Par globālo vides jautājumu risināšanu iestājas 91% aptaujāto jauniešu Latvijā
- Autors: Apriņķis.lv
Ilustrācija - Pasaules Dabas fonds
Pasaules Dabas fonda veiktā aptauja “Jauniešu intereses un to uzskati par prioritātēm Latvijas lēmumpieņēmēju dienaskārtībā nākamo 10 gadu laikā” atklāj, ka pārliecinoši lielākajai daļai aptaujāto Latvijas jauniešu vecumā no 16 līdz 25 gadiem kopumā ir svarīgi, lai arī Latvijas sabiedrība iesaistītos globālo vides un dabas aizsardzības jautājumu risināšanā.
Aptaujātie jaunieši uzskata, ka Latvijā tiek darīts nepietiekami, lai risinātu vides un dabas problēmas (69%), informēja fondā. Tas ietver to, ka videi draudzīgas attīstības nodrošināšanai Latvijā tiek atvēlēts nepietiekami daudz valsts un pašvaldību budžeta naudas (58%), kā arī Latvijas pašreizējie likumi attiecībā uz dabas aizsardzību kopumā tiek novērtēti kā pārāk “vāji” (64%).
Lai arī jaunieši iedzīvotāju iesaisti dabas saglabāšanā un izglītības pilnveidošanu par vides, dabas un klimata jautājumiem uzskata par neapšaubāmu prioritāti, mācību iestādēs viņiem netiek sniegtas pilnvērtīgas zināšanas un izpratne. Vidēji tikai 32% respondentu uzskata, ka mācību iestādēs izpratne par preču un pakalpojumu ietekmi uz vidi, klimata pārmaiņu mazināšanu, sugu un dzīvotņu saglabāšanu un citiem jautājumiem tiek veidota labā un teicamā līmenī.
Pēc respondentu domām visvairāk vides un dabas aizsardzības problēmu risināšanā Latvijā būtu jāiesaistās iedzīvotājiem (79%), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (62%), valdībai (57%) un pašvaldībām (55%), kā arī nevalstiskajām organizācijām (52%).
Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis: “Skatoties ilgtermiņā, izglītībai ir izšķiroša nozīme dzīvās dabas saglabāšanai nākotnē. Mēs varam panākt izmaiņas saražoto preču un produktu kvalitātē, finanšu sistēmās, gudrākā resursu izmantošanā, labākā mežu, lauku vai ūdeņu apsaimniekošanā, bet vajadzētu izprast, kādēļ tas ir nepieciešams. Es vēlos lūgt skolotāju atbalstu vides jautājumu integrācijā dažādos mācību priekšmetos. Veiksmīga zināšanu pasniegšana skolēniem šodien var mainīt kaut ko pēc 30 un 40 gadiem.”