Menu
 

Šogad Notāru dienu fokusā būs darījumi ar nekustamo īpašumu

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

2.martā Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) rīko ikgadējās Notāru dienas, lai turpinātu runāt par jautājumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma darījumiem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta cilvēku izglītošanai un spējai atpazīt pazīmes, kas norāda uz krāpniecības risku darījumos ar nekustamo īpašumu.

Šogad “Notāru dienas” tiek rīkotas jau septiņpadsmito reizi, un tās norisināsies 2. martā no plkst.15.00 līdz plkst. 18.00, kad visi Latvijas notāri būs pieejami “Zoom” platformā, un ikviens  varēs saņemt personisku bezmaksas konsultāciju par jautājumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu – dzīvokli, māju vai zemi.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām neapzinās juridiskos un finansiālos riskus, kas saistās ar īpašuma pirkšanu, pārdošanu, dāvināšanu, mantošanu un citām darbībām. Gadu no gada Latvijas iedzīvotāji iekrīt krāpnieku nagos. Precīza statistika par to, cik daudz ir šādu gadījumu, nav zināma. Toties pilnīgi precīzi ir zināmas katra gadījuma sekas – zaudēts īpašums un zaudēta uzticība valstij, jo Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu nav tikušas aizsargātas, norāda LZNP.

No vienas puses, krāpniecības darījumi kļūst arvien primitīvāki, jo, izmantojot likuma robus, ar viltu  izkrāpt īpašumus un gūt materiālu labumu, nav nemaz sarežģīti, no otras puses, kā liecina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) informācija, krāpnieki darījumus ar nekustamo īpašumu labprāt izmanto, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus, un šajos gadījumos tā jau  ir sarežģītāka shēma. Pēdējo piecu gadu laikā, FID ir izdevis 96  rīkojumus uz noteiktu laiku nepieļaut īpašuma tiesību pārreģistrāciju. 56% gadījumu tie ir dzīvokļi.

“Krāpniecība darījumos ar nekustamo īpašumu nav nekas jauns un varētu šķist, ka par šo tēmu jau runāts tik daudz, ka iedzīvotājiem vajadzētu labi apzināties gan potenciālos riskus, gan veidus, kā pasargāt sevi no krāpnieku darbībām. Tomēr dzīvē situācijas mēdz būt dažādas, tās visas nevar nedz paredzēt, nedz zināt, kā rīkoties, tajās nokļūstot. Turklāt krāpnieki savām ļaunprātībām izmanto arvien jaunus veidus. Kad iegūta upura uzticība, tā tiek nekavējoties izmantota. Lai pasargātu sevi no nokļūšanas krāpnieku nagos, nedrīkst paļauties uz otra cilvēka godaprātu un vienīgi uz savām zināšanām un izpratni par juridiskiem jautājumiem. Drošības labad vienmēr aicinu vērsties pie  notāra, kas var objektīvi novērtēt darījuma raksturu un ar to saistīto dokumentu saturu,” izteicies Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.