Levits: Trīs jūru reģions ir ekonomiskās izaugsmes reģions

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centrā, valsts pirmā amatpersona norādīja, ka reģiona ilgtermiņa ekonomiskā izaugsme ir straujāka nekā citviet Eiropā.

"Palielinās arī mūsu reģiona politiskā nozīme. Kopā ar citiem eiropiešiem mēs nosakām, kādas ir Eiropas intereses, kas ir Eiropas vērtības. Tas arī ir bijis skaidri redzams pašreizējā Krievijas kara Ukrainā kontekstā," pauda prezidents.

Viņš uzsvēra, ka samitā ir jāpieņem pareizi politiskie lēmumi, lai veicinātu ieguldījumus svarīgākajās jomās, nodrošinot mūsu ekonomiku noturību un gatavību nākotnei.

Pēc viņa paustā, Eiropas Savienības (ES) ziemeļu-dienvidu ass infrastruktūras vajadzības aizvien vēl ir milzīgas. Prezidents atzīmēja, ka spēcīgāki digitālie, transporta un enerģijas savienojumi šajā asī ir būtiski nepieciešami ES kohēzijas nodrošināšanai.

Valsts prezidents akcentēja, ka samita un Biznesa foruma uzdevums ir pilnveidot savas spējas visos trīs sadarbības virzienos - enerģētikā, transportā un digitālajā jomā.

"Mums ir konkrētāk jāpievēršas mūsu enerģijas starpsavienojumiem. Ja klimata pārmaiņu radītais apdraudējums mums vēl nebija licis rīkoties gana ātri, Krievijas karš Ukrainā gan to beidzot ir panācis," pauda prezidents.

Levits akcentēja, ka transporta maršruti TJI reģionā sniedz daudz jaunu iespēju konsolidēt reģionu un veicināt ziemeļu-dienvidu ass attīstību. Pēc prezidenta paustā, ātrgaitas dzelzceļa līnija "Rail Baltica", ko paredzēts pabeigt līdz 2026.gadam, nodrošinās savienojumu ar Varšavu un vēl tālāk, un tas ir tikai viens no piemēriem.

Valsts pirmā amatpersona vērsa uzmanību uz to, ka Melnās jūras blokādes radītās problēmas graudu eksportā lieku reizi norāda uz to, ka Eiropā vēl ir jāstiprina dzelzceļa savienojumi. Viņa ieskatā, arī jaunākās digitālās tehnoloģijas ir vienlīdz svarīgas.

Prezidents akcentēja, ka uzticami un droši digitālie savienojumi ir būtiski ne vien turpmākajai ekonomiskajai izaugsmei, bet arī drošībai.

Levits arīdzan norādīja, ka lieliem infrastruktūras projektiem ir nepieciešami ieguldījumi. Pirms trim gadiem Rīgā izveidotajā TJI Investīciju fondā tiek apvienoti dalībvalstu resursi. Valsts prezidents atzīmēja, ka tiek gaidīti turpmāki valdību ieguldījumi fondā, kā arī aizvien lielāku privātā sektora iesaisti tajā.

Savā uzrunā prezidents uzsvēra, ka reģiona vajadzības ir pieticīgas salīdzinot ar to, kāda mēroga atjaunošanas pasākumi būs nepieciešami Ukrainā pēc kara, kas, Levita ieskatā, beigsies ar Ukrainas uzvaru.

"Šīs dienas samitā meklēsim labākos risinājumus Ukrainas savienošanai ar pārējo Eiropu. Ņemot vērā mūsu tuvo ģeogrāfisko novietojumu un spēcīgās kopīgās vērtības, mums ir jāveido aizvien ciešāka sadarbība," akcentēja prezidents.

Levis aicināja šīs nedēļas Eiropadomi pieņemt pozitīvu lēmumu attiecībā uz ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Pēc prezidenta paustā, Ukrainas tauta ir demonstrējusi neticamu drosmi un apņēmību cīņā par savu brīvību, par Eiropas vērtībām.

"Ja nolaižas jauns Dzelzs priekškars, tam ir jāatrodas uz Krievijas, nevis kaimiņvalstu robežām. Šodien Eiropa bez Ukrainas nav pilnīga. ES atjaunoja Eiropu pēc Otrā pasaules kara un pēc Aukstā kara. Tagad tai ir jāturpina iesāktais, lai nodrošinātu mieru un brīvību," norādīja prezidents.