Menu
 

Māris Zanders. "Pareizā" retorika Apriņķis.lv

  • Autors:  Māris Zanders
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Šopavasar iznākušajā Vizmas Belševicas “Dienasgrāmatā” lasāms šāds ieraksts 1950. gada 30. septembrī: ""Figaro kāzas” Dailes teātrī. Grāfs Almaviva saka saviem kalpiem: “Kā jums, biedri, liekas?""

Staļina laikam raksturīgais absurdums nav zudis – materiālā komfortā un drošībā dzīvojošas slavenības steidz paust savu atbalstu protesta akcijām ASV un citās Rietumu pilsētās. Tiesa, “sarkanie miljonāri” aizmirst pieminēt grautiņos izpostītos biznesus, starp kuriem daļa pieder tik kvēli aizsargātajām minoritātēm vai kuri dod darbu minoritāšu pārstāvjiem.

Lietojot politisko ideju vēsturē jau iesakņojušos jēdzienu, ir, protams, radikāls šiks vispirms aizkustinājumā šņaukāties un aplaudēt mediķiem un pēc tam izdarīt visu, lai pārslogotajiem medicīnas darbiniekiem slodze nemazinātos. Visbeidzot, cik saprotu, grautiņu laikā nogalināto policistu dzīvības vispār neskaitās. Toties var, vicinot sažņaugtu dūrīti, paaurot, sajusties “progresīvs” un tad ieturēt “ekoloģiski apzinīgi” veidotu maltīti, kādu vairākums protestu dalībnieku vispār nevar atļauties.

Ir tā, ka es personīgi Donaldu Trampu uzskatu par ļoti bīstamu demokrātijai un vispār vairāk esmu kreisu nekā labēju uzskatu piekritējs. Tomēr tieši kreisi politiskie uzskati ir tie, kas liek ar dziļu nepatiku uztvert dažādu elites salašņu centienus būt “trendā”. Šie “progresīvie” nez kāpēc šobrīd nerunā par to, ka Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes rezultātā sievietes ASV un Lielbritānijā darbu zaudē daudz biežāk nekā vīrieši (jo objektīvi vairāk nodarbinātas pakalpojumu nozarēs). Laikam nav “trendīgi”. Jāsagaida kāds seksuālās uzmākšanās skandāls.

Tāpat priecīgajā vāvuļošanā par attālināto darbu un šī modeļa jauniegūto pozīciju saglabāšanos – jo tas ir tik progresīvi! – “dīvāna kreisie” pat neaizdomājas, ka šī plaisa starp “mūsdienīgo” un “tradicionālo” strādāšanas modeli arī ir savdabīgs rasisms. Mums, attālināti strādājošajiem, pieder nākotne, un tad ir tie, kuriem, cik saprotu, nākotne nepieder. “Mūsdienīgajiem”, šķiet, pat prātā neienāk, ka vispār ir darbs, kas nav paveicams attālināti – neatkarīgi no tā, kā cilvēks skolā mācījies un spēj/grib apgūt jaunās tehnoloģijas.

Tātad vieni strādās attālināti, jo, redz, mākot piemēroties “jaunajai realitātei”, un citi, nemācētāji, apčubinās pirmos. Nē, tā tas vienkārši nefunkcionēs – agri vai vēlu no “Zoom” konferences iznākušais progresīvais vienkārši dabūs pa galvu, braucot ar riteni (protams!) uz tikšanos ar kāda nevienlīdzībai veltīta bestsellera progresīvo autoru kādā progresīvā tējnīcā. Un sitējam būs dziļi nospļauties par to, ka cietušais regulāri ziedo progresīviem projektiem un piedalās progresīvās aktivitātēs, – sitējs vienkārši būs noguris un nikns.

Tādēļ pašpasludināto liberāļu rekomendācijas par ekonomiku “pēc Covid-19” savā nejēdzīgumā atgādina citu, 1952. gada, ierakstu Belševicas dienasgrāmatā: “Komjaunatnes 30. gadadienai veltītais “Bērnības” numurs iznācis ar lozungu “Audzēsim teļus!”.”

Ir mazāk jāmuld par solidaritāti un vienādām iespējām, ja piederi grupai, kurai iespēju nevienlīdzība patiesībā ir pierasta un ērta. Rietumu “kreisie” neko nav mācījušies no šīs krīzes.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.