Aptauja: iedzīvotājus no sabiedriskā transporta izmantošanas attur tā neatbilstība viņu vajadzībām un infrastruktūras nepiemērotība

Pētījuma dati liecina, ka sabiedrisko transportu Latvijā pēdējā pusgada laikā ir izmantojuši 65% iedzīvotāju – no tiem nedaudz vairāk kā divas trešdaļas (69%) kopumā ir apmierināti ar sabiedrisko transportu Latvijā (t.i., ar to, cik ērti, viegli, ātri un komfortabli Latvijā ir pārvietoties ar sabiedrisko transportu), savukārt ceturtā daļa (25%) pauž kritiskāku viedokli un ir pilnībā vai drīzāk ar to neapmierināti. Kopumā apmierinātāki ar sabiedrisko transportu Latvijā ir gados vecāki sabiedriskā transporta lietotāji (65-74 gadus veci), kā arī Kurzemē dzīvojošie.

No sabiedriskā transporta lietotāju skatupunkta svarīgākais aspekts, izmantojot sabiedrisko transportu, ir viņu vajadzībām atbilstošs kustības grafiks – ka braucieni ir ērtos laikos un ar pietiekamu regularitāti (kā svarīgāko aspektu nosaukuši 57% sabiedriskā transporta lietotāju).

Katram otrajam sabiedriskā transporta lietotājam būtiska ir sabiedriskā transporta precizitāte – transports pieturvietā un galapunktā ir noteiktā laikā (53%), arī brauciena izmaksas (52%) un sabiedriskā transporta maršrutu atbilstība pasažieru vajadzībām, lai nokļūtu vajadzīgajā galamērķī (49%).

Katrs trešais norāda, ka viņiem kā pasažieriem svarīgākais, izmantojot sabiedrisko transportu, ir ātrums – kopējais laiks, kas tiek pavadīts ceļā (38%), pieturvietu atrašanās tuvu brauciena sākumpunktam un tuvu galamērķim (33%), kā arī komforts brauciena laikā (29%). Pasažieriem svarīgi ir arī brauciena laikā justies droši par sevi, savu veselību un savu mantu (20%), viegli un ērti pieejama informācija par kustību sarastu un izmaiņām (19%), kā arī ērts biļešu iegādes veids (14%).

Brauciena izmaksas jo īpaši svarīgas ir 55-64 gadus veciem pasažieriem, savukārt 25-34 gadus veci pasažieri kopumā biežāk nekā pārējie norāda, ka viņiem ir svarīgi brauciena laikā justies droši par sevi, savu veselību un savu mantu.

Sabiedriskā transporta kustības grafika precizitāte jo īpaši svarīgi ir tiem, kuri ikdienā visbiežāk pārvietojas ar pilsētas sabiedrisko transportu, savukārt atbilstošs kustību grafiks – tiem, kuru ikdienā visbiežāk izmantotais transportlīdzeklis ir reģionālie – starppilsētu pasažieru pārvadājumi, kā arī regulārajiem braucējiem (tiem, kuri ar sabiedrisko transportu pārvietojas katru vai gandrīz katru dienu).

Pieturvietu atrašanos tuvu brauciena sākumpunktam un galamērķim kopumā biežāk nekā pārējie pasažieri novērtē tie, kuri ar sabiedrisko transportu dodas iepirkties vai mēdz braukt tajā ar maziem bērniem.

“Kantar” veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka sabiedrisko transportu Latvijā pēdējā pusgada laikā nav izmantojis katrs trešais (35%) iedzīvotājs. Būtiskākie iemesli, kādēļ netiek izmantots sabiedriskais transports, ir saistīti ar tā nepiemērotību lietotāju vajadzībām. Visbiežāk tā ir maršrutu neatbilstība, tai skaitā, nepieciešamība kombinēt vairākus transportlīdzekļus un/vai maršrutus nokļūšanai vajadzīgā galamērķī (minējuši 31%), pārāk ilgs ceļā pavadītais laiks salīdzinājumā ar citiem pārvietošanās līdzekļiem un veidiem (31%), kā arī neatbilstošs sabiedriskā transporta kustības grafiks (26%).

Katrs sestais (17%) norāda, ka viņu no sabiedriskā transporta izmantošanas attur pieturvietu atrašanās neatbilstība viņu vajadzībām, 14% aptaujas dalībnieku norāda arī uz finansiāliem apsvērumiem (augstas izmaksas un dārgas sabiedriskā transporta biļetes), bet 11% – ka sabiedriskajā transportā ir neapmierinošs komforts.

Kopumā retāk tiek minēti arī tādi aspekti kā sabiedriskā transporta precizitāte un tas, ka nevar paļauties, ka transports pieturvietā un galapunktā ir noteiktā laikā (6%), ka sabiedriskajā transportā pasažieri nejūtas droši par sevi, savu veselību un savu mantu (6%), biļešu iegādes veids nav ērts un neatbilst pasažieru vajadzībām (6%), arī ar pieturvietu nodrošinājumu saistīti aspekti, kā, piemēram, neapmierinošs komforts sabiedriskā transporta pieturvietā (4%) vai tas, ka sabiedriskā transporta pieturvietas tuvumā nav pieejama autostāvvieta (4%).

Interesantas atšķirības iezīmējas dažādu iedzīvotāju grupu vidū. Tā, piemēram, jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem ievērojami biežāk nekā pārējie iedzīvotāji kā vienu no pamata iemesliem sabiedriskā transporta neizmantošanai nosauc sabiedriskā transporta neprecizitāti, savukārt iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem ievērojami biežāk ir norādījuši uz maršrutu nepiemērotību viņu vajadzībām.

Rīdzinieki ievērojami biežāk nekā pārējie kā iemeslus transporta neizmantošanai akcentē ātrumu – ka ir ilgs kopējais ceļā pavadītais laiks salīdzinājumā ar citiem pārvietošanā veidiem, arī neapmierinošu komfortu sabiedriskajā transportā, kā arī to, ka sabiedriskajā transportā nejūtas droši par sevi, savu veselību un savu mantu.