Menu
 

Ekonomikas ministrija: Gada otrajā pusē ekonomikas tempi būs ļoti mēreni

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Sagaidāms, ka gada otrajā pusē ekonomikas tempi būs ļoti mēreni - līdzīgi pēdējos četros ceturkšņos vērotajiem, norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šogad otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās bija par 0,5% mazāks nekā pirms gada. Ekonomiku turpina ietekmēt ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība, joprojām augstās cenas, kā arī procentu likmju celšana Eirozonā. Kopumā šī gada pirmajā pusgadā IKP bija par 0,1% lielāks nekā pirms gada.

Augstais cenu līmenis turpina ietekmēt mājsaimniecību patēriņu. Lai arī bruto darba samaksa šī gada otrajā ceturksnī bija par 12% lielāka nekā pirms gada, tas vien par 0,1 procentpunktu apsteidza inflāciju. Šogad otrajā ceturksnī privātais patēriņš bija par 1,2% mazāks nekā pirms gada.

Līdzīgi kā gada sākumā arī otrajā ceturksnī pieaugums bija investīcijām, ko noteica būvniecības nozares pieaugums. Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā gada griezumā palielinājās par 5,1%. Mājokļos, ēkās un būvēs investīcijas pieauga par 15,3%, savukārt ieguldījumi mašīnās un iekārtās saruka par 1,8%, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos pieauga vien par 0,1%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi otrajā ceturksnī bija par 1,5% mazāki nekā pirms gada. Turpina atkopties pakalpojumu eksports, kas šogad otrajā ceturksnī bija par 9,8% lielāks nekā pirms gada. Pieaugumu sekmēja gaisa transporta pakalpojumu, kā arī profesionālo un tehnisko saimnieciskās darbības pakalpojumu un datorpakalpojumu eksports.

Preču eksporta apjomi salīdzināmās cenās otrajā ceturksnī saruka par 5,4%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi, mehānismi un mehāniskas ierīces, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. Jāatzīmē, ka preču un pakalpojumu importa apjomi otrajā ceturksnī ir samazinājušies straujāk nekā eksports - par 2,9% un otrajā ceturksnī eksporta-importa saldo faktiskajās cenās bija -3,8% no IKP.

Nozaru griezumā kopējā pievienotā vērtība otrajā ceturksnī saglabājās pagājušā gada attiecīgā perioda līmenī. Tomēr nozaru griezumā tendences ir ļoti atšķirīgs. Apjomu samazinājums ir vērojams ražojošajās nozarēs, kas lielā mērā ir saistīts ar eksporta iespēju pasliktināšanos. Šogad otrajā ceturksnī apstrādes rūpniecība saruka par 7,9%. Savukārt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē fiksēts kritums par 6%, ko lielā mērā ietekmēja samazinājums augkopības nozarē saistībā ar šīs vasaras nelabvēlīgajiem laikapstākļiem. 

Pārējā rūpniecībā apjomu samazinājumu par 5,5% ietekmēja kritums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādes nozarē, kā arī ieguves rūpniecībā. Apjomu samazinājumu transporta un uzglabāšanas nozarē par 4,9% ietekmēja sauszemes transports un uzglabāšanas un transporta palīgdarbības. Apjomu kritums otrajā ceturksnī gada griezumā bija arī tirdzniecības nozarē - par 1,6%.

Savukārt kāpums otrajā ceturksnī vērojams būvniecībā un vairumā pakalpojumu nozaru. Otro ceturksni pēc kārtas divciparu pieauguma tempi ir būvniecības nozarē - pieaugums gada griezumā par 15,4% nodrošināja lielāko pozitīvo devumu ekonomikā otrajā ceturksnī. Stabili pieauguma tempi saglabājas nozarēs, kuras vissmagāk skāra Covid-19 ierobežojumi - otrajā ceturksnī izmitināšanas un ēdināšanas nozare gada griezumā pieauga par 4,3%, mākslas izklaides un atpūtas nozare - par 8,7%. Joprojām stabils kāpums vērojams IKT nozarē - otrajā ceturksnī pieaugums par 10,1%.

Augstā inflācija turpinās ierobežot izaugsmi, bet nozaru griezumā saglabāsies ļoti atšķirīgā dinamika, prognozē Salmiņš.

 
atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.