Rīcības plānā trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā nav iekļauts izklaides vietu radītais troksnis

Iniciatīvas rosinātāja par troksni regulējoša Naktsmiera likuma ieviešanu Maija Krastiņa vairākkārt jautāja par to, vai šajā trokšņu samazināšanas plānā ir iekļauta sadaļa par izklaides vietu radīto troksni un izklaides vietu troksni naktīs. 

Viņai tika skaidrots, ka pašlaik nav nekādu normatīvu, kas ļautu izklaides vietu radīto troksni uzskatīt par vides troksni. Līdz ar to šajā plānā neesot šādas sadaļas.

Tāpat sanāksmē tika noskaidrots, ka nav paredzēti pasākumi cīņai pret motociklu radīto troksni.

Kā izskanēja diskusijā, sabiedriskās apspriešanas sanāksmē piedalījās trīs cilvēki. Vēlāk Rīgas dome informēja, ka apspriešanā piedalījās pieci cilvēki.

Pirmdien Rīgas domes sēžu zālē notika rīcības plāna trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā publiskās apspriešanas sanāksme, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Rīgas iedzīvotāji līdz 5.oktobrim var piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, lai paustu viedokli un ieteikumus par rīcības plāna projektu trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā laikā no 2024. līdz 2028.gadam, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Kā norādīts plāna projektā, Rīgā galvenie trokšņu avoti ir autotransports, vilcieni, rūpnieciskā darbība un lidmašīnas.

Rīgā ir 3769 teritorijas, kas atbilst klusajiem rajoniem. Par tādiem tiek uzskatīti rajoni, kuros trokšņa līmenis dienā nepārsniedz 50 decibelus, vakarā - 45 decibelus, bet naktī - 40 decibelus.

Plāna izstrādes gaitā konstatēts, ka 3585 kluso rajonu platība ir mazāka par vienu hektāru. Savukārt vismazāk ir teritoriju kuru platība ir lielāka par 20 hektāriem.

Starp pašvaldības plānotajiem pasākumiem, kas mazinās troksni pilsētā, tiek norādīta Austrumu maģistrāles pabeigšana, Dienvidu tilta ceturtās kārtas īstenošana, Buļļupes tilta pieeju rekonstrukcija, kravas transporta ievada Babīte-Daugavgrīva izbūve un citi.

Troksni plānots mazināt, atsevišķās vietās samazinot braukšanas ātrumu, veicot satiksmes mierināšanas pasākumus, izveidojot zemās emisiju zonu, pielāgojot Rīgas tramvaju infrastruktūru zemās grīdas tramvaju parametriem, izmantojot "klusās" riepas sabiedriskajam transportam un ierīkojot stādījumus.

Plānu izstrādāja SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma.

Plāna izstrāde pašvaldībai izmaksājusi 82 885 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par troksni regulējoša Naktsmiera likuma ieviešanu.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Maija Krastiņa. Viņa skaidro, ka Rīgas pašvaldības policija 2022.gadā saņēma 10 077 iedzīvotāju iesniegumus par trokšņošanu, tomēr problēma ir aktuāla arī citās pilsētās.

Iedzīvotāju naktsmieru traucē "izklaides vietas, kas ducina basus līdz rītausmai, terases, kuru skandas skan visu nakti, pasākumi un koncerti bez skaņas un laika ierobežojumiem, motocikli, kas dārdina savus izpūtējus, un visādi citi trokšņi, kas traucē naktsmieru", uzskaita Krastiņa. Ja dažādu saimniecisko un citu troksni kaut cik regulē likums, tad šāda veida izklaides trokšņus neierobežo gandrīz nekas, un iedzīvotājiem nav pietiekamas aizsardzības pret troksni naktī, apgalvots iniciatīvā.

2022.gada vasarā neliela rīdzinieku grupa sāka vākt parakstus pret nakts troksni un par naktsmieru. Jautājums tika aktualizēts, panākot grozījumus likumā, paredzot sodīt juridiskas personas par sabiedriskās kārtības traucēšanu. Teorētiski tas pieļaujot iespēju sodīt arī par trokšņošanu, taču praktiski daudzi paliek nesodīti un turpina trokšņot, pausts idejas aprakstā.

Krastiņa uzsver, ka trokšņa negatīvā ietekme ir ne tikai traucēklis iedzīvotāju mieram un labsajūtai. Pētījumi liecina, ka noteiktu trokšņa lielumu sliekšņu pārsniegšana miega laikā kaitīgi ietekmē arī iedzīvotāju veselību.