Menu
 

Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauta jostiņsegu aušana Siguldas novadā

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Nemateriālā kultūras mantojuma padomes sēdē pieņemts lēmums par četru jaunu vērtību iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstā. To vidū ir arī jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā, vēsta Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Lai gan jostiņsegas Latvijā ir pazīstams dekoratīvo audumu veids jau 20.gadsimta sākumā, taču 20.gs. 80.gados TMLS “Krimulda” tika izveidots vienkāršots tehniskais iekārtojums rakstainā audu ripsa tehnikā ar plašām ornamentu veidošanas iespējām, izmantojot astoņus nīšu rāmjus. Vērtības pieteicēji bija Siguldas novada pašvaldība, kā arī Tautas lietišķās mākslas studijas "Krimulda" un "Sigulda".

Iekļaušanai Nacionālajā NKM sarakstā 2022. gadā apstiprinātas vēl trīs vērtības. Divas no tām ir kultūrtelpas: Nīcas kultūrtelpa (pieteicējs: Dienvidkurzemes novada pašvaldības Kultūras pārvalde), kas atrodama mūsdienu Nīcas un Otaņķu pagastu teritorijā starp Baltijas jūru, Liepājas ezeru un Bārtas upi, kuras pārstāvji lepojas ar savu košo tautastērpu, paražām, vietējo izloksni un dzīvesveidu, un Vidzemes lībiskā kultūrtelpa (pieteicējs: biedrība “Smailes”), kuras raksturīgākās vērtības kopienas ieskatos ir ikdienas saziņa lībiskā dialekta Vidzemes izloksnēs, Vidzemes lībiešu dzimtu pētīšana, kultūrtelpas areāla folkloras, pārmantoto amatniecības prasmju un tradicionālo zināšanu saglabāšana un citas.

Iekļaušanai sarakstā apstiprināta arī Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija (pieteicējs: Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīca) –  sakrālie lūgšanu dziedājumi, unikāls notācijas un dziedāšanas veids, kurš nonācis Latvijā 17. gs. vidū pēc Krievijas Pareizticīgās baznīcas šķelšanās.

Svinīgā ceremonija, kurā tiks pasniegti apliecinājumi par vērtību iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, notiks novembra beigās.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.