Menu
 

Egils Helmanis: Karš Ukrainā – tā nav tikai ukraiņu, bet mūsu visu fronte Apriņķis.lv

  • Autors:  Dzintra Dzene, “Ogres Vēstis Visiem”
Foto - no privātā arhīva Foto - no privātā arhīva

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis nule kā atgriezies no Ļvivas Ukrainā, kurp devās 21. martā, lai personīgi nogādātu humānās palīdzības sūtījumu no Latvijas. Tajā bija Ukrainas civiliedzīvotājiem nepieciešamas preces, kā arī Ogres novada bērnu sagādāts sveiciens Ukrainas Bruņoto spēku karavīriem. Savukārt atceļā uz Ogres novadu devās autobuss ar četrdesmit Ukrainas Bruņoto spēku un Nacionālās gvardes karavīru bērniem un ģimenes locekļiem.

Kustības “Uzņēmēji mieram” pārstāvji ar Ogres novada iedzīvotāju, tostarp Elmāra Pļaviņa, palīdzību bija sagādājuši arī apvidus automašīnu Ukrainas armijas vajadzībām, kuru Egils Helmanis personīgi nogādāja Ukrainā. Sarūpēti arī papildu akumulatori mobilajiem tālruņiem un citas ikdienā nepieciešamas preces. Savukārt Ikšķiles vidusskolas audzēkņi Ukrainas karavīru spēcināšanai nosūtīja šokolādes dzērienus un šokolādi, kas kopā ar dāvāto auto tālāk aizceļoja uz Luhansku un Donbasu – frontes karstākajiem punktiem.

Ir svarīgi redzēt savām acīm

“Aizvedām arī segas un citas saziedotas lietas, jo daudzās Ukrainas pilsētās nav ne apkures, ne elektrības, ne dzeramā ūdens – nav visa tā, pie kā mēs esam pieraduši,” saka Egils Helmanis.

Jautāts, kāpēc viņam pašam bija svarīgi apmeklēt Ukrainu, Ogres mērs teic, ka viens ir just līdzi ukraiņiem vārdos, piespraužot pie krūtīm lentīti Ukrainas karoga krāsās vai izrotājot savu foto sociālajos tīklos, arī tas, protams, ir vajadzīgs, bet ar to vien nepietiek.

“Mēs jau kopš 2014. gada esam atbalstījuši ukraiņus, kuri cīnās par savu neatkarību, un jau tolaik sapratām, ka tā nav tikai viņu fronte, bet tā ir arī mūsu fronte, jo tā sauktā krievu pasaule, kas izveidota ar melu propagandas palīdzību, apmānot krievu cilvēkus, agrāk vai vēlāk varētu atrasties pie mūsu robežām. Man bija svarīgi pašam to redzēt savām acīm, jo daudzas lietas, ko uzzinājām par šo karu, ierodoties uz robežas, kļuva daudz skaidrākas. Ieraugot, kā robežu šķērso māmiņas ar bērniem un tikai pāris somām, sirdi pārņem smagums, apzinoties, ka otrpus robežas paliek viņu mīļotie cilvēki, vīri un tēvi, kas cīnās par dzimto Ukrainu. Tas īpaši bija izjūtams pirmajā degvielas uzpildes stacijā Ukrainas pusē: sēž sieviete un gauži raud – visa viņas pasaule ir sagrauta. Tā ir daudzu cilvēku traģēdija. Ir pamodusies ļaunuma impērija, kas alkst pēc upuriem.

Ukraiņi šobrīd maksā ļoti dārgu cenu. Ir svarīgi to visu izjust, redzēt savām acīm un saprast. Atpakaļ braucu autobusā kopā ar ģimenēm, kurās ir mazi – četrus piecus gadus veci – bērniņi. Dzirdēju viņus jautājam: vai tur, kurp braucam, vai arī tur kritīs bumbas? Un mātes bērnus mierināja, ka nē, tur būs miers. Tā ir pavisam cita realitāte,” stāsta Egils Helmanis, piebilstot, ka patiesībā autobusā par karu neviens nerunāja.  “Cilvēki ir paguruši no kara, uz viņiem ir mesti lādiņi, uz viņiem ir šauts. Viņi uztraucas par savējiem, neviens nebija gatavs dalīties stāstā par savu izglābšanos, jo tās ir ciešanas, turklāt viņi baidās saņemt ziņas par saviem mīļajiem, kuri no kara var neatgriezties, un diemžēl tādas ziņas pienāk. Es neapskaužu Elmāru Pļaviņu, kuram ne vienreiz vien ir nācies paziņot šādas ziņas jau Latvijā esošajām ukraiņu ģimenēm,” saka Egils Helmanis.

Ir jādara viss iespējamais, lai palīdzētu ukraiņiem

Jautāts, vai nebija bīstami apmeklēt Ļvivu, Egils Helmanis teic, ka par to centies nedomāt, bet, protams, karš Ukrainā jūtams ik uz soļa. Līdzās Ļvivai ir apmācību poligons un lidlauks, kas apšaudīti. Šobrīd Ukrainā nav tādas vietas, kur varētu justies droši. Caur Ļvivu Ukrainā nonāk armijai nepieciešamie sūtījumi, kas arī var kļūt par mērķi. Kara atmosfēra jaušama arī Ļvivā, kur ir skanējušas pretgaisa aizsardzības sirēnas.

“Ļviva ir milzīga pilsēta, kur tagad atrodas visas vēstniecības. Tā faktiski kļuvusi par Ukrainas galvaspilsētu. Tikos arī ar Latvijas vēstnieku Ukrainā Ilgvaru Kļavu un Ļvivas apgabala administrācijas vadītāja vietnieku Juriju Holodu. Ļoti patīkamu iespaidu atstāja Latvijas vēstniecība Ļvivā, kas strādā kā saliedēta komanda ar mērķi palīdzēt. Visa administrācija strādā ar milzīgu pārslodzi, nodrošinot kravu plūsmu, lai cilvēkiem pilsētās, kas vēl nav aplenktas, nekā netrūktu, bet daudzviet šo humāno koridoru nav. Mēs redzam Krievijas patieso seju un nodomus. Tas mums liek aizdomāties, ka, lai arī esam NATO, nevaram gulēt uz lauriem, ir jāsakārto sava civilā aizsardzība, sava valsts, lai mēs būtu gatavi jebkam. Ceru, ka tas nebūs vajadzīgs, bet mums jādara viss iespējamais, lai palīdzētu ukraiņiem, jo viņu mājas ir izpostītas, bērniem jāiet skolā zem drošām debesīm,” saka Ogres novada mērs, piebilstot: “Ja vēlamies kaut ko, kas ir cilvēka spēkos, vēršamies pie līdzcilvēkiem, ja vēlamies to, kas ir augstāko spēku ziņā, vēršamies pie Dieva, un Ukrainā visas baznīcas ir pārpildītas – cilvēki lūdzas par mieru, par saviem tuviniekiem.”

Palīdzot Ukrainai, mēs palīdzam Latvijai

“Ukraiņu armija cīnās pret Krievijas monstru, neļaujot tam virzīties tālāk. Krievija ir paudusi vēlmi atjaunot kādreizējās PSRS robežas. Kā jau iepriekš minēju, par to brīdinājām jau 2014. gadā, kad Ogrē Lāčplēša dienā lāpu gājienā devāmies ar Ukrainas karogiem. Tolaik daudzi to nesaprata. Nesaprata, ka Ukrainas karš patiesība ir arī mūsu karš, ka ukraiņi cīnās arī par mums. Ogres novadā jau tolaik uzņēmām ukraiņu ģimenes, bērnus, organizējām viņiem nometnes. Beidzot cilvēki ir sapratuši, kāda ir Kremļa ideoloģija. Daži joprojām šīs melu propagandas aizliegumu sauc par vārda brīvības ierobežošanu, un tas ir absurds.

Kuras pilsētas Ukrainā iznīcina pirmās? Tā ir Harkova, Mariupole – krievvalodīgo iedzīvotāju pilsētas. Tas, ka cilvēki runā krieviski, nenozīmē, ka viņi nav savas zemes patrioti. Pasaule negaidīja, ka no komiķa Zelenska izveidosies prezidents, ar kuru var lepoties visa pasaule, kurš nepamet savu valsti, paliek kopā ar savu tautu. Ukraina šobrīd sastāv no personīgām traģēdijām, izpostītām dzīvēm, bet pašā valstī izveidojies ļoti spēcīgs pretošanās gars, un to vairs nevar salauzt. Mums no tā būtu jāmācās, būtu jāpārtrauc kašķēties un jāraugās, kā varam palīdzēt Ukrainai un palīdzēt sev.

Ir skaidrs, ka, palīdzot Ukrainai, mēs palīdzam Latvijai. Jā, varbūt mums nākas no kaut kā atteikties, lai viņiem palīdzētu, bet ir nepareizi domāt: kas man būs par to, ko es par to saņemšu? Es nevaru iet aizstāvēt dzimteni un prasīt, cik man par to samaksās. Cilvēka dzīvība ir nenovērtējama. Esmu pateicīgs savai komandai un vēlos pateikt paldies Ogres novada iedzīvotājiem, kas ieliek sirdi un dvēseli, lai palīdzētu Ukrainai. Paldies vecākiem, kuri māca saviem bērniem līdzcietību! Cenšos rīkoties tā, lai iedzīvotājiem nebūtu kauns. Man ir gods kalpot ogrēniešiem. Cerēsim un lūgsimies, lai sabrūk šī ļaunuma impērija un Ukraina uzvar,” saka Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.