Diriģents Atvars Lakstīgala Palestīnā nejauši apmeklējis vietas, kur mitinās ekstrēmisti un teroristi ^{Apriņķis.lv}

“Koncertā gan mūsu ukraiņu viesu – Kijivas Nacionālā akadēmiskā operetes teātra izcilo solistu –, gan mūsu pašu mākslinieku sniegumā skanēs dažādu muzikālā teātra žanru mūzika – pazīstamu operu ārijas un fragmenti no pasaulslaveniem mūzikliem un operetēm. Savukārt pēc koncerta ikviens aicināts uz tradicionālo “Valšu vakaru”, ļaujot izbaudīt Johana Štrausa valšu un polku tūri zem klajas debess,” gaidāmo notikumu ieskicē Atvars Lakstīgala.

Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?

Pagājušajā vasarā, kad vairākas nedēļas viesojos Izraēlā, lai Jeruzalemes Liriskās operas festivālā iestudētu un diriģētu Džakomo Pučīni operu “Bohēma”, savā vienīgajā brīvdienā ar kolēģiem no iestudējuma komandas izdomājām ar īrētu auto apskatīt Palestīnu. Vēlāk izrādījās, ka atsevišķas Palestīnas teritorijas, kurās bijām, ir vietas, kuras neaizsargā Palestīnas valdība, jo tur mitinās dažādi ekstrēmisti un teroristi. Paldies Dievam, ka mazais ceļojums Palestīnā beidzās laimīgi!

Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē…

Droši vien manu bērnu – Marisa un Luīzes – nākšana pasaulē. Tas mirklis, kad šis mazais cilvēciņš pirmoreiz paskatās uz tevi, nav ne ar ko salīdzināms. Visam pārējam tad nav nekādas nozīmes.

Kas jūs iedvesmo darbam?

Galvenokārt iedvesmu darbam smeļos kultūras pasākumos, apmeklējot augstas kvalitātes izrādes, koncertus vai izstādes. Bet ja konkrētāk – kā Ogres Mūzikas un mākslas skolas direktoru mani iedvesmo bērnu smaids, prieks un smiekli. Kā diriģentu mani ļoti iedvesmo “Berlīnes filharmoniķi” un Ņujorkas Metropolitēna operas orķestris. Viņus es klausos daudz un esmu laimīgs, ka abus ir bijusi iespēja dzirdēt “dzīvajā”.

Kas ir jūsu veselīgie ieradumi?

Braukšana ar velosipēdu, makšķerēšana, garas pastaigas gar jūru.

Kas ir jūsu kaitīgie ieradumi?

Nemāku pateikt “nē”, līdz ar to dažreiz sanāk pārstrādāties un darba diena var ievilkties gandrīz par darba diennakti. Kaitīgs rakstura ieradums varbūt arī ir tas, ka esmu spītīgs – ja esmu kaut ko ieņēmis galvā, tad grūti mani pārliecināt par pretējo, kaut gan zemapziņā jūtu, ka ne vienmēr man ir taisnība.

Kāda ir vērtīgākā dzīves laikā gūtā atziņa?

Labais vairo labo. Jo gaišākas domas domāju, jo gaišāka kļūst vide un cilvēki man apkārt.

Grāmata vai filma, ko ieteiktu redzēt izlasīt citiem.

Esmu lasījis diezgan daudz, taču nemainīga vērtība ir manas bērnības mīļākā grāmata – Hansa Kristiana Andersena “Pasakas”. Atziņas, ko sniedz šie stāsti, manuprāt, ir piemērotas visos laikos un visām paaudzēm. Diezgan bieži pārlasu arī Rūdolfa Blaumaņa “Noveles”. Lai gan daudzus stāstus zinu gandrīz no galvas, tomēr katru reizi atrodu kaut ko jaunu, kas man palīdz atrisināt tajā brīdī šķietami neatrisināmus jautājumus.

Kādu mūziku klausāties?

Ikdienā iedvesmai un darba vajadzībām ļoti daudz klausos akadēmisko (klasisko) mūziku. Bet, ja vēlos pilnībā atslēgties no darba, tad ļoti labprāt klausos dažādu džeza vai populāro mūziku, kura man ļoti patīk. Īpaši vēlos izcelt Stingu (Sting), Krisu Boti (Chris Botti), savukārt no latviešu māksliniekiem bieži klausos Latvijas Radio bigbendu un dziedātāju Intaru Busuli.

Iecienīta vieta, kur pusdienot (ja nav ārkārtas stāvokļa).

Parasti tā ir Ogres Mūzikas un mākslas skolā esošā kafejnīca, bet, ja nepusdienoju mājās vai darbavietā, labprāt apmeklēju suši restorānus. Man tiešām ļoti garšo siltie suši!

Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot.

Laikam jau atbildēšu, ka šeit un tagad! Esmu izteikts latvietis un Latvijas patriots. Ilgstoši atrasties ārpus mājām man ir grūti. Bet, ja runājam par senākiem laikmetiem, ļoti labi sevi varētu arī iztēloties dzīvojam Austrijas pilsētā Vīnē 17. gadsimtā un būt par aculiecinieku tam, kā veidojas un attīstās Eiropas kultūrvēsture.