Pētījums: uzņēmumu vadītājiem Latvijā atalgojums audzis par 8,4%
- Autors: Kristiāna Boša, “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante
Foto - publicitātes
Lielākās algas (pirms nodokļu nomaksas) starp augstākā līmeņa vadītājiem Baltijā ir Lietuvā, bet zemākās – Latvijā, neraugoties uz to, ka salīdzinājumā ar 2021.gadu šogad pieaudzis gan uzņēmumu vadītāju, gan valdes locekļu atalgojums. Uzņēmumu vadītājiem atalgojums audzis vidēji par 8,4%, bet valdes locekļiem – par 11,8%, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” augstākā līmeņa vadītāju atalgojuma 2022. gada pētījuma dati.
Latvijā pamatalgas palielinājumu saņēma 77% uzņēmuma vadītāju. Salīdzinājumam – Igaunijā atalgojums palielinājās 70%, bet Lietuvā – 92% uzņēmumu vadītāju (Igaunijā uzņēmumu vadītāju atalgojums palielinājās par 5,5%, bet Lietuvā par 10,4%). Pārējiem valdes locekļiem algas pieaugums bijis lielāks: Latvijā – 11,8%, Lietuvā – 14%, bet Igaunijā – 5,9%. Latvijā pamatalgas palielinājumu saņēma 81% valdes locekļu.
Pētījuma mērķis ir sniegt pārskatu par augstākā līmeņa vadītāju atalgojumu Latvijā. Lai nodrošinātu atalgojuma informācijas objektivitāti, pētījumā nav iekļautas to augstākā līmeņa vadītāju algas, kas vienlaikus ir organizācijas vai uzņēmuma lielākie akcionāri vai vienīgie īpašnieki. Pētījuma rezultāti var palīdzēt pozicionēt augstākā līmeņa vadītāju atalgojumu Latvijas algu tirgū, novērtēt algu politikas konkurētspēju, prognozēt nākamo periodu algu, kā arī izstrādāt un pielāgot atalgojuma sistēmas.
Pētījuma ietvaros tika analizēts arī, kādi faktori ietekmē valdes locekļu un priekšsēdētāju atalgojuma apmēru. Individuālais sniegums ietekmē valdes locekļu atalgojumu 53% organizāciju, bet uzņēmumu vadītāju algu – 60%, būtisks faktors ir arī organizācijas peļņas izmaiņas – tās ietekmē valdes locekļu atalgojumu 42% organizāciju, bet uzņēmumu vadītāju – 52%.
Arī informācijai par algu līmeni no atalgojuma pētījuma ir vērā ņemama ietekme uz izmaiņām, valdes locekļu atalgojumu tā ietekmē 53% organizāciju, bet uzņēmumu vadītāju atalgojumu – 48%. Atalgojuma apmēru ietekmē arī tādi aspekti kā esošās algas neatbilstība tirgus līmenim, izmaiņas pienākumu saturā un atbildības apjomā, konkurence ar citām darba tirgus nozarēm, inflācija, attiecīgā brīža ekonomiskā situācija u.c.
Reālais atalgojuma pieaugums uzņēmumu vadītājiem pēdējos gados būtiski pārsniedzis prognozes. 2021. gadam tika prognozēts 2,5% pieaugums, bet realitātē tas sasniedza 7,1%. 2022. gadā tika prognozēts 3,3% pieaugums (realitātē 8,4%). Līdzīga situācija vērojama arī valdes locekļu atalgojuma prognozēs – 2021. gadam tika prognozēts 2,5% pieaugums, bet realitātē tas sasniedza 7,1%. 2022. gada prognoze bija 3,5% (realitātē 11,8%). 2023. gadam uzņēmumu vadītājiem tiek prognozēts 8,3% pieaugums, bet valdes locekļiem 7,5% pieaugums.
Pētījumā, kas tika veikts 2022. oktobra līdz novembrim, piedalījās 203 dažādas organizācijas, dati tika analizēti par 163 uzņēmumu vadītājiem un 187 valdes locekļiem. 41% no respondentiem piedalījās arī 2021. gada aptaujā. Aptaujā ir pārstāvētas dažādu nozaru (pārdošana, finanšu pakalpojumi, ražošana, IKT, transports un loģistika u.c.) organizācijas ar dažādiem ieņēmumiem, darbinieku skaitu un kapitāla izcelsmi.
Augstākā līmeņa vadītāju atalgojuma pētījums Latvijā tiek īstenots kopš 1999. gada (Igaunijā kopš 1995. gada, bet Lietuvā – 2007. gada). Vairāk nekā 20 gadu laikā veiktie pētījumi ir balstīti uz kopīgu metodoloģiju, taču kompānijas zīmoli un nosaukumi dažādās valstīs ir bijuši atšķirīgi. Igaunijā un Latvijā šo pētījumu iepriekš īstenoja “Fontes”. Lietuvā līdz šim aptaujas tika veiktas ar nosaukumu “Baltic Salary Surveys”.