Kristofs Blaus: burāšanā un biznesā komanda ir vissvarīgākā
- Autors: Apmaksāta publikācija
Latvijā radītā veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nutrameg līdzdibinātājs Kristofs Blaus uzlādē biznesa ikdienā iztukšotās baterijas, burājot jūru un okeānu plašumos. Viņš ir burājis Adrijas, Egejas, Jonijas, Karību, Baltijas jūrā, pāri Atlantijas okeānam un piedzīvojis gan neaizmirstami skaistus brīžus, gan sliktus laikapstākļus un tehniskas problēmas, kas prasa ātru reakciju. Taču jebkurā situācijā uz ūdeņiem, tāpat kā biznesā, panākumi ir atkarīgi no tā, cik saliedēta un spējīga ir komanda.
Burāšanai ar biznesu ir daudz kopīga
Kristofs Blaus sācis burāt 16 gadu vecumā. Viņš stāsta: “Vienu vasaru gribēju nopelnīt naudu, tāpēc piedalījos ģimenes draugu jahtas atjaunošanā, slīpēju klāju. Uz skolas beigšanu viņi man uzdāvināja mācību braucienu – vietu ekipāžā uz viena no pasaulē lielākajiem buriniekiem, kur pavadīju nedēļu. Man jūrā ļoti patika. Tad kādu laiku aizrāvos ar vējdēli, bet pēdējos 10 gadus esmu jahtu kapteinis.”
Tieši tāpat kā biznesā ir procesi, kurus var īstenot, tikai skaidri sadalot pienākumus, arī uz jahtas katram ir jāzina sava loma. “Lietas nenotiek pašas no sevis, uz laivas katram ir savs pienākums. Tas ir līdzīgi kā biznesā, kur mārketinga speciālisti atbild par mārketingu, bet programmētāji – programmē. Un pienākumi ir jāsadala jau krastā,” stāsta Kristofs Blaus. “Kapteinim jau laikus ir jāizskaidro komandai klāja noteikumi: gan ļoti praktiski – kā apsaimniekot ūdens krājumus, pārtiku, atkritumus, ikdienas paradumus, gan mentāli – ko darīsim, ja būs auksti, šūpos, radīsies tehniskas problēmas, pazudīs elektrība, apstāsies dzinējs, niķosies enkurs. Kad ir auksti, gribēsies ielīst aizvējā, bet padomā, ka salst visiem, un tā vietā, lai censtos ieņemt labāko vietu, parūpējies par citiem. Ja visā komandā valda tāda domāšana, parasti viss izdodas ļoti forši, un slikti apstākļi nav šķērslis lieliskam ceļojumam.”
Arī burāšanā tāpat kā biznesā jebkura situācija var eskalēties pilnīgi negaidīti, un ekstrēmas situācijas veidojas no nekā. Pat burājot mierīgā laikā, kāds var pārkrist pār bortu. Atejot no piestātnes, virves gals var uzmest ķiņķi, ieķerties aiz klampas krastā, un mierīgas atiešanas vietā jau var domāt par zvanu apdrošinātājam.
“No burāšanas baidīties nevajag, taču mazliet jāiespringst ir vienmēr, jo vajadzīga liela rūpība un komandas koordinēšana, lai viss droši izdotos. Īpaši riskanta parasti ir jahtas pienākšana un atiešana no ostas, jo tieši piestātnēs notiek lielākā daļa avāriju. Atklātā jūrā uz visām pusēm ir jūdzēm daudz vietas un daudz laika, lai situāciju risinātu, bet piestātnē – tikai dažas sekundes, jo tu esi pāris metru attālumā no betona apmales vai citas laivas, kurā nevajadzētu ietriekties. Svarīgi, lai katrs zina savu lomu šajā manevrā un atbilstoši reaģē, ja rodas sarežģījumi,” stāsta Kristofs Blaus.
Burājot vissvarīgākā ir komanda
Burāšanu kā savu hobiju Kristofs Blaus izvēlējies apmēram 24 gadu vecumā. Tajā laikā viņš apzināti meklējis veidu, kā atbrīvoties no stresa, ko radīja darba ikdiena tikko uzsāktajā biznesā. “Izejot jūrā, rodas sajūta, ka visas problēmas paliek krastā. Ikdienā esmu kopā ar 60 cilvēkiem, bet burājot to visu var nolikt uz pauzes uz kādu nedēļu vai ilgāk – ir tikai laiva, daži cilvēki, jūra, laikapstākļi un kartes, un tas ļauj nomest tempu,” stāsta uzņēmējs.
Viņš uzsver – laikapstākļi, maršruts un jahta ir tikai ārējie apstākļi, īsto brauciena raksturu veido komanda, kas par 80% nosaka, cik šis piedzīvojums būs atmiņā paliekošs: “Vairāku dienu brauciens – tas nav uz pāris stundām iziet līcī paburāt, kopā dažos kvadrātmetros būs jāpavada daudz laika. Ir nācies piedzīvot braucienu, kurā ir ļoti slikts laiks, bet komanda salasījusies forša, un tas ir bijis viens no labākajiem ceļojumiem. Un izveidot labu komandu – tas ir kapteiņa pienākums. Svarīgi, lai ne tikai tev pašam šie cilvēki patīk, bet viņi arī kopā labi jūtas.”
Jūra dāvina neaizmirstamus mirkļus
“Visos braucienos pienāk brīdis, kad komanda ir sadraudzējusies un tik labi sastrādājusies, ka liekas – šitā varētu vēl mēnesi. Organizējot jaunu braucienu, tieši to brīdi gaidu,” stāsta uzņēmējs. Viens no skaistākajiem braucieniem bijis ceļojums no Rīgas uz Roņu salu: “Tur ir tāds posms, kur zona pazūd uz četrām stundām. Nekas nav redzams, apkārt tikai skaisti pelēka Baltijas jūra un pelēkas debesis. Kāds spēlē ģitāru, mēs tur lēnām slīdam, un ir sajūta, ka esam tikai četri cilvēki uz pasaules un vispār nav nekādu problēmu. Maģiska pieredze.”
Bet, kopā ar draugiem burājot pāri Atlantijas okeānam uz Tobago, Karību jūras tuvumā ceļotājus sagaidījis apmēram simt delfīnu bars, krietnu brīdi lēkājot ap jahtu un mēģinot draudzēties. “Bijām pavadījuši divas nedēļas jūrā. Divās nedēļās var pagūt visu izrunāt, noklausīties visus jokus, kurus katrs zina, tāpēc bijām atkal gatavi sabiedrībai. Un mūsu pirmā sabiedrība bija delfīni,” atmiņās dalās Kristofs Blaus.
Viņš atzīst – pat visizsmeļošākās zināšanas un plašākā pieredze neglābj no kļūdām, un kļūdās arī vislabākie kapteiņi, stūrmaņi vai komandas biedri. Taču riskantu situāciju sekmīga risināšana prasa visas komandas spēju patstāvīgi saskatīt problēmas un rīkoties, nevis uzskatīt sevi par pasažieriem un noskatīties no malas. Šīs pūles ir to vērtas, lai kā bezrūpīgi un laimīgi pasažieri varētu izbaudīt maģiskos mirkļus, kurus katrā braucienā dāvina jūra.