Dzintris Kolāts. Nacionālās apvienības pieticīgais mazumiņš ^{Apriņķis.lv}

Lai šos aptuvenību un neskaidrību svētkus padarītu vēl jaukākus, aģentūra LETA savā ziņā norādījusi, ka Kariņš to teicis otrdien. Vistuvākā otrdiena sanāk 15. novembris. Tas norāda uz divām savdabīgām parādībām. Kad šķiet, ka lēnāk un tūļīgāk vairs nav iespējams, prakse rāda, ka ir gan. Otrkārt, no skices projekta daļas līdz pašam projektam un deklarācijai laika nogrieznis varētu būt februāra beigas vislabākajā gadījumā.

Piezīmējams gan, ka deklarācijā sarakstīto neviens īpaši pildīt netaisās un par to uztraucas vai nu tikai naivi žurnālisti, vai dziļi opozicionāri: ah, ah, re, kā deklarācija netiek pildīta, šiem politiķiem ticēt nevar ne par naga melnumu! Mums gan var. To atcerieties nākamajās vēlēšanās!

Nākamās, kā zināms, vēl lielā gabalā, līdz ar ko pie ruļļiem tikušie kādu brīdi var runāt un darīt nebeidzamas muļķības, jo kurš nu klausīs saujiņu caurkritušu lūzeru. Jo īpaši, kad “Jaunās Vienotības” pensionāri ar “mazākā ļaunuma” tēlu vēlēšanu kaislībās sadabūjuši tādu balsu apjomu, ka galva sareibusi, un domā, ka līdzbiedri tik metīs roku pie cepures un maršēs ierindas solī, kur tiks rādīts. Gluži tā vis nenotiek...

Savukārt daudzkrāsainais “Apvienotais saraksts”, realizējot varas partijas ambīciju, atvēzējies uz augstākiem mērķiem un liek priekšā nervozajam sarunu vedējam Kariņam vienu jaunumu pēc otra. Iesākumā arī šo rindu autoram bija, piedodiet, kluss prieks par “Jaunās Vienotības” komforta izjūtas drupināšanu. Tomēr jau otrā, ticams, ka ne pēdējā, valdības memoranda izstrādes rosinājumi, slīpā valsts pārvaldes forma (vai kā nu tur “Apvienotā saraksta” Smiltēns atkal neveikli izpaudies) un citas dumības liecina, ka jaunveidotais “Apvienotā saraksta” personību kokteilis gatavs uz visu ko, tikai ne uz vēlētāju gaidīto darbošanos valsts un sabiedrības labā. Atslābstiet! Līdz vēlēšanām tālu...

Uz šī fona Nacionālā apvienība izskatītos gluži labi. Ar savu prognozēto mazumiņu tikusi valdībā un ārēji mierā ar solītajiem labumiem stāv abiem strīdniekiem mazliet aizmugurē un rāda sabiedrībai nepārprotamas zīmes, sak, cik tie glupi un savās ambīcijās par valsts un tautas lietām nedomājoši. Mēs gan balti kā senlaiku Ziemassvētki.

Ar to gan, mīļie, nepietiks. Gribētos sadzirdēt, ka jūs iekarsušos strīdniekus vestu pie prāta, atkal un atkal norādot, ka darboties spējīga valdība ir daudz labāk nekā jau kurais deklarācijas uzmetuma sametums līdz svētdienai, pirmdienai, otrdienai utt. Ņemot vērā Nacionālās apvienības politisko pieredzi, Raivja Dzintara izteiksmes prasmi (bez ironijas) rakstos un vārdos, tas būtu paveicams darbs. Tomēr izskatās, ka Nacionālā apvienība īsti latviskā pieticībā samierinās ar mazumiņu. Aizvien mazāku mazumiņu ar katrām vēlēšanām.

Rodas iespaids, ka darboties spējīgākajam, kompaktajam un politiskos uzstādījumos vismaz aptuveni līdzīgajam valdības veidotāju modelim ir kārtojamas daudz svarīgākas štelles par politiķa galvenajiem uzdevumiem – izveidot darboties spējīgu valdību, it īpaši šajos laikos, nav īpaši jāatkārto – kādos...