Lēdurgā piedāvā caur detektīviem dziļāk iepazīt ikdienas dzīvi padomju laikos

Detektīvromāni un stāsti pieder tā sauktajam populārās literatūras žanram, ko cilvēki labprāt lasa, bet literatūras kritika dažkārt šo prozu ierindo otrās kategorijas literatūrā. Tomēr vēsturnieki mūsdienās bieži pievēršas detektīvam kā sociālās vēstures avotam, kas var sniegt interesantas un pat unikālas liecības par cilvēku ikdienas dzīvi, tās apstākļiem, sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem noteiktā laika posmā. Detektīva žanram ir savas likumsakarības, tās prasa grodi savērptu sižetu, kas saista lasītāja interesi, spilgtus tēlus un raksturus, ar kuriem var identificēties un kurus var atpazīt kā savus laikabiedrus. Detektīvus labprāt ekranizē gan atsevišķās filmās, gan seriālos, jo ikviens savureiz ir jutis aicinājumu doties “noziegumam pa pēdām”, kā sekojot pirmatnējam mednieka instinktam.

Padomju Savienībā detektīvs bija viena no retajām legālajām izklaidēm, kas varēja pastāvēt sociālistiskajā valstī, kur šķietami nebija pamata noziegumiem, vismaz tā apgalvoja padomju propaganda. Politiskās cenzūras apstākļos labākie latviešu detektīvžanra literatūras darbi, kurus radīja Andris Kolbergs, Viktors Lagzdiņš, Vladimirs Kaijaks un Gunārs Cīrulis, stāstīja par sabiedrībā valdošajiem tikumiem un netikumiem, par “reālo sociālismu” un tā zemstrāvām, kas nekad neparādījās oficiālajā presē un tikai retumis bija sastopama citos literārajos tekstos. Tādēļ ir vērts atcerēties 20.gadsimta 60. līdz 80.gadu Latvijas ikdienas dzīves ainavu, kas tieši detektīvstāstos un romānos ieguva savu laikmetu spilgti raksturojošas krāsas. Detektīvu uzmanības centrā Latvijas PSR bija noziegumi, kam bija padomju sociālismā un ekonomikā sakņoti cēloņi, līdz ar to detektīvs atklāja tās sabiedrības dzīves puses, par kurām klusēja padomju ideoloģija un propaganda, skaidro pašvaldībā.

Mārtiņš Mintaurs (1979) ir vēsturnieks ar pieredzi pētniecībā un muzeju darbā, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks. Interesējas par latviešu literatūru un Latvijas vēsturi 19. un 20.gadsimtā. Pusmūža gadiem piemītošo sentimentālismu pārvar, bērnības atmiņu iespaidā pievēršoties vēlīnā padomju režīma pētīšanai.