Menu
 

Divas trešdaļas no saindēšanās gadījumiem ar pārtiku rodas no nepareizas tās apstrādes un uzglabāšanas

  • Autors:  Institūta BIOR eksperti
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Latvija ir viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā jau otro gadu tiek rīkota Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes EFSA un zinātniskā institūta BIOR organizēta sabiedrības informēšanas kampaņa #EiropaIzvēlasDrošuPārtiku (#EUChooseSafeFood). Tā kā tuvojas četru dienu Līgo svētku brīvdienas un sinoptiķi prognozē karstu laiku,  īpaša uzmanība jāpievērš svētku galdam paredzētās pārtikas uzglabāšanai un transportēšanai.

Institūta BIOR eksperti vērš uzmanību un vēlas atgādināt par  pārtikas drošības pamatnoteikumiem, lai svētku brīvdienas būtu izdevušās un netiktu sabojātas ar pārtikas saindēšanos. BIOR  aicina iedzīvotājus rūpīgi izsvērt pārtikas apjomu iegādi un pārstrādi tā, lai iespējami samazinātu pārtikas atkritumu veidošanos. Lai iepirkšanās un pārtikas plānošanu atvieglotu, BIOR eksperti sagatavojuši vadlīnijas  par nepieciešamo ēdiena daudzumu uz vienu cilvēku Līgo svētku vakaram.

Kā liecina pētījumi un Eirobarometra veiktās aptaujas, Latvijā iedzīvotāji ir izglītoti pārtikas drošības jomā, tomēr tikai retais pilnībā ievieš nepieciešamos drošības pasākumus arī savā virtuvē. Latvijā ir droša pārtika, un arī Eiropas Savienības valstu līmenī ir ieviesti augstākie pārtikas drošības standarti. Tomēr apmēram divas trešdaļas no saindēšanās gadījumiem ar pārtiku rodas no nepareizas pārtikas uzglabāšanas un higiēnas prasību neievērošanas, tai skaitā arī mājās.

Piemēram, jāievēro, ka gaļu pirms pagatavošanas nedrīkst skalot, jo tad virtuves izlietnē, it īpaši uz blakus esošajiem pārtikas produktiem un virsmām, var tikt pārnestas kampilobaktērijas vai citi cilvēkiem bīstami patogēni jeb mikroorganismi. Šie mikroorganismi no jēlās gaļas vai no piesārņotas pārtikas var tikt pārnesti uz citiem produktiem, kas pārāk cieši un neizolēti novietoti blakus citām precēm ledusskapī, aukstumsomās vai termosu somās.

Tāpat jāpievērš uzmanība, lai produkti, kas ātri bojājās, piemēram, piena produkti, gaļa, zivis neatrastos uz svētku galda ilgāk par vienu līdz divām stundām. Eksperti iesaka dalīt pārtikas produktus mazākās porcijās un pasniegt vairākkārt. Būtiski, kas jāatceras – neatstāt ēdienu uz galda visu nakti!

Lai uzsvērtu arī veikalu īpašās rūpes drošas pārtikas piegādes ķēdes uzturēšanā, šajā gadā par kampaņas sadarbības partneriem ir kļuvuši mazumtirgotāji “Lidl Latvija” un “Rimi Latvija”. Veikalu pašu gatavotā un piedāvātā produkcija ir joma, kurā arī EFSA ir izstrādājusi stingras pārtikas marķējumu un kvalitātes vadlīnijas, tādēļ patērētāji var neraizēties par pārtikas drošību. Tomēr patērētāju pusē ir atbildība par pareizu pārtikas transportēšanu un apstrādi mājas apstākļos.

Līgo svētku galda pārtikas drošības pamatnoteikumi mājsaimniecībām:

Neļaujiet ēdienam stāvēt ārpus ledusskapja ilgāk par 2 stundām! Nekādā gadījumā neatstājiet karstumā un uz svētku galda pa nakti!

Atcerieties – pārtikai atrodoties siltumā, baktēriju skaits var dubultoties ik pēc 20 minūtēm!

Lielās rasola bļodas vietā viesiem pasniedziet rasolu vairākās porcijās, kas izņemtas tikko no ledusskapja.

Mazgājiet rokas ar ziepēm pirms un pēc gaļas gatavošanas!

Nelieciet vienā aukstumsomā/termosa somā jēlu gaļu un citus pārtikas produktus.

Automašīnas salonā vienmēr var regulēt temperatūru, bet karstā laikā mašīnas bagāžnieka saturs uzkarst āra temperatūras līmenī.

Pandēmijas laiks ļoti daudziem iedzīvotājiem lika pārvērtēt savu ēdienkarti, iepirkšanās sarakstu un ēšanas režīmu. Aizvien biežāk tika novērots, ka cilvēki ne tikai pastiprinātāk sāk mazgāt augļus un dārzeņus, bet arī pievērst uzmanību derīguma termiņu ilgumam.

Lai pēc Līgo vakara svinībām nerastos lieki pārtikas atkritumi, vēlams atcerēties, ka optimāls ēdiena daudzums uz vienu cilvēku vienā vakarā ir kopumā 500-700 grami, kas sadalās šādās komponentēs:
gaļa – 250 grami;
graudaugi, kartupeļi, maize – 150 grami;
dārzeņi, salāti – 150 grami;
augļi, kūka, smalkmaizītes – 150 grami.

Viegls un efektīvs risinājums produktu dzīvildzes paildzināšanai un pārtikas atkritumu samazināšanai tieši pēc svētkiem ir produktu sasaldēšana – sasaldēt var arī buljonus, gaļas izstrādājumus, zivju izstrādājumus un tamlīdzīgi. Sasaldējot augļus un dārzeņus, tajos nepazūd esošie vitamīni (vitamīnu zudums ir tikai aptuveni 10%). Pareizi sasaldējot jēlu gaļu, to drīkst uzglabāt pat 2-3 gadus, tomēr šāda saldētava nedrīkst būt pārpildīta, jo tas neļauj produktam ātri pilnībā sasalt, kas veicina kaitīgu baktēriju rašanos. Jāatceras, ka sasaldējot visi patogēni neiet bojā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.