Kā pareizi šķirot un utilizēt atkritumus pēc olu krāsošanas Lieldienās
- Autors: Laima Kubliņa, SIA “Zaļā josta” mārketinga vadītāja
Foto - publicitātes
Olu krāsošana ir neatņemama Lieldienu tradīcija. Bet ko iesākt ar visiem atkritumiem, kas palikuši pēc olu krāsošanas un svētku svinībām? “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa skaidro, kā utilizēt izplatītākās atkritumu pozīcijas, kas rodas pēc Lieldienu olu krāsošanas.
Olu čaumalas ir bioloģiski noārdāmie atkritumi, ko droši var mest piemājas kompostā vai brūnajā konteinerā bio atkritumiem. Čaumalas ir lielisks kalcija avots, kas padarīs kompostu vēl vērtīgāku.
Dabīgie materiāli, kas izmantoti olu krāsošanai – sīpolu mizas, augu lapas, tējas un kafijas biezumi, ziediņi un citas dabas veltes ir bioloģiski noārdāmie atkritumi, ko droši var mest piemājas kompostā vai brūnajā konteinerā bio atkritumiem. Atceries – ja izmanto tēju, kas pildīta maisiņos, tad šie izlietotie tējas maisiņi gan ir metami sadzīves atkritumos, jo satur plastmasas piejaukumu.
Diegi, lentītes, marle un lupatiņas, kas izmantotas olu krāsošanas procesā, ir sadzīves atkritumi, ko nešķiro. Tie pārstrādei nav piemēroti. Rūpējies, lai diegi un citi striķīši nenonāk kanalizācijā, jo tie sapinas un bojā notekūdeņu sūkņu staciju iekārtas.
Ja oliņas pēc nokrāsošanas esi ieziedis ar eļļu īpašam spīdumam, atceries, ka tukšo eļļas pudeli, neatkarīgi no tās materiāla veida, dalītās vākšanas konteineros nemet. Lai arī cik tīra pudele liktos, tomēr tajā saglabājušās eļļas paliekas, kas šo iepakojumu padara pārstrādei nepiemērotu.
Tukšās kartona vai plastmasas olu kastītes teorētiski klasificējas kā izlietotais iepakojums. Taču tās tiek gatavotas no ļoti daudz reižu pārstrādātām otrreizējām izejvielām, tāpēc vēl vienai pārstrādei tās vairs nebūs lietderīgi piemērotas. Ja iemetīsi tās dalītās vākšanas konteinerā vieglajam iepakojumam, neko sliktu nebūsi izdarījis. Taču vari būt drošs, ka šīs kastītes jau savu labo darbu vides labā ir paveikušas, un centieni pārstrādāt tās atkārtoti nebūs patērēto resursu vērti.
