Ādažu pašvaldība cer vienoties ar LVC par labojumiem satiksmes organizācijas izmaiņās uz Tallinas šosejas

Kā aģentūru LETA informēja Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks (LRA), viņš esot sazinājies ar uzņēmumu un vienojies, ka apkopos vietējo pašvaldību ekspertu ieteikumus un sarīkos kopīgu tikšanos, lai ieteikumus izrunātu un pamatotu.

Sprindžuks atzina, ka iecere uzlabot satiksmes drošību ir laba, taču ne visi uzlabojumi tos nodrošināšot, bet atsevišķi pat varot radīt pretēju efektu.

"Es nevaru saviem iedzīvotājiem paskaidrot un aizstāvēt visus piedāvātos risinājumus," teica Sprindžuks, norādot, ka atsevišķi uzlabojumi ir vērtējami pozitīvi, piemēram, ieskriešanās joslu izveide. Savukārt daļa ierosinājumu palielinās spriedzi, radīs sastrēgumus un veicinās autovadītāju vēlmi pārkāpt satiksmes noteikumus, domā pašvaldības politiķis. Piemēram, likvidējot atsevišķas izbrauktuves uz šosejas, automašīnas tiks koncentrētas citās izbrauktuvēs, kur palielināsies sastrēgumi un radīsies jauni konfliktpunkti.

LVC ierosinājumi arī sarežģīšot iedzīvotāju pārvietošanos uz novada centru, kad, īstenojot novadu reformu, tiks izveidots apvienotais Ādažu un Carnikavas novads. "Cilvēki jūtas nodoti, jo drošību mēģina panākt uz viņu rēķina," piebilda Ādažu mērs.

Pašreizējie LVC ierosinājumi radīšot lielu haosu, būšot avārijas un būs "jārāpjas atpakaļ", lai kaut ko labotu, uzskata Ādažu mērs, paužot neizpratni, kādēļ uzreiz nevarēja visu rūpīgi izdiskutēt un "civilizēti vienoties par labākajiem risinājumiem".

Viņaprāt, būtiskākais, kas ir jāizdara, lai atslogotu Tallinas šoseju posmā caur Ādažu novadu, ir jauna ievada izveide Rīgā starp Ādažiem un Carnikavu. Tas ļautu nodalīt tranzītu no satiksmes uz Rīgu.

LETA jau ziņoja, ka satiksmes drošības uzlabošanai 13 kilometrus garā Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, liecina LVC informācija.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz Pulksteņezeram katru gadu notiek vairāki ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušajiem, šajā posmā ir vairāki tā saucamie "melnie punkti". Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem šajā posmā notiek frontālu sadursmju dēļ. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots realizēt līdz šī gada beigām.

LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka šajos 13 kilometros ir seši tā dēvētie melnie punkti. Salīdzinājumam kopā uz 1650 kilometriem valsts galveno autoceļu ir 48 melnie punkti. Pēdējos gados satiksmes intensitāte šajā posmā pieaugusi līdz vairāk nekā 27 000 automašīnu diennaktī, lai gan ceļš projektēts ar caurlaidību līdz 20 000 automašīnu diennaktī.

Zaļaiskalns norādīja, ka pērn šajā posmā notikuši 42 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijuši pieci bojāgājušie, no tiem četri - frontālās sadursmēs. "Galvenais satiksmes organizācijas izmaiņu mērķis ir novērst frontālo sadursmju iespēju apdzīšanas manevra laikā, vai veicot kreisos pagriezienus," uzsvēra Zaļaiskalns.

Satiksmes organizācijas izmaiņu projekta autoru SIA "Projekts 3" projektētājs Ilmārs Gorda informēja, ka šajā posmā caurlaides spējas ir izsmeltas, tāpēc būtu nepieciešams četru joslu ceļš un divlīmeņu satiksmes pārvadi, īpaši krustojumā ar pagriezienu uz Carnikavu.

Gorda norādīja, ka līdz šī gada beigām projekts satiksmes drošības uzlabošanai visā posmā paredz sadalošās joslas izveidi ar ribjoslām un norobežojošajiem stabiņiem, lielas daļas patlaban atļauto kreiso pagriezienu likvidāciju vietās ar mazāku satiksmes intensitāti, kā arī kreisā pagrieziena iekļaušanās joslu veidošanu vietās ar lielāku satiksmes intensitāti.

Tallinas šosejas pirmajā posmā no Siguldas šosejas līdz Baltezeram paredzēts izveidot 1,7 metrus platu sadalošo joslu ar horizontālajiem apzīmējumiem un ribjoslām, kā arī norobežojošo stabiņu uzstādīšanu ik pēc 20 metriem, lai novērstu apdzīšanas iespējas. Krustojumos tiks veidotas pretvirzienu drošības saliņas ar norobežojošiem stabiņiem ik pēc 2,5 metriem. Tāpat šajā posmā tiks aizliegti divi kreisie pagriezieni, braucot Ainažu virzienā.

Otrajā šosejas posmā - Baltezera zonā - paredzēts pārveidot Alderu ceļa pieslēgumu, izveidojot kreiso uzbraukšanas joslu brauktuves vidū. Tāpat Baltezera zonā paredzēta divus metrus plata sadalošā josla ar ribjoslām. Tas ļaus saglabāt kreisos pagriezienus uz īpašumiem Baltezerā, ļaujot automašīnai ceļa vidū nogaidīt, palaižot garām pretimbraucošos. Baltezera zonā ar 3,5 metrus platām sadalošajām saliņām tiks uzlabota arī gājēju pāreju drošība.

Trešajā Tallinas šosejas posmā no Baltezera Ainažu puses līdz Muižas ielai Ādažos tiks slēgti kreisie pagriezieni septiņās vietās, paredzot izmantot satiksmes pārvadu Draudzības ielā vai citas apgriešanās iespējas. Muižas ielas krustojumā tiks slēgts kreisais pagrieziens Rīgas virzienā, paredzot izmantot satiksmes pārvadu Draudzības ielā un nokļūšanu līdz tam pa Rīgas ielu.

Ceturtajā posmā no Muižas ielas līdz Pulksteņezeram būtiskākās izmaiņas paredzētas autoceļa Rīga-Carnikava-Ādaži pieslēguma zonā. Paredzēta ieskrējien josla Rīgas virzienā esošās autobusu pieturas vietā, iekļaušanās josla virzienā uz Ainažiem un kreisā nobraukšanas josla virzienā uz Carnikavu tikai kravas automašīnām. Vieglās automašīnas tiks virzītas uz Carnikavas pagriezienu pie Gaujas tilta, kur tām būs atļauts veikt kreiso pagriezienu.

Sākot no pagrieziena uz Carnikavu 1,5 kilometru garumā virzienā uz Ainažiem ieplānotas divas braukšanas joslas Ainažu virzienā un viena josla Rīgas virzienā. Tāpat tiks slēgts kreisais pagrieziens virzienā uz Ainažiem pieslēgumā pirms Gaujas tilta. Tiks ierīkota arī kreisās nobraukšanas josla virzienā uz Kadagu (Iļķenes ceļš).

"Šī nav ceļa pārbūve, tas ir ceļa marķējuma projekts. Caurlaides spēju tas nepalielinās, bet uzlabos satiksmes drošību, samazinot konflikta punktus. Caurlaides spēju varēs uzlabot tikai četru joslu ceļš ar divlīmeņu pārvadiem," skaidroja Gorda.

Viņš piebilda, ka šajā 13 kilometrus garajā Tallinas šosejas posmā paredzētas arī ātruma režīma izmaiņas. Pamatā ārpus apdzīvotām vietām būs atļauts ātrums 70 kilometri stundā, bet dažās vietās - 80 kilometri stundā.