Miljons šur vai miljons tur jeb Kā Salaspils novada pašvaldības dome tiesājas ar būvniekiem ^{Apriņķis.lv}

Būvuzņēmums “Modus un Partneri” ar prasību tiesā vērsās pēc tam, kad tas bija veicis Salaspils 1. vidusskolas ceturtā korpusa ar peldbaseinu Ceru ielā 1 izbūves darbus, bet no pašvaldības nebija saņēmis visu sev pienākošos samaksu. Tā gan nav vienīgā tiesvedība, kurā Salaspils novada pašvaldība iekļuvusi saistībā ar celtniecības objektiem. Kā salaspiliešiem tajās veicas? Vismaz pagaidām viņu sekmes var novērtēt, nedaudz pārfrazējot ļeņinisma ideoloģijas dibinātāja grāmatas nosaukumu: “Solis uz priekšu, trīs soļi atpakaļ.”

Vienā tiesvedībā zaudēts, klāt jau nākamā…

Trauksmi par Salaspils novada pašvaldības tiesvedībām ar būvniekiem ceļ divi opozīcijas deputāti – Jānis Nebars un Ernests Moisejs (abi ievēlēti no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK saraksta). J. Nebars publiski paudis, ka uzņēmums, kas uzbūvēja Salaspils 1. vidusskolas ceturto korpusu, par neapmaksātajiem rēķiniem un līgumsodu ar tiesas lēmumu jau piedzinis no Salaspils novada pašvaldības 601 298,81 eiro.

Un tas vēl nav viss! Deputāta rīcībā esošā informācija liecina, ka nupat Rīgas rajona tiesā iesniegts vēl viens būvnieku prasības pieteikums pret Salaspils novada pašvaldību. Runa ir par Salaspils kultūras namu “Enerģētiķis” jeb, pareizāk sakot, par lielo graustu pilsētas centrā. Šīs ēkas rekonstrukcija tika uzsākta pirms dažiem gadiem, un toreiz to saskaņā ar SIA “Baltex Group” izstrādāto projektu veica pilnsabiedrība “MB.L”. Darbus pabeigt gan neizdevās, jo izrādījās, ka ēkas nesošajās konstrukcijās ir plaisas, kas iespējamos remontdarbus varēja padarīt daudz apjomīgākus un līdz ar to arī dārgākus. Turklāt jau esošās plaisas palielinājās, kā arī parādījās pavisam jaunas. Pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu, būvdarbi objektā tika apturēti līdz padziļinātas tehniskās izpētes veikšanai objektā un nepieciešamo izmaiņu veikšanai projektā.

Šis process turpinājās veselu gadu, bet pa to laiku pussagruvusī kultūras nama ēka stāvēja neiekonservēta un pat neapsegta. Būvnieki jau toreiz brīdināja Salaspils novada pašvaldību par iespējamām sekām, proti, par nesošo konstrukciju neatgriezenisku bojāšanos, kas nozīmētu, ka ēku nāktos pilnībā nojaukt un būtu jāsāk jauna projekta izstrāde. Salaspils novada vadība toreiz izvēlējās taktiku to ignorēt, taču pēc tam izrādījās, ka būvnieku prognozes piepildījušās.

Pašvaldības neizdarības – kā sprunguļi būvdarbu riteņos

Ja analizē būvuzņēmuma “Modus un Partneri” tiesvedību pret Salaspils novada pašvaldību, tad prasītājs pārmeta, ka tā pēc līguma noslēgšanas ilgstoši nespēja saskaņot projekta dokumentāciju, tādējādi nebija iespējama līgumā pielīgto būvdarbu uzsākšana. Savukārt, kad “Modus un Partneri” uzsāka objekta apskati dabā un veica elektroniski pieejamā projekta salīdzināšanu ar objektu, tika konstatētas būtiskas neatbilstības. Pilnvērtīgas projekta dokumentācijas izstrādei bija nepieciešams veikt atsevišķu realizēto darbu demontāžu un esošo konstrukciju atsegšanu, lai konstatētu objekta patieso stāvokli un izstrādātu atbilstošus būvdarbu veikšanas risinājumus.

Puses darbu izpildes gaitā noslēgušas vairākas vienošanās, tajā skaitā par papildu darbu veikšanu un par papildu samaksas noteikšanu; darbu izpildes gaitā tika saskaņota arī projekta dokumentācija un izmaiņas tajā. Arī pēc tam celtniekiem nācies secināt, ka iesniegtie projekta risinājumi nebija atbilstoši, tie bija pārstrādājami un papildināmi. Lai arī tieši Salaspils novada pašvaldība bija tā, kas nepildīja savas saistības attiecībā uz projekta dokumentācijas iesniegšanu, dome atteicās parakstīt līguma termiņa turpmākus pagarinājumus. “Modus un Partneri”, neskatoties uz pašvaldības negodprātīgo rīcību, turpināja būvdarbu izpildi atbilstoši iesniegtajiem un regulāri pārveidojamiem projekta risinājumiem.

Civillietā kā pierādījums bija iesniegts līgumā paredzēto darbu izpildes akts, kurā abas iesaistītās puses cita starpā konstatē, ka līgumā noteiktā darbu izpildes summa ir neatbilstoša faktisko darbu izpildei, jo faktiski būvdarbi veikti par ievērojami lielāku summu. Abas puses bija vienojušās, ka uzņēmuma iesniegtās papildu darbu izpildes tāmes līguma sākotnējo summu pārsniedz par 591 480,65 eiro (bez PVN). Tomēr šo summu Salaspils novada pašvaldība pilnsabiedrībai “Modus un Partneri” līgumā paredzētajā termiņā nesamaksāja, tāpēc tika aprēķināti arī līgumsoda procenti. Teju trīs gadus visās trijās tiesu instancēs turpinājās tiesvedība, kas vainagojās ar uzņēmuma “Modus un Partneri” pārliecinošu uzvaru.

Par pilnsabiedrības “MB.L” Rīgas rajona tiesai iesniegtās prasības saturu pagaidām informācijas nav, taču var pieļaut, ka arī tajā norādītas līdzīgas problēmas, kas varētu būt saistītas ar Salaspils novada pašvaldības neizdarībām kultūras nama “Enerģētiķis” nesekmīgajā rekonstrukcijas mēģinājumā. Deputātam Nebaram zināms, ka uzņēmums “MB.L” no Salaspils novada pašvaldības grib piedzīt 442 754,49 eiro. Tas ir apmēram tikpat daudz, cik pašvaldība jau iztērējusi, nesekmīgi mēģinot rekonstruēt “Enerģētiķa” ēku.

Kā “Rīgas Apriņķa Avīze” ziņoja pagājušā gada decembrī, nu Salaspils novada pašvaldība ķērusies pie vēl viena ēkas rekonstrukcijas mēģinājuma, kurā tikai būvprojekts vien izmaksās 280 000 eiro (bez PVN). Pagājušajā rudenī salaspilieši lēsa, ka kultūras nama atjaunošanas darbi varētu izmaksāt apmēram piecus miljonus eiro.

Opozīcijas deputāti aicinājuši izveidot iekšējās izmeklēšanas komisiju

Ņemot vērā to, ka jau šobrīd Salaspils novada pašvaldība būvobjektos neatgriezeniski zaudējusi ievērojamas naudas summas, deputāts Jānis Nebars bija izteicis priekšlikumu izveidot iekšējās izmeklēšanas komisiju, kas darbotos līdzīgi kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas Saeimā. Viņš ir pārliecināts, ka ar šādas komisijas palīdzību būtu iespējams izvērtēt nepilnības Salaspils novada pašvaldības darbā un rast iespējamos uzlabojumus, lai nākamajos projektos nepieļautu tādas kļūdas, kādas bijušas divos iepriekšminētajos objektos.

Arī deputāts Ernests Moisejs uzskata, ka tādas komisijas izveidošana būtu lietderīga. Viņam jautājumu ir daudz, bet svarīgākais – kāpēc, kad cēla Salaspils 1. vidusskolas ceturto korpusu ar peldbaseinu, šim objektam pēkšņi tika nomainīts būvuzraugs? Ja pēc publiskā iepirkuma rezultātiem līgums par būvuzraudzību darbiem Ceru ielā 1 tika noslēgts ar SIA “Jurēvičs un Partneri”, tad pēc kāda laika šis uzņēmums tika aizvietots ar SIA “Baltic Construction Consultancy”. Deputāts Moisejs domā, ka tāda būvuzrauga maiņa varēja notikt tikai pēc attiecīga Salaspils novada pašvaldības amatpersonu lēmuma. Zināms, ka būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt būvniecības ierosinātāja (šajā gadījumā – Salaspils novada pašvaldības) tiesības un intereses būvdarbu veikšanas procesā, kā arī nepieļaut dažādus pārkāpumus un atkāpes no projekta.

Tomēr šoreiz viss izvērtās pavisam citādi, jo tieši uzņēmumam “Baltic Construction Consultancy” bija izšķiroša loma pašvaldībai neveiksmīgajā tiesvedībā pret pilnsabiedrību “Modus un Partneri”. E. Moisejs pat pieļauj iespēju, ka pēc šāda pavērsiena Salaspils novada pašvaldībai būtu pamats vērsties tiesā pret šo būvuzraugu, bet tā vietā SIA “Baltic Construction Consultancy” uzticēta vēl viena jauna būvobjekta – septītās pirmsskolas izglītības iestādes – uzraudzība.

Domes sēdē, kurā deputāti izskatīja Jāņa Nebara sagatavoto lēmumprojektu par iekšējās izmeklēšanas komisijas izveidi, viņu atbalstīja arī Poļina Ivļeva (“Saskaņa”), kura izteicās, ka katrai pusei ir savi argumenti, bet, runājot par būvniecības procesiem, viņa informāciju uzzinot post factum, jo deputāti tajos netiek iesaistīti. Viņasprāt, izmeklēšanas komisija saprastu posmus, kuros ir kritiskie punkti, lai turpmākā darbā tos varētu identificēt. Deputāts Andrejs Svilāns (ZZS) pauda uzskatu, ka kolēģa J. Nebara priekšlikums ir pamatots, jo pašvaldība riskē ar lielām naudas summām, bet tajā pašā laikā viņš lēmuma pieņemšanas laikā atturēšoties, jo “process ir sadalīts divos tiesas procesos”, un viņš vēloties sagaidīt kasācijas procesa beigas. Rezultātā par Jāņa Nebara priekšlikumu nobalsoja ne tikai viņš pats, bet arī Ernests Moisejs un divi no sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” saraksta ievēlēti deputāti – Poļina Ivļeva un Aleksejs Urbanovičs.

Interesanti, ka pret nebija neviens deputāts, jo visi pārējie atturējās. Iespējams, ka viņi visi piekrita domes priekšsēdētāja Raimonda Čudara (“Vienotība”) sēdes laikā teiktajam: “Ja rodas vēl papildu jautājumi, ir iespējams tos uzdot, un visa nepieciešamā informācija tiks sagatavota, un pēc šīs informācijas saņemšanas var paust kādu viedokli, vērtēt vai pārmest vienai vai otrai amatpersonai, bet līdz šim nekas nav iesniegts.” R. Čudars arī norādīja, ka pašvaldības darbu pārbauda virkne tiesībsargājošo un pārraugošo iestāžu, šajā sakarā ir iespējamas dažādas pārbaudes, bet nav bijis signālu par kādām problēmām.

200 tūkstoši attiesāti, bet cik daudz zaudēti vai ierakstīti skurstenī?

Salaspils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars ne vienmēr bijis tik atsaucīgs, lai atbildētu uz žurnālistu jautājumiem, bet uz opozīcijas deputāta Jāņa Nebara publiski pausto kritiku viņš nekavējās atbildēt tieši tāpat – publiski, turklāt samērā asi. Domes priekšsēdētājs paziņoja, ka J. Nebars savu merkantilo politisko mērķu vārdā jau kārtējo reizi maldina sabiedrību. Tomēr attiecībā uz Salaspils novada domei aktuālajām tiesvedībām Čudars bija spiests atzīt, ka pašvaldības kasācijas sūdzība noraidīta un spriedums par 601 298,81 eiro piedziņu no Salaspils novada domes par labu pilnsabiedrībai “Modus un Partneri” stājies likumīgā spēkā.

Kā izrādās, salaspiliešu tiesāšanās ar šo uzņēmumu vēl nebūt nav beigusies, jo, kā informēja R. Čudars, Salaspils novada pašvaldība jau pirms diviem gadiem iesniegusi pretprasību pret “Modus un Partneri” par līgumsoda piedziņu kopumā 352 078,40 eiro apmērā. Domes priekšsēdētājs pat nosaucis šīs lietas numuru, tikai žēl, ka nepareizu, tādēļ viņa teikto nav iespējams pārbaudīt.

Raimonds Čudars minēja arī kādu piemēru, kurā Salaspils novada pašvaldība guvusi uzvaru tiesvedībā pret būvniekiem. Runa ir par 2012. gadā sāktu civillietu pret pilnsabiedrību “Uni Būve” par līgumsoda piedziņu, kas noslēdzās tikai šopavasar. Arī šī lieta tikusi skatīta visās trijās tiesu instancēs. Domes priekšsēdētājs var palepoties ar to, ka no atbildētājas tika piedzīti 241 828,60 eiro un gandrīz visa summa – 228 097,61 eiro – esot pārskaitīta uz domes kontu.

Ja, izmantojot R. Čudara minēto numuru, papēta šo lietu, redzams, ka Salaspils novada pašvaldības prasība apmierināta tikai daļēji, jo sākotnēji tā bijusi par gandrīz astoņas reizes lielāku summu – 1 723 181,34 eiro. No Senāta sprieduma, kas šajā lietā tapis 2018. gada 18. decembrī, var redzēt arī to, kādi mēdz būt Salaspils novada pašvaldības izdevumi par juridiskajiem pakalpojumiem, ko tai šādās civillietās sniedz zvērināti advokāti. Konkrētajā lietā nepilnu piecu gadu laikā pašvaldība saviem nolīgtajiem juristiem samaksājusi 28 870,15 eiro. Vēl var pieskaitīt arī tiesāšanās izdevumus, kas tobrīd bijuši 3216,74 eiro.

J.Nebara pieminēto pilnsabiedrības “MB.L” tiesā celto prasību pret Salaspils novada pašvaldību (par kultūras namu “Enerģētiķis”) domes priekšsēdētājs nekomentēja. Viņš gan nekautrējās adresēt opozicionāram vēl vienu indīgu piezīmi, norādīdams: “Šādus komentārus noteikti var sniegt deputāts Jānis Nebars, kurš acīm redzot zina, ko ēdis, jo, pēc visa spriežot, uztur kontaktus ar pretējo pusi.”

Tendence nepārprotama – lēna būvniecība un ilgstošas tiesvedības

Deputāts Nebars sev adresēto domes priekšsēdētāja atbildi vērtē kā nekompetentu. Viņš zināja teikt, ka 2019. gadā Rīgas rajona tiesa lietā, kuras dēļ Salaspils novada pašvaldībai tagad jau nācies šķirties no vairāk nekā 600 tūkstošiem eiro, pieņēmusi blakuslēmumu, kas pats par sevi esot diezgan unikāls fakts. Šis blakuslēmums paredzējis informēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par Salaspils novada pašvaldības domes faktisko rīcību.

“No lietā gūtajiem pierādījumiem un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka bez atbildētājas – Salaspils novada domes – izvairīšanās no saistību izpildes, kas jau pati par sevi ir negodprātīga rīcība, tās darbībās saskatāmas arī sliktas pārvaldības pazīmes un pat, iespējams, centieni par saistību izpildi nepamatoti iegūt nepelnītu materiālu labumu,” atklājis Jānis Nebars.

Ņemot vērā to, ka Raimonds Čudars domes sēdē uzsvēra, ka no tiesībsargājošo un pārraugošo iestāžu puses neesot bijis pat signālu par kādām problēmām Salaspils novada pašvaldības darbībās, oktobra nogalē deputāts Nebars esot abām tiesas lēmumā minētajām iestādēm nosūtījis jautājumus par to, kā tās reaģējušas uz informāciju, kas saņemta no tiesas. Pašam Nebaram nav skaidrs, kāpēc viņa pārstāvētā pašvaldība pret būvniekiem izturas tik negodprātīgi. Viņš pat pieļāva, ka tas varētu notikt, lai nodrošinātu labas peļņas iespējas domi pārstāvošajiem advokātiem, vienošanās ar kuriem tiekot slēgtas bez iepirkuma izsludināšanas…

“Visus šos gadus Salaspils novada pašvaldību pavada tiesvedības par milzīgām summām. Savā atbildē man domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars lepojas ar to, ka no uzņēmuma “Uni Būve” izdevies piedzīt 200 tūkstošus par bērnudārzu siltināšanu, kas tika veikta 2011. gadā. Ar to būvnieku līgums tika lauzts, un droši vien pamatoti, tāpēc domes prasījums bija daudz lielāks – 1,7 miljoni latu. Tātad ir jautājums: kur palika starpība – pusotrs miljons eiro?

Nākamais jautājums man ir par skolas projektu. Ja projekta summa bija trīs miljoni eiro, bet par papilddarbiem būvnieki attiesājuši 600 tūkstošus, kas ir veseli 20 procenti no kopējā būvapjoma, tad ir jautājums, vai tur nebija jārīko jauns iepirkums? Vai tiešām šos papildu apjomus drīkstēja vienkārši tāpat atdot tam pašam būvniekam? Kā notika šīs procedūras, termiņu pagarināšanas? No tiesas sprieduma pat izriet, ka darbu gaitā ticis mainīts būvuzraugs. Es saskatu daudz nekompetentu darbību, tāpēc nav nekāds brīnums, ka tiesvedība noslēdzās ar zaudētiem 600 tūkstošiem eiro. Starp citu, par termiņa nokavēšanu ir vēl iesniegta pretprasība par līgumsodu, kas izdalīta atsevišķā lietā.

Domes priekšsēdētājs cer, ka pašvaldībai šajā lietā izdosies piedzīt no būvniekiem 355 tūkstošus eiro. Tomēr, ņemot vērā pilnsabiedrības “Modus un Partneri” uzvaru tiesā, kur tika pierādīts būtisks darbu apjoma pieaugums, es baidos, ka arī šajā lietā Salaspils novada domei izredžu ir maz. Turklāt jārēķinās ar to, ka arī šīs lietas izskatīšana varētu ilgt vēl vismaz trīs gadus. Nākamā prasība, kas tagad vēl ilgu laiku pavadīs domes priekšsēdētāju Čudaru, ir par kultūras namu “Enerģētiķis”. To pret pašvaldību par 440 tūkstošiem eiro ir iesniedzis būvnieks, un tiesa šo prasību pieņēmusi,” rezumējot situāciju stāsta deputāts Nebars.

Protams, to, kas šajā lietā uzvarēs, izlems tiesa, bet kopējā tendence Salaspils novadā ir tāda, ka visus šos projektus pavada ļoti lēni būvniecības procesi un ilgstošas tiesvedības, kas rezultējas zaudējumos. Kā lēš J. Nebars, vidusskolas korpusa projektā pašvaldībai nācās šķirties no 600 tūkstošiem eiro, bērnudārzu siltināšanas projektā zaudēti 1,5 miljoni eiro, tagad vēl tiesāšanās par 440 tūkstošiem “Enerģētiķa” lietā. Tas par kaut ko liecina…