Aptauja: Latvijā 40% iedzīvotāju rudenī piedzīvo nomāktu garastāvokli un spēku izsīkumu

Psihoterapeits un "Olainfarm" darba efektivitātes vadītājs Aldis Miglinieks norāda, ka gada tumšākajā laikā sliktais garastāvoklis un enerģijas trūkums var liecināt par tādu klīnisku diagnozi kā sezonālā depresija. Depresija nav reta parādība - to noteiktos dzīves periodos piedzīvojuši apmēram 20% sieviešu un 10% vīriešu.

Vienlaikus sezonālā depresija cilvēkus skar retāk - ar to dzīves laikā saskaras ap 4% līdz 5% iedzīvotāju, un tā ir cieši saistīta ar ziemas tuvošanos un tumsu, tāpēc ziemeļnieki tai ir pakļauti biežāk, nekā dienvidos dzīvojošie. Tomēr tas nenozīmē, ka tā norit vieglāk par jebkuru citu depresijas veidu, un līdzcilvēku atbalsts ir ne mazāk svarīgs, atzīmē Miglinieks.

Gadījumos, kad cilvēkam ilgstoši vērojamas garastāvokļa izmaiņas, pazūd prieks, parādās nomāktība, bezcerība, bezspēcības sajūta, izmisums, dusmas, viņš iesaka pavaicāt - "kā tu jūties, kas ar tevi notiek, kas tevi satrauc vai dara bažīgu". Reizēm saruna un savas problēmas verbalizēšana jeb nosaukšana vārdā ir ļoti nepieciešama, lai cilvēks pats saprastu, ar ko viņam darīšana, un sāktu meklēt risinājumus, min Miglinieks.

Viņš atgādina - emocionālais stāvoklis ir cieši saistīts ar kognitīvajām spējām jeb domāšanu, tāpēc var parādīties adekvātas situācijas uztveres grūtības, cilvēks redz tikai slikto, jūtas kā neveiksminieks, kuram nekas nesanāk, kurš neko nemāk un netiek galā ar darbu, sadzīvi, attiecībām. Sliktākajā gadījumā cilvēks atsakās no lieliem plāniem un skaistiem sapņiem, pārstāj censties, zaudē dzīves jēgu un var pat aizdomāties par pašnāvību.

Psihoterapeits atzīmē, ka viss, ko jūtam un domājam, ir cieši saistīts arī ar ķermeni. Piemēram, ja prātu pārņēmušas drūmas domas, tad pazeminās enerģijas līmenis, cilvēks netiek galā ar to, kas vēl vasarā nav sagādājis nekādu piepūli.

Pēc viņa paustā, sezonālā depresija nereti iet rokrokā ar miega traucējumiem, kas saistīti ar pārāk intensīvu melatonīna izdalīšanos. Melatonīns ir atbildīgs par iemigšanu, un smadzenes to ražo tumsā, tāpēc rudenī un ziemā nereti jūtamies miegaini, ilgāk guļam, no rītiem ir grūtāk pamosties.Savukārt, ja depresija saistīta ar trauksmi, viss var būt gluži pretēji un cilvēks mostas naktī, nespēj beigt domāt par savu situāciju, naktīs svīst, jūt skudriņas pār muguru - tas liecina par augstu trauksmes līmeni.

Būtiska nozīme laba garastāvokļa uzturēšanā ir ne tikai pamatvajadzību apmierināšanai - ēdienam, pietiekamam ūdens daudzumam, labam miegam, apmierinājumam un baudai, - bet arī labām savstarpējām attiecībām, veiksmīgai pašrealizācijai darbā, priekam, ko gūstam vaļaspriekos. Miglinieks skaidro, ka reizēm ilgstoši nomāktu sajūtu var raisīt gluži ikdienišķas, sadzīviskas problēmas, piemēram, gaismas un siltuma taupīšana mājās vai darbā strauji augošo energoresursu cenu dēļ.

Aptauja liecina, ka salīdzinoši visbiežāk jeb 41% gadījumos iedzīvotāji pašsajūtas uzlabošanai gada tumšajā laikā skatās filmas, dedzina sveces un saslēdz gaismas - 36% un pēc iespējas vairāk uzturas svaigā gaisā - 31%. Tāpat gandrīz katrs trešais ēd saldumus un našķojas omas uzlabošanai, vienlaikus 24% izvēlas ēst vairāk veselīgas pārtikas un lietot vitamīnus, citiem kā labs uzmundrinājums ir tikšanās ar draugiem, 21% fiziskās aktivitātes, 19% ilga gulēšana un tikpat daudzi pašsajūtas uzlabošanai neko īpaši nedara.

Psihoterapeits atzīmē, ka ikvienam ir jāatrod sava labsajūtas formula, vienlaikus papildinot, ka ir dažas pamatlietas, kas var palīdzēt jebkuram justies labi par spīti tumsai, aukstumam un ziemas tuvumam - ir svarīgi doties dabā, ķert sauli, lai papildinātu D vitamīna krājumus, tikties ar draugiem un veltīt laiku rūpēm par sevi.

Savukārt, ja cilvēks jūt, ka netiek pats galā, Miglinieks aicina nekautrēties un meklēt palīdzību. Reizēm pietiek ar līdzcilvēku atbalstu, smagākos gadījumos jāvēršas pie ģimenes ārsta, psihologa vai psihoterapeita.

Pētījuma centra "SKDS" un "Olainfarm" aptauja veikta 2022.gada novembrī, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.