Veselības ministrs: Publiskajā sektorā neprotam saimniekot
Latvijā ir problēma, ka publiskajā sektorā neprotam saimniekot, šādu viedokli intervijā laikrakstam "Diena" paudis veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Latvijā ir problēma, ka publiskajā sektorā neprotam saimniekot, šādu viedokli intervijā laikrakstam "Diena" paudis veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Vai iepērkoties Tu pievērs uzmanību marķējumam uz pārtikas produktu iepakojuma? Un ne tikai zīmolam priekšpusē, bet arī pārējai informācijai uz produkta marķējuma? Ražotāji arvien biežāk veido produkta iepakojumu un reklāmu tā, lai produkts izceltos un piesaistītu patērētāja uzmanību. Pielietotās mārketinga metodes kļūst arvien radošākas un spilgtākas, tiek izdomāti orģināli nosaukumi un pievienotas pievilcīgas frāzes. Izvietojot dažādas uzturvērtības un veselīguma norādes uz savu produktu iepakojumiem, ražotāji vēlās informēt patērētājus par produkta kvalitāti un labajām īpašībām, tomēr Valsts zinātniskā institūta “BIOR” eksperts Jānis Ruško uzsver – visām norādēm ir jābūt zinātniski pamatotām un jāatbilst Eiropas Savienības likumdošanā noteiktajiem kritērijiem.
Apgūstot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, Latvijas iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem, ir iespēja bez maksas uzlabot piekļūstamību savā dzīves vietā. Šādi plānots uzlabot šo cilvēku dzīves kvalitāti, sniedzot iespēju bez citu palīdzības pilnvērtīgi izmantot savu mājvietu, izkļūt no tās un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, piemēram, doties uz mācībām, darbu vai citās gaitās. Paredzams, ka šādi būs iespējams palīdzēt gandrīz 300 cilvēkiem, liecina Labklājības ministrijas informācija.
57% autovadītāju atzīst, ka nebūtu gatavi sniegt pirmo palīdzību, ja rastos tāda nepieciešamība – 43% no viņiem norāda, ka atceras pirmās palīdzības kursos apgūto, taču nebūtu gatavi to pielietot, bet 14% atzīst, ka neatceras apgūto. 37% norāda, ka labi atceras apgūto un būtu gatavi sniegt pirmo palīdzību, bet vēl 5% atzīst, ka ir jau snieguši pirmo palīdzību un būtu gatavi to darīt atkal, liecina “”Carlsberg 0.0” atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
Jūrmalā visu oktobri norisināsies dažādi pasākumi veselības un labsajūtas uzlabošanai. Veselības mēneša laikā jūrmalnieki bez maksas varēs apmeklēt vairāk nekā 100 dažādu aktivitāšu – nodarbības, lekcijas, veselības pārbaudes un procedūras, piedalīties diskusijās un doties pārgājienos. Jauniešiem būs iespēja apmeklēt Jūrmalas jauniešu organizētas lekcijas, bērniem – dažādas deju un vispārattīstošās vingrošanas nodarbības, informēja Jūrmalas valstspilsētas administrācijā.
No "Centrālajā laboratorijā" ik mēnesi veiktajiem 700-800 izmeklējumiem sēnīšu infekciju diagnostikai vairāk nekā pusē gadījumu tā tiek apstiprināta - aizvadītajā vasarā pozitīvu atbildi saņēma pat 62,2% pacientu, informēja "Repharm" komunikācijas direktore Līga Ribinska.
Teju trešdaļa Saeimas deputātu ceturtdienas rītā atsaucās pacientu organizāciju aicinājumam pirms Pasaules Sirds dienas īpašā teltī pie Saeimas pārbaudīt sirds veselības rādītājus. Deputāti varēja izmērīt pulsu, asinsspiedienu, noteikt cukura un holesterīna līmeni asinīs, kā arī uzklausīt pacientu bažas un ieteikumus saistībā ar 2024. gada veselības aprūpes budžeta plānošanu.
Vairums jeb 81% Latvijas iedzīvotāju zina, ka miokarda infarkts ir pēkšņa un kritiska asins plūsmas samazināšanās kādā sirds muskuļa daļā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktās aptaujas dati, kas trešdien prezentēti kampaņas "Klausi sirdi!" atklāšanā.
57% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņus, apmeklējot medicīnas iestādi aktīvajā vīrusu sezonā, uztrauc iespējamība saslimt ar kādu infekciju slimību, liecina tekstila nomas uzņēmuma “Lindstrom” un “Norstat Latvija” īstenotās sabiedrības aptaujas dati.
Speciālistu trūkuma un iekārtu pilnas noslodzes dēļ Jūrmalas slimnīcā veidojas rindas uz izmeklējumiem, aģentūru LETA informēja SIA "Jūrmalas slimnīca" pārstāve Velta Vasiļevska.
Valdība otrdien atbalstīja 33,3 miljonu eiro piešķiršanu ārkārtas situācijas novēršanai veselības nozarē. Veselības ministrija (VM) uzsver, ka līdzekļi nepieciešami, lai novērstu ārkārtas situāciju veselības nozares pakalpojumu pieejamībā un nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību. Minētā summa ir daļa no 41,3 miljoniem eiro, par kuru piešķiršanu nozarei valdība lēma septembra sākumā.