai ēdienu komplektu tirgotājiem – 12,3 % iedzīvotāju.
Būtisks mūsdienu interneta lietošanas aspekts ir personas privātuma aizsardzība. 2020. gadā 51 % iedzīvotāju norādīja, ka pirms personas datu sniegšanas internetā izlasīja privātuma politiku, bet 39,2 % nevēlējās sniegt informāciju par savu atrašanās vietu, un 36 % atteicās no savas personīgās informācijas izmantošanas reklāmas nolūkiem. Lietojot sociālos tīklus, 35,1 % ierobežo piekļuvi savam sociālo tīklu profilam. Lielākā daļa (66,3 %) iedzīvotāju zina, ka sīkdatnes (cookies) var tikt izmantotas, lai piedāvātu personalizētas reklāmas interneta lietotājiem un 63 % norādīja, ka tas viņus nedaudz uztrauc.
79,3 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem izmanto viedtālruni personīgiem mērķiem. Vairāk nekā pusei no viņiem (55,2 %) viedtālrunī vienlaicīgi ar operētājsistēmu ir instalēta arī drošības programmatūra, piemēram, antivīruss, pretsurogātpasta programmatūra, ugunsmūris, bet 8,2 % norādījuši, ka šāda veida programmatūru instalējuši paši. 90 % no viedtālruņu lietotājiem norādījuši, ka nav pieredzējuši viedtālrunī esošās informācijas, dokumentu, attēlu vai cita veida datu zaudēšanu ļaunprātīgas programmatūras dēļ.