Divgadīgajam Dāvidam no Salaspils nepieciešama palīdzība, lai apmaksātu ārstēšanos

“Es ļoti gribu palīdzēt savam dēlam, taču bez atsaucīgu cilvēku atbalsta man neiztikt. Es ilgi baidījos atklāti runāt par mūsu nelaimi un jutos bezpalīdzīga, vientuļa un atstumta. Tagad es saprotu, ka man ir jācīnās par savu puisēnu, un es darīšu visu, kas ir manos spēkos… Mans galvenais sapnis šobrīd ir, lai viņš vienkārši pasmaidītu,” raksta Dāvida māmiņa.        

“Mazā Dāvida vecāki – Elija un Sergejs – ir skaists jauns pāris. Viņi iepazinās internetā. Elija sociālajos tīklos ieraudzīja Sergeja foto un uzrakstīja komentāru. Viņi sarunāja satikties un jau pirmajā tikšanās reizē saprata, ka tas ir liktenis. Elijai bija tikai 23 gadi, un nākotne viņai šķita gaiša un daudzsološa. Dāvida nākšanu pasaulē viņi gaidīja kā vislielāko dārgumu,” stāsta projekta pārstāvji.

“Grūtniecība noritēja normāli, taču dzemdības bija ļoti smagas,” atceras Elija. “Par laimi, veiktās pārbaudes parādīja, ka ar bērnu viss ir kārtībā.” Līdz gada vecumam Dāvids bija mierīgs, sabiedrisks un ļoti jauks mazulis. Elija jau iztēlojās, kā viņš spers savus pirmos solīšus un pateiks pirmos vārdus, ar ko aizrausies, ar kādu sporta veidu nodarbosies, kā viņi vedīs dēlu uz bērnudārzu, bet pēc tam – uz skolu.

Taču gada vecumā pēc kompleksās potes Dāvids pirmo reizi ļoti izbiedēja māmiņu – trīs dienas pēc kārtas viņam turējās augsta temperatūra ap 40, vēsta projekta pārstāvji. Kad temperatūra nokritās, mazulis bija pilnīgi bez spēka, Elija visādi centās viņu sapurināt un ieinteresēt, taču visas viņas pūles bija veltas. Dāvids nereaģēja uz savām mīļākajām mantiņām, klusēja, neēda. Pēc divām nedēļām Elijai kļuva baisi – zēns ar stiklainām acīm skatījās viņai garām, neatsaucās uz savu vārdu un nevienu neatpazina. “Tad viņš paņēma skrejriteni, kuru mēs bijām viņam uzdāvinājuši, apgrieza to otrādi un kā apmāts sāka griezt riteni. Viņš varēja darīt tā stundām ilgi. Bet dažreiz naktī viņš pēkšņi varēja sākt smieties – ar atvērtām acīm, taču it kā miegā. Es raudāju aiz izmisuma un bailēm,” stāsta māmiņa.

Elija sāka meklēt informāciju internetā. Vizītes pie dažādiem speciālistiem skaidrību neviesa. Dāvids bija gluži kā noburts: “Ja agrāk dēliņš uzmanīgi vēroja katru manu kustību, nenovērsa no manis acis, priecājās un smējās, tad tagad viņš nesaprot, ka es esmu viņa mamma. Šķiet, ka bērns ir nokļuvis aizspogulijā – viņš neko neredz un nedzird. Vēl Dāvidam parādījās dīvaini žesti un kustības, viņš var griezt apkārt sev dažādus priekšmetus, kas patrāpās pa rokai, stundām ilgi sēdēt istabas stūrī vai zem galda, kā arī spalgi kliegt – brīžiem man šķiet, ka bungādiņas plīst un es jūku prātā…” stāsta māmiņa.  

Staigāt Dāvids sāka, kad viņam bija gads un pieci mēneši. Rehabilitācijas centrā “Vaivari” Elijai pateica, ka Dāvidam neesot autisms. Šie vārdi spārnoja Eliju, un viņa mazliet nomierinājās. Taču Dāvids turpināja sēdēt stūrī un nekādi nereaģēt uz apkārtējiem. Vecāki mēģināja atdot viņu privātajā bērnudārzā, lai mazulis varētu socializēties mazā grupiņā. Taču pēc pāris nedēļām no šīs domas viņiem nācās atteikties, jo Dāvids negulēja, kliedza, izpildīja dīvainas kustības un ļoti atšķīrās no citiem bērniem, norāda projekta pārstāvji.

Elija turpināja vadāt Dāvidu pie ārstiem, tostarp veica atkārtotu ADOS testu (The Autism Diagnostic Observation Schedule), kas ļauj diagnosticēt autiskā spektra traucējumus. Testa rezultāti aizdomas par autismu apstiprināja. Tajā mirklī Elijas pasaule sabruka, kopā ar to sabruka arī visi viņas sapņi. Tikt galā ar šo triecienu Elijai nav izdevies vēl līdz šim. Šobrīd Elija ir ar bērnu mājās viena, jo vecmāmiņa dzīvo Valmierā, draugu Salaspilī viņiem pagaidām vēl nav, bet tētis Sergejs uz trim četriem mēnešiem dodas jūrā, lai nopelnītu naudu iztikai – ģimenei ir hipotekārais kredīts par dzīvokli Salaspilī (mājokļi šeit ir lētāki nekā Rīgā, arī remontu tajā jaunie cilvēki veica paši saviem spēkiem). Valsts apmaksātās terapijas un rehabilitācijas apjoms autisma gadījumā ir niecīgs salīdzinājumā ar ārstu nozīmēto ārstēšanu, atzīmē projekta pārstāvji.

Par АBA terapiju, ergoterapeitu, logopēdu un fizioterapeitu vecāki cenšas maksāt paši, neraugoties uz to, ka katra vizīte pie speciālista izmaksā vidēji 30 eiro. Elija ar Dāvidu brauc uz Rīgu ar sabiedrisko transportu, lai gan tas sagādā zēnam milzīgu stresu. Ir gadījies, ka zēna neparedzamās uzvedības dēļ citi pasažieri bijuši sašutuši, un Elijai ar bērnu ir nācies izkāpt pāris pieturas ātrāk un turpināt ceļu ar kājām. Sevišķi smagi bija šovasar, kad ārā bija liels karstums. “Diemžēl, mūsu sabiedrība nav gatava tam, ka ir īpašie bērni. Daudzi nesaprot un uzskata, ka bērns ir vienkārši kaprīzs un neaudzināts,” ar rūgtumu stāsta Elija.

Lai palīdzētu Dāvidam un atrastu traucējumu iemeslu, nepieciešams veikt smadzeņu izmeklēšanu un izstrādāt kompleksas klīniskās rekomendācijas. Saņemot atbilstošu atbalstu un terapiju, autisma pazīmes ar vecumu kļūst mazāk izteiktas. Savukārt, ja palīdzība netiek sniegta laikā, autiskā spektra traucējumi var izraisīt hiperaktivitāti, agresiju, alerģijas, problēmas ar pārtikas panesamību, kā arī citus, daudz smagākus veselības traucējumus. Latvijā bērni autisti nesaņem pietiekamu valsts apmaksātu terapiju, turklāt ir liels speciālistu deficīts – lai tiktu pie ārsta, ir jāgaida rindā mēnešiem ilgi, skaidro projekta pārstāvji.

Sanktpēterburgas bērnu neiroloģijas centrā “Doktrīna” neiroloģisko traucējumu ārstēšanā tiek izmantotas tikai pasaulē atzītākās un efektīvākās metodes, tādējādi nodrošinot mazajiem pacientiem labāko rezultātu. Ārstēšanas iznākums ir atkarīgs no tā, cik ātri un precīzi tiek noteikta diagnoze un atklāts problēmu iemesls. Lai to nodrošinātu, centra rīcībā ir pats modernākais un precīzākais diagnostikas un korekcijas aprīkojums, kā arī augsti kvalificēti ārsti ar milzīgu pieredzi neiroloģisko problēmu ārstēšanā. 

Neiroloģijas centra “Doktrīna” speciālisti ir gatavi uzņemt Dāvidu. Dāvidam tā ir ļoti svarīga iespēja. Zēna ārstēšanai nepieciešami 5900 eiro, vēsta projekta pārstāvji.

Ziedojumu tālrunis 90006384 (1,42 eiro par zvanu), kas darbosies līdz 27.septembrim. Labdarības fondā “BeOpen” mazajam Dāvidam ir atvērts konts: “Labdarības fonds BeOpen”, reģ.Nr. 50008218201, konta Nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10; bankas SWIFT kods – CBBRLV22 (BluOr Bank AS); mērķis – “Zaļā lampa. Palīdzība Dāvidam Zagorodnijam”.